Enfant terrible: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Rāda ziņas ar etiķeti Latvijas Nacionālā bibliotēka. Rādīt visas ziņas

2013. gada 26. jūnijs

2012. gada 31. janvāris

26. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 notika oriģināldarbu izstādes “Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas jaunieguvumi (estampi, ekslibri, zīmējumi): 2010–2011” atklāšana, kā arī nozīmīgāko LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas krājuma eksemplāru audiovizuāla prezentācija.

2010.–2011.gadā LNB saņēma vairākus grafikas darbu dāvinājumus, kuri papildina LNB ekslibru, estampu, zīmējumu kolekcijas.

Īpašu vērību pelna grāmatzīmes un piemiņas grafikas miniatūras, ko veidojis izcils moldāvu grafiķis un arhitekts Grigorijs Bosenko.

Apskatāmi arī reprezentācijas materiālu piemēri, uz kuriem attēloti LNB kolekcijā esošie mākslinieku darbi.

Izstāde būs skatāma no 26. janvāra līdz 25. februārim.

Video sk.: http://youtu.be/tFRMGfWiJYs

Plašāka informācija: http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/latvijas-nacionalas-bibliotekas-grafikas-jaunieguvumu-izstades-atklasana

Šie ir reprezentācijas materiāli ar Larisas Šellares litogrāfijām "Ādams" un "Ieva"

Te daži citi Ryosuke Cohen darbi. Par viņu esot pilns internets ar informāciju.

Šie mākslas darbi pieder Alekseja Parigina rokai. Interesantas kolāžas, kurās izmantota gan datordruka, gan tapetes, gan daudzi citi materiāli.

Šis un nākamais ir jau minētais Grigorijs Bosenko.

2011. gada 7. oktobris

Kā nevajag intervēt

Reizēm darbā gadās uziet tīri interesantas lietas. Visādi vēsturiskie, arhīva u. tml. materiāli, vecas fotogrāfijas... Šoreiz tā ir viena nenotikusi intervija, precīzāk, intervētājam atpakaļ atdoti jautājumi. Zinot kontekstu, var saprast gan potenciālo intervējamo, gan intervētāju. Kurš pirmais metīs akmeni, vai mūsu vidū ir kāds, kam sirdī nav ne vismazākā melnumiņa? Ir tomēr robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Pat nezinu, raudāt vai smieties...

1994.21.01.
Ļ. cien. ... [ētiskuma dēļ neminēšu personas vārdu un uzvārdu]! Nosūtu atpakaļ “29 jautājumus..” pēc I. Miķelsones lūguma.

29 jautājumi Idejai Miķelsonei

1. 1945. gads. Beidzies 2. pasaules karš. Visi atelpo – gan Austrumos, gan Rietumos. Arī Latvijā, lai arī pāri visam nolaižas okupācijas un totalitārisma nakts. Latvijas PSR Izglītības ministrija [izdrukā “Izglītības ministrija” ar roku svītrots un ierakstīts – “TK Kultūras un izglītības iestāžu komiteja”] Jūsu māti, ... Kozlovsku [izdrukā ar roku papildināts – “Olgu Kozlovsku (dz. Spranci)”], no tālās un latviešiem tik ļoti biedinošās Sibīrijas izsauc uz Rīgu, piedāvājot bibliotēku inspektores posteni Ministru Padomes Kultūrizglītības lietu komitejā. Jūsu māte atgriežas savā etniskajā, bet Jūs – mātes – dzimtenē. Abas esat cerību pilnas, bet jau pārdzīvojušas 1937. gadu, kas paņēma arī Jūsu tēvu. Kāda Jums, septiņpadsmit gadīgai meitenei, kura labāk runā krieviski nekā latviski, likās pēckara Latvija?

2. 1946. gada jūlijā Jūs beidzat Rīgas 17. vidusskolu un tūlīt sākat strādāt par bibliotekāra palīdzi Valsts bibliotēkas kataloģizācijas nodaļā. Pirmie iespaidi.

3. Visus dokumentus līdz pat 1957. gadam Jūs rakstāt krievu valodā, arī savam uzvārdam “Kozlovska” pat latviešu valodā pievienojat krievisko galotni “-ja”. Vai krievu mentalitāte Jums bija tuvāka par latviešu mentalitāti?

4. 1947. gadā Jūs kļūstat par Maskavas bibliotēku institūta studenti. Vai Maskavā atgriezāties kā dzimtenē? Vai turienes gaisotne šķita tuvāka nekā Rīgas gaisotne? Kāda rādījās Krievija pēc dažu gadu prombūtnes?

5. Kādi bija Jūsu studiju gadu iespaidi? Ar ko kopā studējāt? Varbūt raksturojiet tos studiju biedrus, kuri atbrauca strādāt uz Latviju, ja tādi bija. Vai Rīgā atgriezāties ar prieku?

6. 1951. gadā pēc institūta beigšanas Jūs kļūstat par VB bibliogrāfi. Kādus darbus veic Bibliogrāfijas nodaļa 50. gadu sākumā?

7. 1953. gadā Jūs jau esat Novadpētniecības nodaļas vadītāja. Nodaļas un Jūsu pamatpienākumi šai laikā?

8. 1955. gadā Novadpētniecības nodaļu likvidē. Kāpēc?

9. Jūs pārņemat savā pārziņā Bibliogrāfijas nodaļu un arī bijušo t. s. metodisko kabinetu. Kāpēc notika šādas izmaiņas? Kā organizējāt darbu jaunajā nodaļā, ko uzskatījāt par galveno? Kā vērtējāt latviešu zinātniskās bibliogrāfijas noniecināšanu, kas tolaik kļuva arvien jūtamāka? Vai Jums bija zināmi latviešu bibliogrāfiskās skolas starptautiski atzītie sasniegumi 20.–30. gados?

10. 50. gados turpinājās visu VB darba procesu ideoloģizācija. Kā konkrēti tā izpaudās Jūsu vadītajā nodaļā? Vai piekritāt atziņai, ka komunisma celtniecības veicināšanai visi līdzekļi labi?

11. 1957. gadā 29 gadu vecumā Jūs kļūstat Miķelsone. Kā mainās Jūsu dzīve?

12. Jūsu vīramāte Emīlija Miķelsone bija VB zinātniskā sekretāre, par kuru vēl šodien stāsta leģendas. Nu, piemēram, viņas dežūrteiciens bijis “ienaidnieks nesnauž”, viņa diendienā aicinājusi bibliotekārus strādāt ar apziņu it kā no visiem kaktiem uzglūnētu ienaidnieks. Uz galdiem nav drīkstēts atstāt dokumentus, jo, lūk, “ienaidnieks” nakts tumsā var atnākt un tajos ielūkoties! Vai tā bija traģiska, slimīga vajāšanas mānija, kas atainoja Krievijā pārdzīvoto un kas nu turpinājās arī Latvijā? Vai nostādne “neviens negribēja mirt” nebija arī Jūsu dzīves traģēdija?

13. 1959. gads. Tas ir reakcijas pret visu latvisko pastiprināšanās laiks. Jūs iestājaties PSKP. Kāpēc nekļuvāt PSKP biedre jau 1956. gadā, kad beidzās Jūsu komjaunietes vecums, bet tieši melnajā 1959. gadā?

14. Astoņus gadus Jūs strādājat Arnolda Rīdzenieka vadībā. Kā sastrādājāties? Raksturojiet Rīdzenieku kā vadītāju, kolēģi, cilvēku.

15. Biruta Zakēvica un citas vecākās kolēģes stāstījušas par iecerēto apgādā “Zelta ābele” izdoto grāmatu iznīcināšanas akciju. Uz Slokas papīrfabriku vest paredzētās grāmatas sakrautas kaudzēs, bijusi pilna istaba. Kādā rītā tā izrādījusies tukša, naktī grāmatas pazudušas. Pastāv uzskats, ka tās nezināmā virzienā aizvestas ar direktora ziņu. Vai zinājāt visu par šo notikumu vai arī izlikāties nezinām?

16. Vai bijāt informēta vai arī izlikāties neko neredzam, vai varbūt apkarojāt to, ka daži bibliotēkas darbinieki, kā stāsta, glābuši (zaguši) iznīcībai nolemtās grāmatas?

17. Kā īsti notika šī grāmatu iznīcināšana? Kas to vadīja un kā šie pasākumi ietekmēja Jūsu kā profesionālas bibliotekāres psihi?

18. Varbūt esat lieciniece vai atceraties, kā, kāpēc un ar kādu motivāciju tika izformēts “Baltikas” fonds?

19. 1960. gadā Jūs kļūstat direktora vietniece zinātniskajā darbā. 24 gadus Jums ir iespējams noteikt VB darbību šajā ziņā. Kādas galvenās darba reorganizācijas notikušas tieši pēc Jūsu iniciatīvas?

20. Jums bijusi tikai viena profesija – bibliotekāre, visu darba mūžu esat pavadījusi VB. Cilvēka dzīvē mēdz būt gan profesionālas veiksmes, gan diemžēl arī neveiksmes. Ko uzskatāt savā darbā par veiksmi un kas nav izdevies, kā iecerēts?

21. Laikā no 1964. līdz 1985. gadam Jūs bijāt VB Rakstu redkolēģijas locekle un atbildīgā redaktore. Redzams, īpaši 4. sējumā, cik daudz tomēr bibliotekāri spējuši pateikt starp rindām... [Izdrukā ar roku pievienota piezīme – “Tas ir apgalvojums, nevis jautājums”.]

22. VB glabā 5 eksemplārus no katra latviešu valodā izdotā izdevuma nosaukuma. Kāpēc 70. gados šo eksemplaritāti centāties samazināt, glabāšanā atstājot tikai 2 eksemplārus?

23. Par postkomunistisko valstu, arī Latvijas, bibliotēku vadības gadsimta kļūdu atzīta Bibliotekārās un bibliogrāfiskās klasifikācijas (BBK) ieviešana. Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kur bibliotekārā darba funkcionāri piespieda bibliotēkas pieņemt šo sistēmu. Jūsu loma šajās norisēs.

24. 80. gados pēc Jūsu iniciatīvas VB tika iekārtota PSRS aizstāvēto disertāciju autoreferātu mikrofišu lasītava, šķiet, vienīgā visā eksimpērijā. Pieprasījuma pēc šiem autoreferātiem tikpat kā nebija (1989. gadā, piemēram, bija tikai 6 pieprasījumi), turpretī mikrofišu komplektēšana un glabāšana bija ļoti dārga (1989. gadā 1500 rbļ. viena mikrofiša). Lasītavu likvidēja. Pozitīvu rezultātu šim pasākumam nebija. Jūsu komentārs par šo ieceri.

25. NB pastāv viedoklis, ka Jums bijis noteicošais vārds bijušās konservu fabrikas “Kaija” pārņemšanā. Vecajās sienās esošā sēnīte agrāk bojājusi zivis pat konservu kārbās, bet tagad bojā LNB grāmatas. Skatoties šodienas acīm, vai grāmatu glabāšana “Kaijas” korpusos arī nebija tāda pati gadsimta kļūda kā BBK ieviešana?

26. Zinātniecībā pierādīts – jo vairākās vietās meklējama informācija, jo zemāka tās meklēšanas kvalitāte. Kāpēc VB sistemātiskos katalogus aicinājāt pārkārtot vairākās paralēlās meklēšanas rindās?

27. Jūs VB bijāt komunistiskās ideoloģijas aizstāve un aktīva propagandētāja. Kā jūtaties tagad, kad komunisma īstā seja atsegusies gan tiem, kas to nespēja saskatīt, gan arī tiem, kas likās to neredzam? Vai Jums ir zināms Oto fon Bismarka viedoklis par komunismu? Iepazinies ar šo mācību, viņš izteicies apmēram šādi – interesanta mācība, vajadzētu to izmēģināt pie tautas, kuras nav žēl, varbūt krieviem... Vai komunisma traģēdija ir tikai krievu, latviešu, vāciešu... varbūt pat visas cilvēces traģēdija?

28. Ja Jums būtu iespējams nodzīvot otru darba dzīvi VB no sākuma, kādas būtu, Jūsuprāt, trīs svarīgākās, pirmām kārtām īstenojamās lietas?

29. Kāda, pēc Jūsu domām, varētu būt LNB 2050. gadā?

Nav brīnums, ka jautājumi tika atdoti atpakaļ...

2011. gada 9. jūnijs

Matīss Siliņš un EuropeanaTravel

Matīss Siliņš (1861. gada 13. janvāris–1942. gada 7. marts) ir etnogrāfs, kartogrāfs, literāts, muzeju darbinieks, pedagogs, grāmatu izdevējs, bibliotekārs. Šogad viņam apritēja 150 gadu jubileja.

2011. gada 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 tika atklāta izstāde, kas veltīta šim ievērojamam latviešu darbiniekam. Vienlaikus tika prezentēts Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts "EuropeanaTravel", kura ietvaros digitalizētas kartes arī no LNB krājuma.

Matīss Siliņš ir pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Ar patiesu vēlmi un rūpēm par kultūrvēstures vērtību saglabāšanu viņš apbraukājis visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus, kas vēlāk izstādīti Valsts Vēstures muzejā (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs). Matīss Siliņš ir "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

"EuropeanaTravel" ir viens no "Europeana" kopas projektiem programmas "eContentplus" ietvaros, kura mērķis ir dažādu kultūras mantojuma institūciju – Eiropas bibliotēku, arhīvu un muzeju – materiālu digitalizācija un piegāde Eiropas digitālajai bibliotēkai "Europeana". LNB projektā "EuropeanaTravel" piedalās kā satura piegādātājs ar digitālo kolekciju "Ceļi tuvi, ceļi tāli..." – tajā ietvertas 200 kartes un 74 grāmatas (apmēram 5000 lpp.) no LNB krājuma, kas tematiski saistītas ar ceļiem, ceļošanu un tūrismu (kolekcijā skatāmas arī Matīsa Siliņa kartes).

Izstāde paver vairumam Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nezināmu, taču ļoti saistošu lappusi Latvijas vēsturē un kultūrā. LNB izstāde skatāma līdz 2011. gada 11. jūnijam, tā ka – vēl var paspēt.

Informācija no Ievas Mičules un Andas Jutas Zālītes sagatavotā materiāla
Latvijas bibliotēku portālā
http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?
article=12836&type=0
un Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē
http://lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
11-05-2011-kartes-laikmetu-kontekstos

ĻOTI interesantu raidījumu par Matīsu Siliņu var noklausīties Latvijas Radio 1 programmā "Kultūras Rondo" 2011. gada 5. jūnijā plkst. 11.05–12.00 http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/06/20110605.htm

Matīss Siliņš ir Viesatu pagasta novadnieks, tāpēc informāciju par viņu var rast arī Viesatu pagasta tīmekļa vietnē
http://www.viesatas.lv/index.php?action=page&id=people
un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” 2011. gada 25. marta numurā
http://www.ntz.lv/portals/Jaunpils_novads/
raksts.html?xml_id=20801

Īsa informācija par viņu iekļauta arī LNB veidotajā datubāzē "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
http://lgdb.lnb.lv/index/person/80/

Literatūra par Matīsu Siliņu

Siliņš, Matīss. Ko es pieredzēju un piedzirdēju : stāsti par ļaužu sadzīvi Baltijā. Publ. sagat. un priekšv. sarakst. Jānis Niedre. Rīga : Liesma, 1986. 120, [2] lpp. (Literārā mantojuma mazā bibliotēka).

Štrauhmanis, Jānis. Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs. Rīga: [b. i.], 1994. 25 lpp.

Karnups, A. Matīss Siliņš. Senatne un Māksla, Nr. 1, 1936, 151.–153. lpp.
Karulis, Konstantīns. Matīss Siliņš (1861–1942) atmiņās : par ilggadējo Valsts Vēsturiskā muzeja direktoru. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1996, 50. sēj., Nr. 6, 73.–74. lpp. (Sociālās un humanitārās zinātnes. A daļa).
Kavacs, Jurģis. “Līdz šim nav neviena publicēta avota...” : par Jāņa Štrauhmaņa grāmatu “Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs” (Rīga, 1994). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 1995, [184.] lpp.
Trēde, Liena. Rimta dzīve starp puķēm un kokiem : par etnogrāfa Matīsa Siliņa (1861–1942) mazmeitas Maigas Kreceres un viņas dzīvesbiedra Laimoņa Krecera lauku mājām “Ķuņķuri” un tajās ierīkoto daiļdārzu Viesatu pagastā (Jaunpils novads). Tekstā stāsta M. Krecere. Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Nr. 91, 2010, 12. aug., 5. lpp. (Iel. “Jaunpils novadā”).

2011. gada 31. marts

Jūgendstils bibliotēku plauktos

Jūgendstils ir viens no stiliem, kas izpaudies gandrīz visās mākslas un dzīves jomās. Vēlos dot mazu ieskatu tajā, kas rodams LNB plauktos un digitālajās kolekcijās.

Par jūgendstilu LNB krājuma materiālos daudz rakstījis Dmitrijs Zinovjevs. Piemēram:

Zinovjevs, Dmitrijs. Krizantēmas, mežģīnes un pērles: jūgendstila sieviešu tērpi 20. gadsmita sākuma fotoatklātnēs. Bibliotēku Pasaule, Nr. 41 (2008), 6.–11. lpp.

Zinovjevs, Dmitrijs. 19. gadsimta beigu–20. gadsimta sākuma plakāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Bibliotēku Pasaule, Nr. 39 (2007), 4.–7. lpp.

Zinovjevs, Dmitrijs. 19. gadsimta beigu–20. gadsimta sākuma atklātņu kolekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bibliotēku Pasaule, Nr. 35 (2006), 22.–26. lpp.

Piedāvāju dažus plakātus no 39. numura un 41. numurā ievietoto rakstu.