Ruta Štelmahere. Klēpis

2012. gada 3. februārī plkst. 18.00 Satori literārajā telpā Dzirnavu ielā 84/k2 (Berga bazārā) Rīgā notiks Rutas Štelmaheres jaunās dzejoļu grāmatas "Klēpis" atvēršana.

Nesen atklāju sev viņas gleznas, apskatījos arī viņas pirmo dzejoļu krājumu "Ieskaties sēklai acīs". Ja godīgi, nekas sevišķs un fascinējošs, manā skatījumā pat visai viduvēja dzeja, no kuras mani aizrāva tikai daži mazi gabaliņi. Taču šī sieviete kaut kādā dīvainā veidā mani fascinē, ceru, ka dzejas jomā viņa ir ciknecik progresējusi. Ļoti gribas viņu redzēt dzīvajā un paklausīties, kā viņa lasa savus gara darbus. Grāmatiņa nav arī sevišķi dārga, tāpēc ceru to arī iegādāties. Ar autores autogrāfu, protams.

Rutas Štelmaheres glezas ir atrodamas internetā, šī gada 12. janvārī manā blogā ir pirmais ieraksts, kas skar šo mākslinieci.

Tālāk piedāvāju dažus viņas dzejas gabaliņus, kas iekrita manā sirdī.

Štelmahere, Ruta. Ieskaties sēklai acīs. Rēzekne : Latgales kultūras centra izd., 1998.

***

Kadiķis apskāva īvi un sacīja:
— Mīļā, ja vien tu atbrīvotos no asumiem...

***

Tik vienkārši
kā zivs mīl ūdeni
kā ganiņš rudeni
tik vienkārši
kā naktssargs rītu
Tevi mīlu

***

Ķermeņa būrī,
kur debesis,
kreisajā stūrī
Visums viss,

ir putns tik brīvs,
cik viņā debesis

***

Tie putni, putni pāri skrien,
upei ūdeņi putās tiek.
Arvien vairāk, mīļais, ik dien
tavu spārnu man nepietiek.
Skrien cīruļi, pūces,
biezs ilgās gaiss,
smags top mans nesamais.
Skrien dienas, skrien naktis,
tīrs debesu vaigs.
Rudens. Pirmsnāves laiks.
Man nepietiek tevis.
Ciet debesis aug.
Tumst spārni, tumst mākoņlauks.
Nedrīkstu aizlidot.
Putās lūgšana plīst,
pirms tevis nav debesīs.

***

tu kas arodā lepns un sirms
nebaidies ieraudzīt to kas pirms
ieskaties acīs graudam kurš mirs
mirs lai tevi iznestu virs
tu kas arodā lepns un sirms
tavā zemē nezāles birst
tu esi grauds tava dzīve ir mirt

Grafikas jaunieguvumu izstāde

26. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 notika oriģināldarbu izstādes “Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas jaunieguvumi (estampi, ekslibri, zīmējumi): 2010–2011” atklāšana, kā arī nozīmīgāko LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas krājuma eksemplāru audiovizuāla prezentācija.

2010.–2011.gadā LNB saņēma vairākus grafikas darbu dāvinājumus, kuri papildina LNB ekslibru, estampu, zīmējumu kolekcijas.

Īpašu vērību pelna grāmatzīmes un piemiņas grafikas miniatūras, ko veidojis izcils moldāvu grafiķis un arhitekts Grigorijs Bosenko.

Apskatāmi arī reprezentācijas materiālu piemēri, uz kuriem attēloti LNB kolekcijā esošie mākslinieku darbi.

Izstāde būs skatāma no 26. janvāra līdz 25. februārim.

Video sk.: http://youtu.be/tFRMGfWiJYs

Plašāka informācija: http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/latvijas-nacionalas-bibliotekas-grafikas-jaunieguvumu-izstades-atklasana







Šie ir reprezentācijas materiāli ar Larisas Šellares litogrāfijām "Ādams" un "Ieva"




Te daži citi Ryosuke Cohen darbi. Par viņu esot pilns internets ar informāciju.




Šie mākslas darbi pieder Alekseja Parigina rokai. Interesantas kolāžas, kurās izmantota gan datordruka, gan tapetes, gan daudzi citi materiāli.


Šis un nākamais ir jau minētais Grigorijs Bosenko.

Šausmas Bosnijā un Hercegovinā

Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka Sarajevā draud pārtraukt darbu

2012. gada 6. janvārī Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka paziņoja par darbības pārtraukšanu vistuvākajā laikā, ja netiks saņemts finansējums. Jau pērn Bosnijas un Hercegovinas dažādas etniskās izcelsmes politiķu nesaskaņu dēļ (2011. gada martā tika apstiprināta jauna valdība, kurā plaši pārstāvētas visas trīs valstī konfliktējošās etniskās grupas – serbi, horvāti, bosnieši) valsts nozīmīgākās kultūras institūcijas nesaņēma naudu pat tik daudz, lai segtu komunālo pakalpojumu rēķinus. Bibliotēkas izpilddirektore Bedita Islamoviča (Bedita Islamovic) informē, ka viņas vadītā institūcija nesaņem finansējumu jau kopš 2011. gada septembra, tomēr līdz šim tās personāls darbu bija turpinājis, cerot uz situācijas uzlabošanos. Drīz uzturēšanās ēkā vairs nebūs iespējama, jo Sarajevā patlaban valda auksta, sniegota ziema, bet bibliotēkā nav, un, visticamāk, šogad arī nebūs apkures. B. Islamoviča norāda, ka bibliotēkas kopējais parāds sasniedzis jau 230 000 eiro. Ja tas netiks samaksāts, bibliotēkā tiks atslēgta arī elektrība un ūdens padeve.

2012. gada janvārī tika atslēgta elektrība un slēgtas durvis pirms 125 gadiem dibinātajam Bosnijas un Hercegovinas Nacionālajam muzejam, kura pārziņā ir valstī vērtīgākā arheoloģisko priekšmetu kolekcija. Tagad muzeja dārgumu saglabāšana būs atkarīga no vietējo iedzīvotāju sirdsapziņas un policijas darba operativitātes. Jāuzsver, ka naudas trūkuma dēļ pagājušā gada vasarā darbu pārtrauca arī Nacionālā mākslas galerija. Nacionālā muzeja direktors Adnans Busuladžičs (Adnan Busuladzic) norāda, ka kultūras institūcijas, pašām to negribot, nokļuvušas politisko cīņu krustugunīs un to finansēšanas jautājums pārtapis par politisku problēmu. Jāpiebilst, ka Bosnijā un Hercegovinā ir federālā Kultūras un sporta ministrija, taču finansējumu lielākās kultūras institūcijas saņem no Iekšlietu ministrijas. Pēc Bosnijas kara (1992–1995) tām valstiskas nozīmes institūciju statuss nav atjaunots, tādēļ arī valsts finansējums nav garantēts. Bibliotēkas, muzeji un citas kultūras institūcijas pārtiek no ministrijas neprognozējamās žēlastības. Pērn Iekšlietu ministrijas piešķīrums 60 valsts iestādēm, tajā skaitā septiņām nozīmīgākajām kultūras iestādēm, bija pusotrs miljons eiro.

Tikai pirms 17 gadiem norima militārais konflikts starp valsts trim lielākajām etniskajām grupām. Tajā teju līdz pamatiem tika nodedzināta Bosnijas un Hercegovinas Nacionālās un Universitātes bibliotēkas ēka (celta 1890. gadā) līdz ar inventāru, grāmatām un rokrakstiem. Pateicoties Eiropas Savienības, Turcijas, ASV un citu valstu atbalstam, kā arī pašaizliedzīgajam bibliotēkas personālam, ēka ir renovēta, iegūti vērtīgi iespieddarbi un citi mediji. Tagad pašmāju politiķu savstarpējie ķīviņi atkal draud pārvilkt svītru normālai dzīvei vēl pavisam nesen naida un kara nomocītajā valstī.

Plašāka informācija tiks publicēta nākamajā žurnāla “Bibliotēku Pasaule” numurā (Nr. 56).

Pēc Janas Dreimanes informācijas Latvijas bibliotēku portālā: http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=15968&type=0

Rūķīši un Mežavecis

Vilis Plūdonis. Rūķīši un Mežavecis

Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs.
Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas.
Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties.
Rau, rau, kur tie iz paegļiem jau ceļas!

Olektgari vīriņi,
Sprīdi gari uzači,
Baltu tāšu micītes,
Brūnu sūnu biksītes.
Divi pulkos stājas,
Ņirb pa gaisu kājas.
Sniega vāli veļas,
Skanšu vaļņi ceļas.
Šņāc bumbas tvirtas,
Plīvo matu cirtas.
Klaigas un brēka:
Ņemas, cik spēka.
Kā vaigā zied tvīksme!
Kāds prieks! Kāda līksme!
Hallo! Heidā!
Bravo! Urrā!

Te rupja balss no meža malas sauc:
“Tas tak par daudz!
Vai tā jūs manim kāršat spilviņas?
Un tinat tāstiņas?
Un gaiņājat no mājām žagatas?...
Tik blēņas jums un niekošanās rūp, –
Tūlīt uz Lāča purvu lasīt lāčusūnas!”

To dzirdot, pikotājies skrien, un klūp,
Kur kurais patapdams:
Cits paegļpudurā,
Cits koka dobumā,
Cits rudzrugāju rudens aparā.

Un, lielās, zaļās acis bolīdams
Un teterkāpostus tiem visiem solīdams,
Lien Mežavecis atkal meža biezumā.

Un atkal tukšs un kluss ir klajumā.
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā.

No: Plūdonis, Vilis. Rūķīši un Mežavecis. Rīga : Jānis Roze, 1997. [6] lpp. (Krāsaini dzejoļi).










Ilzes Ramanes ilustrācijas.

Jānis Rainis "Kastaņola"

2012. gada 18. janvārī plkst. 17.30 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 notiks apgāda "Atēna" nupat klajā laistā Jāņa Raiņa atmiņu izdevuma "Kastaņola" prezentācija. Vienlaikus paredzēta arī mākslas vēsturnieka Edgara Dubiņa fotoizstādes "Pa Raiņa un Aspazijas pēdām Kastaņolā un Lugānā" atklāšana.



Tas ir mani dziļi personiski uzrunājošs pasākums, jo pirms dažiem gadiem man ir bijusi tā laime būt Lugāno un Kastaņolā un skatīt to savām acīm. Un arī es varētu padalīties gan ar iespaidiem, gan fotouzņēmumiem par šo Šveices Ēdeni. Arī Raiņa atmiņu grāmatu esmu lasījusi, cerams, ka grāmatas atvēršanas svētkos to varēs iegādāties, turklāt par puslīdz pieņemamu cenu.

Ruta Štelmahere

Pilnīgi nejauši esmu atklājusi sev gleznotāju Rutu Štelmaheri. Par viņu tiek teikts, ka viņa ir arī dzejniece, taču viņas dzeju vēl neesmu paspējusi iepazīt. Protams, mēģināšu pēc iespējas ātrāk to paveikt – sk. šogad klajā laisto viņas dzejoļu krājumu “Klēpis” un 1998. gadā izdoto “Ieskaties sēklai acīs”.

Internetā par viņu uzzināju šādu informāciju: Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gada 11. janvārī Jelgavā, ir dzejniece un gleznotāja, kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī, ir Jēkabpils mākslas skolas pasniedzēja, vada gleznošanas studiju. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Alekseja Naumova un Kaspara Zirņa meistardarbnīcās, 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē. Bijušas vairākas personālizstādes Jēkabpilī, Rīgā, Jelgavā, Aucē, Valmierā un Aizkrauklē. Dzejoļus publicē kopš 1983. gada.































Vairāk gleznu: http://www.manss.lv/stelmahere.html un citur internetā.

Starp citu, galerija “Manss” (http://www.manss.lv) arī ir mans nesens atklājums. Dažādu apstākļu dēļ uz Jēkabpili nesanāk aizbraukt, taču ceru kaut kad saņemties un tomēr apmeklēt šo mākslas galeriju. Prieks, ka provincē ir uzņēmīgi cilvēki, kas kaut ko tādu organizē un uztur.

Andalūzijas saule

“Because it’s beautiful to create art, it is beautiful to take pictures, it is beautiful to document, but it is also beautiful simply to live”. (Patti Smith)

“Jo ir skaisti radīt mākslu, ir skaisti fotogrāfēt, ir skaisti iemūžināt, bet ir arī skaisti vienkarši dzīvot.” (Patija Smita)

No 2012. gada 1. līdz 30. janvārim kafejnīcas “Sienna” telpās, Strēlnieku ielā 3, Rīgā, aplūkojama Alises Mediņas gleznu izstāde “Andalūzijas saule”.

www.sienna.lv






During the day, oil on canvas, 2011, Granada


Alhambra stillife, oil on canvas, 2011