Virtuāls ieskats kāzu tradīcijās

Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu digitalizācijas projekts "Europeana" piedāvā virtuālu izstādi par kāzu tradīcijām Austrumeiropā. Virtuālajā izstādē "Weddings In Eastern Europe" iekļautas fotogrāfijas, video un skaņu ieraksti, kas ļauj iepazīt Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas kāzu tradīcijas un rituālus no pagājušiem laikiem.

Tradicionālajās kultūrās kāzas ir vienas no svarīgākajām un kompleksākajām sociālajām ceremonijām, kuras pavada noteiktas tradīcijas un muzikāls repertuārs. Lai arī Austrumeiropas kāzu ceremonijas pašos pamatos ir līdzīgas, dažādos reģionos un valstīs pastāv īpašas, tikai konkrētajai vietai raksturīgas paražas. Ceremonijas un rituāli ir saistīti ar ilgmūžību, auglību, labklājību un laimi. Neskatoties uz neizbēgamajām izmaiņām cauri laikiem, globalizāciju un industrializāciju, Austrumeiropas kāzu ceremonijās joprojām ir saglabājušās atsauces uz agrākajām mūzikas un dejas tradīcijām.

Kāzu tēma ir plaši pārstāvēta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā attēlu kolekcijā "Zudusī Latvija", kur gūsiet ieskatu, kā kāzas svinēja Latvijā 20.gadsimta pirmajā pusē.

Informācija no:
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
europeana-jauna-virtuala-izstade-kazas-austrumeiropa

Portāls "Europeana": http://www.europeana.eu/portal/

Izstāde: http://exhibitions.europeana.eu/exhibits/show/weddings-in-eastern-europe

Portāls "Zudusī Latvija": http://www.zudusilatvija.lv/

Par tautu (paš)nosaukumiem

Beidzot esmu atradusi domubiedru!

"Ikvienai tautai ir tiesības saukt otru tautu, kā tā grib. Ne lībieši, ne žīdi, ne čigāni nedrīkst prasīt, lai latvieši latviešu valodā lietotu šo tautu pašnosaukumus - līvi, ebreji, roma. Tad arī igauņi, vācieši, krievi vai zviedri var sākt rīkoties līdzīgi un pieprasīt, lai tos latviešu valodā dēvē par ēstiem, doičiem, russkijiem vai svenskiem.
Itin bieži tautas pašnosaukums ir pavisam cits, nekā to sauc kaimiņtautas vai citas tautas savā valodā."

/Juris Cibuļs. "Brīnumainā valodu pasaule"./