Verlēns un Deps vēlreiz

Verlēns dzer absintu. Paul Marsan Dornac 1896. gadā noķerts fotomirklis.

Šis, šķiet, Rituma Ivanova gleznojums. Pirms kādiem gadiem biju uz viņa izstādi, kur visi viņa darbi bija šādā tehnikā gleznoti. Vēl aizvien nav līdzības? :)

Verlēns/Deps/di Kaprio?!

Gistava Kurbē no 1844. līdz 1877. gadam gleznotais Verlēna portrets. Jums nešķiet, ka viņš jaunībā bijis līdzīgs Džonijam Depam? Vai Leonardo di Kaprio ar tumšbrūni krāsotiem matiem? Man jau liekas, ka zināma līdzība ir. :)

Franču vakars jeb Uz sentimentālisma viļņa

Sentimentāla saruna

Nakts laikā, vecā parkā vientuļā un baigā,

Pa aizaugušām ejām divi tēli staigā.

Tiem acis mirušas un lūpas tiem bez maņas,

Un tikko sadzirdamas viņu vārdu skaņas.

Nakts laikā, vecā parka vientulīgās ejās

Tie pagājušos laikus abi atcerējās.

“Vai mūsu seno līgsmu atminēt tu spētu?”

“Kāpēc jūs domājiet, lai es to atminētu?”

“Ja manu vārdu min – vai sirds tev sit vēl tad?

Vai sapnī dvēs’li manu redzi vēl?” “Nekad.”

“To skaisto dienu laimi izsacīt ir grūt,

Kad lūpas skūpstā saplūda.” “Varbūt.”

“Cik zila debess bij, cik lielas ilgas mums…”

“Nu ņēmis ilgas beigtās tumšais debess jums.”

Tā paiet velgā zālē viņu staigāšana

Un apklususē nakts tik viņu vārdus mana.

Pols Verlēns

Atdz. Edvarts Virza

Gustiņš

Mūsu foršais minka. Estēts.

Mana vasara

Strauji tuvojas diena, kad man būs jāatgriežas darbā. Gads un 1,5 mēneši tika veltīti bērniņa gaidīšanas pēdējiem mirkļiem un tad rūpēm par mazo. Kad esi darbu dunā, tas viss piegriežas, bet kad saproti, ka tā visa vairs nebūs, sāk pietrūkt... Te mirklis no mūsu vasaras. Viena no manām mīļākajām fotogrāfijām.

Metalbrary.pbworks.com

Aptuveni vienā laikā ar blogu tapa arī šis projekts. Tapa tas profesionālā maģistra studiju ietvaros un tika taisīts diezgan lielā tempā. Cik nu varēju, apguvu un mēģināju saklasificēt visus atrastos resursus. Toreiz šķita ļoti interesanti. Pieļauju, ka daudzas saites varētu vairs nedarboties, un pats resurss, protams, rūpīgi pārskatāms un krietni rediģējams. No šī brīža skatapunkta tas viss šķiet visai murgains, nepārskatāms un neērts, taču, ja esi tumšās pasaules pārstāvis, tev noteikti būs interesanti un atradīsi kaut ko saistošu un noderīgu.

Tātad - ielūkojies manā "Metal virtuālajā bibliotēkā" - "Metalbrary" - "Metalbrary.pbworks.com":

http://metalbrary.pbworks.com

Vēl mazliet pirms nododu atklātībai

Lai visiem viss būtu skaidrs, vēl daži paskaidrojumi par mana bloga tapšanas gaitu un turpmākajām iecerēm.

Tapa viņš Pārlielupes bibliotēkas bloga 100 dienu pasākuma ietvaros - kā mans šī semināra praktiskās daļas mēģinājums. Tobrīd to biju iecerējusi kā ģimenes blogu - tā nosaukumā ierakstīju savu un vīra vārdu kopīgi zem vīra uzvārda. Jāpiebilst, ka tobrīd vēl nebijām precējušies, tāpēc šāds risinājums bija diezgan liela uzdrošināšanās. Taču tā kā nekas no jaunā veidojuma netika publicēts, bet norakts tālākai izmantošanai kaut kad nākotnē, tas palika mans klusais sapnis, kas nu ir realizējies dzīvē. Laulību rutīna ir cits stāsts, bet tas ir apbrīnojami, ka var piepildīties pat divas lietas pēc kārtas - gan mūsu kāzas, gan bloga publicēšana. Tas nekas, ka turpinājums ir vienpersonisks, taču man pašai bija interesanti patīt šo filmu atpakaļ. Tāpēc arī pirmajā ierakstā ir tas viens komentārs ar vīra vārdu. Tobrīd šķita, ka tas patiešām varētu būt ģimenes blogs. Bet kā nu ir, tā ir. Būs manējais. (Vispār, ja ņem vērā to, ka mans vīrs man daudz ko rāda un stāsta, daudzi ieraksti veidosies viņa ietekmē. Tā ka slēptā veidā šis tas nāks arī no viņa, kaut, protams, caur manu smadzeņu prizmu.)

Par iecerēm varu teikt, ka rakstniece neesmu un manu daiļdarbu te nebūs. Ieraksti pārsvarā veidosies no dažādiem sirdij tuviem dzejoļiem, citātiem, atziņām, foto un video. Gan jau kaut ko šad tad ierakstīšu arī pati, bet tās būs vairāk tādas domu un izjūtu, emociju ekspresijas vienkārša cilvēka gaumē. Nekas īpašs. Esmu parasts cilvēks, kuram gribas izpausties. Kaut šādā veidā. Ceru, ka kādam tas liksies saistoši un es atradīšu gan domubiedrus, gan dvēseles radiniekus un mums visiem izdosies kaut uz mirkli sajust emociju saskarsmes izjūtu.

Turpinājums pēc gandrīz 4 gadu klusēšanas

Tā kā man ir apnikusi primitīvā dienasgrāmata "Draugos", esmu nolēmusi veidot savu blogu. Beidzot! Nekad nebiju iedomājusies, ka to tomēr veidošu. Šķita, ka blogu ir pilna pasaule, ka man nav īsti, ko citiem šādā veidā teikt... Bet ir, IR!! Tāpat kā mana dienasgrāmata "Draugos", šis būs mans pašizpausmes veids, mana bēgšana no ikdienas, paslēpšanās no realitātes, radošās izpausmes mēģinājums. Pagaidām gan tikai manai lietošanai, bet ja izdosies, tad publicēšu un darīšu pieejamu visiem. Vēl gan te man daudz neapgūta, taču ceru, ka ar laiku atkodīšu visas fiškas un mans emuārs veidosies ciknecik vizuāli baudāms un saturiski saistošs. Tātad - uz priekšu! (Skatīsimies nenoslīcinātā kucēna likteni. - Cāļus skaita rudenī.)