2012. gada 2. februāris

Ruta Štelmahere. Klēpis



2012. gada 3. februārī plkst. 18.00 Satori literārajā telpā Dzirnavu ielā 84/k2 (Berga bazārā) Rīgā notiks Rutas Štelmaheres jaunās dzejoļu grāmatas "Klēpis" atvēršana.

Nesen atklāju sev viņas gleznas, apskatījos arī viņas pirmo dzejoļu krājumu "Ieskaties sēklai acīs". Ja godīgi, nekas sevišķs un fascinējošs, manā skatījumā pat visai viduvēja dzeja, no kuras mani aizrāva tikai daži mazi gabaliņi. Taču šī sieviete kaut kādā dīvainā veidā mani fascinē, ceru, ka dzejas jomā viņa ir ciknecik progresējusi. Ļoti gribas viņu redzēt dzīvajā un paklausīties, kā viņa lasa savus gara darbus. Grāmatiņa nav arī sevišķi dārga, tāpēc ceru to arī iegādāties. Ar autores autogrāfu, protams.

Rutas Štelmaheres glezas ir atrodamas internetā, šī gada 12. janvārī manā blogā ir pirmais ieraksts, kas skar šo mākslinieci.

Tālāk piedāvāju dažus viņas dzejas gabaliņus, kas iekrita manā sirdī.

Štelmahere, Ruta. Ieskaties sēklai acīs. Rēzekne : Latgales kultūras centra izd., 1998.

***

Kadiķis apskāva īvi un sacīja:
— Mīļā, ja vien tu atbrīvotos no asumiem...

***

Tik vienkārši
kā zivs mīl ūdeni
kā ganiņš rudeni
tik vienkārši
kā naktssargs rītu
Tevi mīlu

***

Ķermeņa būrī,
kur debesis,
kreisajā stūrī
Visums viss,

ir putns tik brīvs,
cik viņā debesis

***

Tie putni, putni pāri skrien,
upei ūdeņi putās tiek.
Arvien vairāk, mīļais, ik dien
tavu spārnu man nepietiek.
Skrien cīruļi, pūces,
biezs ilgās gaiss,
smags top mans nesamais.
Skrien dienas, skrien naktis,
tīrs debesu vaigs.
Rudens. Pirmsnāves laiks.
Man nepietiek tevis.
Ciet debesis aug.
Tumst spārni, tumst mākoņlauks.
Nedrīkstu aizlidot.
Putās lūgšana plīst,
pirms tevis nav debesīs.

***

tu kas arodā lepns un sirms
nebaidies ieraudzīt to kas pirms
ieskaties acīs graudam kurš mirs
mirs lai tevi iznestu virs
tu kas arodā lepns un sirms
tavā zemē nezāles birst
tu esi grauds tava dzīve ir mirt