Vēl mazliet pirms nododu atklātībai

Lai visiem viss būtu skaidrs, vēl daži paskaidrojumi par mana bloga tapšanas gaitu un turpmākajām iecerēm.

Tapa viņš Pārlielupes bibliotēkas bloga 100 dienu pasākuma ietvaros - kā mans šī semināra praktiskās daļas mēģinājums. Tobrīd to biju iecerējusi kā ģimenes blogu - tā nosaukumā ierakstīju savu un vīra vārdu kopīgi zem vīra uzvārda. Jāpiebilst, ka tobrīd vēl nebijām precējušies, tāpēc šāds risinājums bija diezgan liela uzdrošināšanās. Taču tā kā nekas no jaunā veidojuma netika publicēts, bet norakts tālākai izmantošanai kaut kad nākotnē, tas palika mans klusais sapnis, kas nu ir realizējies dzīvē. Laulību rutīna ir cits stāsts, bet tas ir apbrīnojami, ka var piepildīties pat divas lietas pēc kārtas - gan mūsu kāzas, gan bloga publicēšana. Tas nekas, ka turpinājums ir vienpersonisks, taču man pašai bija interesanti patīt šo filmu atpakaļ. Tāpēc arī pirmajā ierakstā ir tas viens komentārs ar vīra vārdu. Tobrīd šķita, ka tas patiešām varētu būt ģimenes blogs. Bet kā nu ir, tā ir. Būs manējais. (Vispār, ja ņem vērā to, ka mans vīrs man daudz ko rāda un stāsta, daudzi ieraksti veidosies viņa ietekmē. Tā ka slēptā veidā šis tas nāks arī no viņa, kaut, protams, caur manu smadzeņu prizmu.)

Par iecerēm varu teikt, ka rakstniece neesmu un manu daiļdarbu te nebūs. Ieraksti pārsvarā veidosies no dažādiem sirdij tuviem dzejoļiem, citātiem, atziņām, foto un video. Gan jau kaut ko šad tad ierakstīšu arī pati, bet tās būs vairāk tādas domu un izjūtu, emociju ekspresijas vienkārša cilvēka gaumē. Nekas īpašs. Esmu parasts cilvēks, kuram gribas izpausties. Kaut šādā veidā. Ceru, ka kādam tas liksies saistoši un es atradīšu gan domubiedrus, gan dvēseles radiniekus un mums visiem izdosies kaut uz mirkli sajust emociju saskarsmes izjūtu.

Turpinājums pēc gandrīz 4 gadu klusēšanas

Tā kā man ir apnikusi primitīvā dienasgrāmata "Draugos", esmu nolēmusi veidot savu blogu. Beidzot! Nekad nebiju iedomājusies, ka to tomēr veidošu. Šķita, ka blogu ir pilna pasaule, ka man nav īsti, ko citiem šādā veidā teikt... Bet ir, IR!! Tāpat kā mana dienasgrāmata "Draugos", šis būs mans pašizpausmes veids, mana bēgšana no ikdienas, paslēpšanās no realitātes, radošās izpausmes mēģinājums. Pagaidām gan tikai manai lietošanai, bet ja izdosies, tad publicēšu un darīšu pieejamu visiem. Vēl gan te man daudz neapgūta, taču ceru, ka ar laiku atkodīšu visas fiškas un mans emuārs veidosies ciknecik vizuāli baudāms un saturiski saistošs. Tātad - uz priekšu! (Skatīsimies nenoslīcinātā kucēna likteni. - Cāļus skaita rudenī.)

Ir tapis blogs

2007. gada 24. novembrī ir tapis mūsu blogs. Turpmāk šeit publicēsim visu, kas ar mums saistīts: piedzīvojumus, atziņas, viedokļus u. tml. Laipni lūdzam! :)