Man ne visai patīk prezentēt šāda veida datus, jo tie tomēr nav īsti ticami, taču, tā kā pati ar prieku aizpildu dažādas anketas un, lai vai kāds ir rezultāts, ar interesi pētu diagrammas un izlobu rezultātus, vēlos jums šo to piedāvāt.
Šajā gadījumā lieku priekšā pētījumu centra “SKDS” 2010. gada decembra beigās un 2011. gada janvāra sākumā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju par informācijas lietošanas paradumiem. Izveidotā anketa ietvēra arī jautājumus par bibliotēku apmeklētību un digitālo kolekciju atpazīstamību un izmantošanu. Veicot tiešas intervijas iedzīvotāju dzīvesvietās, iegūtas 1003 izmantojamas anketas. Aptaujas datus šī gada 10. februārī LU SZF prezentēja LU SZF IBSN docente Daina Pakalna. Informāciju par viņas referātu un šo pētījumu esmu iekļāvusi savā topošajā rakstā par LU 69. konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekciju. Tā kā cien. D. Pakalnas raksts vēl top, turklāt, cik redzēju, viņa savā melnrakstā nav iekļāvusi visas sekcijā prezentētās diagrammas, un nav īsti zināms, ko no mana raksta “BP” paturēs, ko ne, vēlos lai šī informācija tomēr nonāk līdz dzirdīgām ausīm, t. i., redzīgām acīm.
1. diagramma. Kultūras iestāžu un pasākumu apmeklētība
Salīdzinot ar citām kultūras iestādēm un pasākumiem, pēc apmeklētības bibliotēkas ir pirmajā vietā: vismaz reizi mēnesī tās apmeklē turpat 21 % iedzīvotāju, bet vismaz reizi nedēļā gandrīz 9 % iedzīvotāju.
2. diagramma. Krājumu pieejamības internetā vērtējums
Taču arvien pieaugošāka ir vēlme pēc datorā, neizejot no mājas un par velti iegūstamas informācijas: 67,6 % respondentu uzskata, ka visiem bibliotēku, arhīvu un muzeju krājumiem jābūt pieejamiem internetā, bet tikai 16 % ir gatavi par to maksāt.
3. diagramma. Informācijas iegūšanas avoti
Šo situāciju labi ilustrē dati par to, kur Latvijas iedzīvotāji iegūst sev nepieciešamo informāciju, kā arī interneta izmantošanas intensitāte mājsaimniecībās. Piemēram, internets ir līderis informācijas iegūšanai mācībām un darbam: informāciju mācībām internetā meklē 22 % iedzīvotāju, bet darbam 32 % iedzīvotāju.
Īstenībā domāju, ka šie cipari varētu būt arī lielāki.
4. diagramma. Interneta izmantošanas intensitāte
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju — 46 % — internetu izmanto katru dienu. Protams, aktīvākie interneta izmantotāji ir skolēni un studenti, tie 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas internetu neizmanto vispār, pamatā ir pensionāri un bezdarbnieki.
Man jau šķiet, ka šie dati nebūs īsti pareizi, neticu, ka internetu Latvijā izmanto tik maz. Bet nu lai, pētījums paliek pētījums, kaut, cik atceros, D. Pakalna konferences sekcijā prezentēja diagrammu, kur internetu katru vai gandrīz katru dienu izmanto 69 % Latvijas iedzīvotāju. Interesanti, kāpēc dati tik pēkšņi mainījās? Šis skaitlis būtu tā kā ticamāks.
5. diagramma. Interneta izmantošanas vieta
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju — 47 % — internetu izmanto mājās. Internetu darbavietā izmanto 20 % iedzīvotāju. Interesanta sakarība atklājusies starp interneta izmantošanu bibliotēkā un mobilajā telefonā: gan bibliotēkā, gan mobilajā tālrunī internetu izmanto 8 % iedzīvotāju.
Arī šeit internetu mājās noteikti izmanto krietni vairāk nekā 47 %.
6.diagramma. Latvijas iedzīvotāju aktivitātes internetā
Nu nevar būt tie cipari tik mazi. Ne tie pirmie, ne tas pēdējais. Acīmredzot ne visai laba izlase gadījusies.
7. diagramma. Latvijas atmiņas institūciju veidoto digitālo kolekciju izmantojamība
Tie respondenti, kuri bija izmantojuši digitālās kolekcijas, tika aicināti novērtēt to lietošanas ērtumu. Tā kā iedzīvotāju skaits, kuri kolekcijas izmantojuši, ir ļoti neliels, pēc iegūtajiem datiem grūti izdarīt secinājumus. Visvairāk izmantotā digitālā kolekcija — “Ideju Foruma bibliotēka” jeb e-bibliotēka — tika atzīta arī par visērtāk lietojamo.
Nezinu, neesmu šo e-bibliotēku izmantojusi, neatbalstu to profesionālu apstākļu dēļ. Par pārējām nemāku spriest arī profesionālu apstākļu dēļ, bet no tā, cik redzu, kā internetā šiverē mans vīrs, viņa izpratne par katalogu un interneta meklēšanu krietni atšķiras no manējās.
8. diagramma. Iedzīvotāju vēlme piedalīties digitālo kolekciju veidošanā
Tikai viena no tiešsaistē pieejamajām atmiņas institūciju digitālajām kolekcijām — Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” projekts “Zudusī Latvija” — piedāvā iespēju piedalīties tās veidošanā. Šādu iespēju vajadzētu izmantot vairāk, jo gandrīz puse — 44 % respondentu — ir gatavi dalīties ar saviem materiāliem vai kā citādi piedalīties digitālo kolekciju veidošanā.
Nezinu, kā jums, man visa šī informācija šķita ļoti interesanta. Ja kādam ir kādi secinājumi vai priekšlikumi, ar prieku lasīšu tos komentāros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru