Pārdomas rosinošs raidījums par kultūras periodikas likteni 21. gadsimta otrajā desmitgadē klausāms Latvijas Radio pirmajā programmā 2011. gada 12. februārī plkst. 15.05 (Anda Buševica “Augstāk par zemi”). Pamatā par laikrakstu “Kultūras Forums” (saruna ar mākslas zinātnieci, bijušo laikraksta “Kultūras Forums” galveno redaktori Ingu Šteimani), taču tajā pašā laikā arī par kultūras periodikas izdošanu (saruna ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāju Jolantu Treili) un saglabāšanu (saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītāju Uldi Zariņu) vispār.
2010. gada nogalē pārstājuši iznākt daudzi izdevumi, ne tikai kultūras laikraksts “Kultūras Forums” (http://www.kulturasforums.lv; http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/347472-2011gada_
neiznaks_laikraksts_kulturas_forums). Uz citiem medību laukiem pārcēlušies arī žurnāli “Karogs” (http://www.ekarogs.lv), “Māksla+” (http://www.makslaplus.lv; http://www.makslaplus.lv/index1.php) un “Foto Kvartāls” (http://fotokvartals.lv). Cik zinu, iespiestā formā vairs neiznāk arī “Vides Vēstis” (http://www.videsvestis.lv) un “Terra” (http://www.lu.lv/terra). Pēdējie trīs pārgājuši uz tiešsaistes jeb interneta versiju. Tāpat kā “Bibliotēku Pasaule” (http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/
biblioteku-pasaule), kas apstākļu spiesta to izdarīja jau 2009. gadā. Pieļauju, ka izdzīvošanas labad šādu ceļu izraudzījies ne viens izdevums, kuru nemaz nenosaucu.
Prieks, ka daži kūņojas, piemēram, “Iespiedgrafika” (http://www.lpua.lv/?textid=6). Īstenībā nezinu, vai vārds “kūņojas” šajā gadījumā būtu īstais, ja godīgi, nav ne jausmas, kā šim žurnālam sokas izdošanas lietās, taču šķiet, ka viņiem tas arī ir goda un pienākuma jautājums, jo būtu vairāk nekā jocīgi, ja periodiskais izdevums, kurš veltīts poligrāfijai, neiznāktu iespiestā veidā...
Nav ne jausmas, kā klājas, piemēram, žurnālam “Teātra Vēstnesis” (http://www.teatravestnesis.lv), taču šķiet, ka tas turpina iznākt. Tāpat kā “Baltijas Koks”, “Tēvijas Sargs” (http://www.sargs.lv), “Rīgas Laiks” (http://www.rigaslaiks.lv), “MMD” (Medības. Makšķerēšana. Daba, http://www.zurnals-mmd.lv), “Kabinets” un daži citi sakarīgi žurnāli (jāsaka gan, piemērojoties laikmeta prasībām, piemēram, samazinot iznākšanas regularitāti, proti, periodiskumu). Šķiet, ka nevaid miris “Veto Magazine” (http://www.vetomagazine.lv; http://vetomagazine.wordpress.com), taču par niknā “Ātrāk un Skaļāk” (http://www.atrakunskalak.lv) likteni šobrīd neko nezinu. Pa acu galam redzēju, ka ir iznācis tāds jaunums kā “Latvju Teksti” (http://www.literature.lv/lv). Vai tas būtu “Karoga” pēctecis? Šķiet, ka pagaidām tam ir vēl tikai divi (2010. gada) numuri... Kā jaunā māmiņa, kas neatbalsta rietumu masu kultūras invāziju, esmu patīkami pārsteigta, ka vēl joprojām iznāk mani mīļie bērnības žurnāli “Ezis” (http://www.ziliteunezis.lv/ezis.html) un “Zīlīte” (http://www.ziliteunezis.lv/zilite.html). Viens no maniem sakarīgākajiem pēdējā laika jaunatklājumiem – žurnāls “Ir” (http://www.ir.lv), kas iznāk gan iespiestā veidā, gan elektroniski.
Diemžēl novērojama tendence, ka šādi izdevumi pamazām izzūd (vai arī patiešām vārda vistiešākajā nozīmē “kūņojas”), tā vietā savairojas visvisādas Ievas Mājas, Ievas Veselības, Ievas Virtuves, Ievas Mezgli, Mājas Dakteri, Dienas Ēdieni, Izārstē Sevi Pats, Mājas Konsultanti, Omītes Eliksīri un citi štrunti. Izrādās, ka ir arī tāds izdevums kā restorānu un krogu ceļvedis “Kurš Uzsauks?” (nezinu, vai tam ir kāds sakars ar šo – http://kursuzsauks.lv, atsevišķi tā materiāli pat tīri sakarīgi) un pat kapu kultūrai veltīts žurnāls “In Memoriam” (jā, patiešām, jūs nepārlasījāties, tas ir izdevums, kas veltīts kapiem!! – http://www.santa.lv/lv/zurnali/in_memoriam/par.html?
santa.subscribe_id=59).
Vispār pēdējā laika žurnālu populāciju derētu papētīt nopietnāk. Uz ašu roku apskatoties, nekas dižs nesanāk, pārāk daudz balto/melno/pelēko plankumu/caurumu tajā visā... (Hmmm, varbūt ir kāds žurnālistikas students, kas to ir cik ne cik izpētījis?) Jebkurā gadījumā – viela pārdomām interesanta.
P.S. Kaut gan esmu daiļā dzimuma pārstāve, vēl joprojām nespēju saprast t. s. sieviešu žurnālu un dzeltenās preses fenomenu – nu kas to visu lasa?!! Personīgi es šiem izdevumiem eju ar lielu līkumu, sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā uzmetu aci vāka uzrakstiem stāvot rindā pie kases “RIMI”, “Maxima” vai citur.
P.P.S. Paradoksāli, bet izdošanas grūtībās ir nonākuši arī atsevišķi lielo industriju žurnāli, piemēram, izdevniecības “Santa” žurnāls “Deko” (http://www.santa.lv/lv/zurnali/deko/par.html?
santa.subscribe_id=13), – pēdējā laikā nav īsti skaidra tā iznākšanas regularitāte.
Žēl, ka šāda satura izdevumi pamazām izzūd (sliktākajā gadījumā – piemērojas situācijai un velk savu eksistenci). Taču finansiālās šķēres griež nežēlīgi un auditorijas (masu) pieprasījums (patēriņš) nospiež jebkurus apgaismības centienus.
Raidījumu meklējiet: http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/02/20110212.htm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru