Pamosties
Re, kā snieg un aizmieg smaidot bēdas,
No rīta modīsies, un izrādīsies prieks.
Mēs satiksimies tur,
Kur leduspuķes izplauks saulessārtā,
Līdzi viņām kusīs skumju sniegs.
Mazi bērni pārvērtušies pārslās,
Izlemt nevar - aizlidot vai krist?
Ledus dūrīti kāds atsildījis glāstā,
Sava izrobota sirds no smaida dzimst.
Nebaidies, ja pārāk ilgi snidzis,
Pārāk ilgi ledojusi sirds,
Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,
Nevar arī pavasarī pamosties...
/Autoru nezinu/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru