Pavisam nejauši (goda vārds!!) manās rokās nonācis Latviešu valodas aģentūras izdevuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 6. laidiens. Man mājās ir pirmie četri šī izdevuma laidieni, par piekto neatceros, laikam būšu to kaut kā palaidusi garām.
Ko lai saka? LABS IZDEVUMS! Vienkāršā valodā par aktuālāko latviešu valodas kultūrā. Un ne tikai. Sava veida “Latviešu valodas kultūras jautājumi” turpinājums mūsdienās. Iesaku visiem, kam rūp sava valoda.
Neesmu vēl paguvusi izlasīt visu, taču īpaši vēlos izcelt jaunās valodnieces Sanitas Jērānes publikāciju “Jampadracis ap Oto” (159.–168. lpp.). Šķiet, ka Latvijā nav daudz ļaužu, kas nebūs pilnīgi neko dzirdējuši par cīņu sakarā ar vīriešu kārtas īpašvārda “Oto” rakstību ar diviem “t” jeb “Otto”. Pēc šīs publikācijas ikvienam āmuram vajadzētu saprast, kāpēc “Oto” patiešām ir rakstāms ar vienu un nevis diviem “t”. Normālam cilvēkam tas sen jau ir skaidrs, bet, ja kāds to tomēr vēl nezina, iedodiet viņam izlasīt šo publikāciju.
Izdevumā tradicionāli iekļautas dažu aktuālāko valodas jautājumu konsultācijas un jaunapstiprinātie termini.
Viens no apskatītajiem jautājumiem bija, kā tad pareizi latviskojams angļu termins “flash mob”. Man pašai personīgi patīk “zibakcija”, kas veidota pēc “flash” parauga – “zibatmiņa”, taču valodnieki to diemžēl ieteicamo leksēmu vidū nav ietvēruši. Tāpat kā Endzelīna laikos, arī mūsdienu latviešiem pie valodnieku ieteikumiem nereti ir visai grūti pierast. Proti, kā visatbilstošākos vārdus “flash mob” apzīmēšanai latviešu valodnieki izvēlējušies “pēksnis” (pasākuma dalībnieki – “pēkšņotāji”), “pārsteiga”, “ņūklis” (171. lpp.). Ja pie pirmajiem vēl varētu mēģināt pierast (tie patiešām ir pārsteidzoši latviski), tad pēdējam, šķiet, ir mazliet negatīva semantika. Manuprāt gan, vislabākais būtu tieši “zibakcija”.
Uzmanību!! “Guļošos policistus” turpmāk korekti ir saukt par “ceļa ātrumvaļņiem” (174. lpp.).
Pati gan šo sociālo tīklu nelietoju, taču beidzot ir atrisināta smagā “Twitter” problēma. Un tātad – sociālais tīkls “Twitter” turpmāk saucams par tviteri (vsk. nom. “tviteris”), tā ieraksts par tvītu (vsk. nom. “tvīts”), rakstīt tvītus nozīmē “tvītot”; tvītu rakstītāji turpmāk būs “tvītotāji” (vsk. nom. “tvītotājs”), bet sazināšanās ar tvitera palīdzību – “tvītošana” (175. lpp.). Ņemiet vērā, ka šie termini tagad iekļauti arī LZA TK datubāzē “AkadTerm”: http://termini.lza.lv/akadterm.
Atsaucoties uz no citām valodām ienākušu darbības vārdu rakstību oriģinālvalodā (piemēram, latīņu vai grieķu), vārdi “projicēt” un “injicēt” saknē rakstāmi ar patskani “i” (N.B. – “projekcija” un “injekcija”), bet “eitanazēt” (!! nevis “eitanizēt”!!) ar “a” (“eitanāzija”) (176. lpp.).
Bez iepriekš minētajiem piemēriem valodas konsultāciju daļā rodami vēl daudzi citi valodas kultūrai noderīgi padomi.
Citi apstiprinātie (arī neapstiprinātie, taču ieteicamie) LZA TK termini:
banking – ieskaita uzkrājums;
clearing arrangements – mijieskaita kārtība;
mentoring – padomdošana; [darb]audzināšana (ja atklāti, man pašai šis ne visai tīk, jo izklausās didaktiski un padomiski alias kā no padomju laikiem);
knowledge, skills and competences – zināšanas, iemaņas un prasmes;
baby box – glābējsilīte;
outlet – zīmolpreču izpārdošana (185.–187. lpp.).
Izdevuma beigu galā rodama arī valodnieku “Humora lappusīte”, kur var atrast dažus smieklīgākos pagājušā gada plašsaziņas līdzekļu izteikumus. “Lappusītes” sagatavotājai – Dr. philol. Ilzei Lokmanei – ir patiess talants atrast un saskatīt šādas “rozīnītes” (patīkamas atmiņas no salīdzinoši nesenajiem studiju laikiem, kad šādas “pērles”, vēderus turēdamas, ķidājām blāķiem vien; negribu norādīt ar pirkstu, taču vissteidzamāk valodas konsultanti būtu nepieciešami Mārim Grigalim, Maijai Rozītei-Krištopānei un LNT raidījuma “Degpunktā” komandai – ausis vīst klausoties!).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru