Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka Sarajevā draud pārtraukt darbu
2012. gada 6. janvārī Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka paziņoja par darbības pārtraukšanu vistuvākajā laikā, ja netiks saņemts finansējums. Jau pērn Bosnijas un Hercegovinas dažādas etniskās izcelsmes politiķu nesaskaņu dēļ (2011. gada martā tika apstiprināta jauna valdība, kurā plaši pārstāvētas visas trīs valstī konfliktējošās etniskās grupas – serbi, horvāti, bosnieši) valsts nozīmīgākās kultūras institūcijas nesaņēma naudu pat tik daudz, lai segtu komunālo pakalpojumu rēķinus. Bibliotēkas izpilddirektore Bedita Islamoviča (Bedita Islamovic) informē, ka viņas vadītā institūcija nesaņem finansējumu jau kopš 2011. gada septembra, tomēr līdz šim tās personāls darbu bija turpinājis, cerot uz situācijas uzlabošanos. Drīz uzturēšanās ēkā vairs nebūs iespējama, jo Sarajevā patlaban valda auksta, sniegota ziema, bet bibliotēkā nav, un, visticamāk, šogad arī nebūs apkures. B. Islamoviča norāda, ka bibliotēkas kopējais parāds sasniedzis jau 230 000 eiro. Ja tas netiks samaksāts, bibliotēkā tiks atslēgta arī elektrība un ūdens padeve.
2012. gada janvārī tika atslēgta elektrība un slēgtas durvis pirms 125 gadiem dibinātajam Bosnijas un Hercegovinas Nacionālajam muzejam, kura pārziņā ir valstī vērtīgākā arheoloģisko priekšmetu kolekcija. Tagad muzeja dārgumu saglabāšana būs atkarīga no vietējo iedzīvotāju sirdsapziņas un policijas darba operativitātes. Jāuzsver, ka naudas trūkuma dēļ pagājušā gada vasarā darbu pārtrauca arī Nacionālā mākslas galerija. Nacionālā muzeja direktors Adnans Busuladžičs (Adnan Busuladzic) norāda, ka kultūras institūcijas, pašām to negribot, nokļuvušas politisko cīņu krustugunīs un to finansēšanas jautājums pārtapis par politisku problēmu. Jāpiebilst, ka Bosnijā un Hercegovinā ir federālā Kultūras un sporta ministrija, taču finansējumu lielākās kultūras institūcijas saņem no Iekšlietu ministrijas. Pēc Bosnijas kara (1992–1995) tām valstiskas nozīmes institūciju statuss nav atjaunots, tādēļ arī valsts finansējums nav garantēts. Bibliotēkas, muzeji un citas kultūras institūcijas pārtiek no ministrijas neprognozējamās žēlastības. Pērn Iekšlietu ministrijas piešķīrums 60 valsts iestādēm, tajā skaitā septiņām nozīmīgākajām kultūras iestādēm, bija pusotrs miljons eiro.
Tikai pirms 17 gadiem norima militārais konflikts starp valsts trim lielākajām etniskajām grupām. Tajā teju līdz pamatiem tika nodedzināta Bosnijas un Hercegovinas Nacionālās un Universitātes bibliotēkas ēka (celta 1890. gadā) līdz ar inventāru, grāmatām un rokrakstiem. Pateicoties Eiropas Savienības, Turcijas, ASV un citu valstu atbalstam, kā arī pašaizliedzīgajam bibliotēkas personālam, ēka ir renovēta, iegūti vērtīgi iespieddarbi un citi mediji. Tagad pašmāju politiķu savstarpējie ķīviņi atkal draud pārvilkt svītru normālai dzīvei vēl pavisam nesen naida un kara nomocītajā valstī.
Plašāka informācija tiks publicēta nākamajā žurnāla “Bibliotēku Pasaule” numurā (Nr. 56).
Pēc Janas Dreimanes informācijas Latvijas bibliotēku portālā: http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=15968&type=0
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru