2011. gada 28. jūnijs
2011. gada 21. jūnijs
2011. gada 16. jūnijs
Mana roze. Roze sarkanā
Mana roze šogad. Paldies dievam, tikām galā ar kaitēkļiem, kas bija uzmetušies no kaimiņienes tieši blakus manai dobītei sakrautās grabažu kaudzes. (Grrr! Linča tiesu!!) Pagājšgad ap šito laiku bija divtik mazāka, bet mats matā tikpat skaista. (Ir nofočenēts. Jāpameklē arhīvā.)
2011. gada 15. jūnijs
Mātes mīlestības dekapitācija
Ņekrasovs, Anatolijs. Mātes mīlestība. [Rīga] : Rēriha grāmatnīca, 2010. 213, [1] lpp. ISBN 978-9984-750-61-3.
Par mātes mīlestību pierasts dzirdēt tikai slavinošus vārdus. Cik tā nozīmīga, nepieciešama, pašaizliedzīga, svēta... Var droši apgalvot, ka gandrīz nevienam nav ienācis prātā aplūkot medaļas otru pusi, proti, to, ka mātes mīlestība mēdz būt arī traucējoša, pazemojoša un postoša. Daudziem viņa rīcība šķitīs absurda un pat zaimojoša, taču krievu psihologs Anatolijs Ņekrasovs ir uzdrošinājies aizskart šo tabu un gāzt no pjedestāla mātes mīlestību.
Ikdienā nepārtraukti nākas dzirdēt sūkstīšanos, ka pasaulē vairs nav neviena normāla vīrieša un visas sievietes ir izmantotājas un maitas, ka jaunatne nododas izvirtībai un noziedzībai, bērni neklausa, galu galā pasaule ir pilnīgi citāda nekā agrāk... Diemžēl nākas novērot arī tādu sakarību, ka tie, kam rūp sabiedrības nākotne, cīnās ar problēmu sekām, nevis cēloņiem. A. Ņekrasova apgalvojums, ka pārlieka mātes mīlestība ir daudz kaitīgāka par tās trūkumu un ka tieši tā vainojama daudzās mūsdienu problēmās, ir īsts izaicinājums līdz šim dominējošajiem priekšstatiem. Taču, paraugoties šai patiesībai acīs, nākas konstatēt, ka psihologam ir taisnība. Jāsaka gan, ka atsevišķas A. Ņekrasova domas un idejas ir diskutablas, nereti autors pārlieku ieslīgst misticisma un ezotērisma pasaulē, taču visbiežāk tieši caur šokējošām atklāsmēm cilvēks ierauga savu patieso “Es” un spēj to mainīt.
Mīlestības trūkums jeb deficīts, kā to nosaucis pats autors, ir sasniedzis pandēmijas apmērus, bet nevienam neienāk prātā, ka tas ir tikai likumsakarīgs iznākums — mēs nevaram iedot otram to, kā nav mums pašiem, respektīvi, mēs varam iedot otram tikai to, kas mums ir un nevaram iedot to, kā mums nav. Bērni nepiedzimst, lai realizētu mūsu sapņus, viņi nav mūsu īpašums un nav neko mums parādā, līdz ar to nodrošināt mūsu vecumdienas nav viņu pienākums. Kādam tas var šķist neticami, bet tas tā ir. Dvēsele ienāk pasaulē, lai īstenotu SAVU misiju, SAVU uzdevumu un vecākiem NAV tiesību to kavēt vai liegt. Bērns neprasa, lai mēs viņu laižam pasaulē, mēs paši pieņemam šo lēmumu. Lai vai kāds ir iznākums, bērni saviem vecākiem dāvā daudz prieka un mums ir jābūt par to viņiem pateicīgiem, nevis otrādi. Neviens nevienam nepieder. Un darīt otra vietā to, ko viņš var izdarīt pats, ir noziegums, jo mēs otru tādā veidā pazemojam un liedzam viņam attīstīties. Paradoksāli, bet ļoti daudzi smok no pārmērīgas mātes mīlestības. Mātes ir tik apsēstas ar savu “mīlestību”, ka tā pārvēršas nevis radošā un veicinošā, bet graujošā enerģijā. Īstenībā Mīlestības šajās jūtās nav nemaz, tas ir īpašnieciskums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi, un tad brīnāmies, ka pasaulē nav mīlestības...
Teiksiet, kāda ir izeja no šī neapskaužamā stāvokļa? A. Ņekrasovs piedāvā izveidot visnotaļ savdabīgu vērtību hierarhiju, kas tāda šķiet tikai pirmajā mirklī, jo īstenībā ir pati par sevi saprotama. Ne bērni, ne darbs nedrīkst būt cilvēka dzīves centrs. Cilvēka dzīves centrs ir viņš pats. Tikai mīlot sevi var patiesi mīlēt citus. Un tikai patiesā Mīlestības telpā var izaugt veseli un laimīgi bērni. Bērnu nelaimes norāda uz nesakārtotām pāra attiecībām, apslēptiem zemūdens akmeņiem, kas jāatklāj un jāatrisina. Bērni ir mūsu mazie skolotāji, kuriem jāļauj PAŠIEM veidot savu likteni. Vecāki, kuri neļauj pieaugt saviem bērniem, paši nav īsti pieauguši. Taču no šī burvju loka var izrauties. Tas nav viegli, bet ir iespējams, citādi pasaule sen jau būtu sevi sagrāvusi.
A. Ņekrasovs paver jaunu, diemžēl ne glaimojošu mātes mīlestības aspektu. Taču psihologs ne tikai kritizē, bet arī piedāvā risinājumu. Tas gan jāīsteno pašiem — tikai no mums un ne no viena cita ir atkarīga mūsu bērnu nākotne. Bērnu laime ir vistiešākajā veidā atkarīga no vecāku mīlestības. Patiesas Mīlestības.
Šo gabalu tagad var lasīt arī šeit: http://biblioteka.aizkraukle.lv/lasitajiem/lasitajs_iesaka/
2011. gada 14. jūnijs
Vai mums vajag kultūras un nozaru periodiku?
Pārdomas rosinošs raidījums par kultūras periodikas likteni 21. gadsimta otrajā desmitgadē klausāms Latvijas Radio pirmajā programmā 2011. gada 12. februārī plkst. 15.05 (Anda Buševica “Augstāk par zemi”). Pamatā par laikrakstu “Kultūras Forums” (saruna ar mākslas zinātnieci, bijušo laikraksta “Kultūras Forums” galveno redaktori Ingu Šteimani), taču tajā pašā laikā arī par kultūras periodikas izdošanu (saruna ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāju Jolantu Treili) un saglabāšanu (saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītāju Uldi Zariņu) vispār.
2010. gada nogalē pārstājuši iznākt daudzi izdevumi, ne tikai kultūras laikraksts “Kultūras Forums” (http://www.kulturasforums.lv; http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/347472-2011gada_
neiznaks_laikraksts_kulturas_forums). Uz citiem medību laukiem pārcēlušies arī žurnāli “Karogs” (http://www.ekarogs.lv), “Māksla+” (http://www.makslaplus.lv; http://www.makslaplus.lv/index1.php) un “Foto Kvartāls” (http://fotokvartals.lv). Cik zinu, iespiestā formā vairs neiznāk arī “Vides Vēstis” (http://www.videsvestis.lv) un “Terra” (http://www.lu.lv/terra). Pēdējie trīs pārgājuši uz tiešsaistes jeb interneta versiju. Tāpat kā “Bibliotēku Pasaule” (http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/
biblioteku-pasaule), kas apstākļu spiesta to izdarīja jau 2009. gadā. Pieļauju, ka izdzīvošanas labad šādu ceļu izraudzījies ne viens izdevums, kuru nemaz nenosaucu.
Prieks, ka daži kūņojas, piemēram, “Iespiedgrafika” (http://www.lpua.lv/?textid=6). Īstenībā nezinu, vai vārds “kūņojas” šajā gadījumā būtu īstais, ja godīgi, nav ne jausmas, kā šim žurnālam sokas izdošanas lietās, taču šķiet, ka viņiem tas arī ir goda un pienākuma jautājums, jo būtu vairāk nekā jocīgi, ja periodiskais izdevums, kurš veltīts poligrāfijai, neiznāktu iespiestā veidā...
Nav ne jausmas, kā klājas, piemēram, žurnālam “Teātra Vēstnesis” (http://www.teatravestnesis.lv), taču šķiet, ka tas turpina iznākt. Tāpat kā “Baltijas Koks”, “Tēvijas Sargs” (http://www.sargs.lv), “Rīgas Laiks” (http://www.rigaslaiks.lv), “MMD” (Medības. Makšķerēšana. Daba, http://www.zurnals-mmd.lv), “Kabinets” un daži citi sakarīgi žurnāli (jāsaka gan, piemērojoties laikmeta prasībām, piemēram, samazinot iznākšanas regularitāti, proti, periodiskumu). Šķiet, ka nevaid miris “Veto Magazine” (http://www.vetomagazine.lv; http://vetomagazine.wordpress.com), taču par niknā “Ātrāk un Skaļāk” (http://www.atrakunskalak.lv) likteni šobrīd neko nezinu. Pa acu galam redzēju, ka ir iznācis tāds jaunums kā “Latvju Teksti” (http://www.literature.lv/lv). Vai tas būtu “Karoga” pēctecis? Šķiet, ka pagaidām tam ir vēl tikai divi (2010. gada) numuri... Kā jaunā māmiņa, kas neatbalsta rietumu masu kultūras invāziju, esmu patīkami pārsteigta, ka vēl joprojām iznāk mani mīļie bērnības žurnāli “Ezis” (http://www.ziliteunezis.lv/ezis.html) un “Zīlīte” (http://www.ziliteunezis.lv/zilite.html). Viens no maniem sakarīgākajiem pēdējā laika jaunatklājumiem – žurnāls “Ir” (http://www.ir.lv), kas iznāk gan iespiestā veidā, gan elektroniski.
Diemžēl novērojama tendence, ka šādi izdevumi pamazām izzūd (vai arī patiešām vārda vistiešākajā nozīmē “kūņojas”), tā vietā savairojas visvisādas Ievas Mājas, Ievas Veselības, Ievas Virtuves, Ievas Mezgli, Mājas Dakteri, Dienas Ēdieni, Izārstē Sevi Pats, Mājas Konsultanti, Omītes Eliksīri un citi štrunti. Izrādās, ka ir arī tāds izdevums kā restorānu un krogu ceļvedis “Kurš Uzsauks?” (nezinu, vai tam ir kāds sakars ar šo – http://kursuzsauks.lv, atsevišķi tā materiāli pat tīri sakarīgi) un pat kapu kultūrai veltīts žurnāls “In Memoriam” (jā, patiešām, jūs nepārlasījāties, tas ir izdevums, kas veltīts kapiem!! – http://www.santa.lv/lv/zurnali/in_memoriam/par.html?
santa.subscribe_id=59).
Vispār pēdējā laika žurnālu populāciju derētu papētīt nopietnāk. Uz ašu roku apskatoties, nekas dižs nesanāk, pārāk daudz balto/melno/pelēko plankumu/caurumu tajā visā... (Hmmm, varbūt ir kāds žurnālistikas students, kas to ir cik ne cik izpētījis?) Jebkurā gadījumā – viela pārdomām interesanta.
P.S. Kaut gan esmu daiļā dzimuma pārstāve, vēl joprojām nespēju saprast t. s. sieviešu žurnālu un dzeltenās preses fenomenu – nu kas to visu lasa?!! Personīgi es šiem izdevumiem eju ar lielu līkumu, sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā uzmetu aci vāka uzrakstiem stāvot rindā pie kases “RIMI”, “Maxima” vai citur.
P.P.S. Paradoksāli, bet izdošanas grūtībās ir nonākuši arī atsevišķi lielo industriju žurnāli, piemēram, izdevniecības “Santa” žurnāls “Deko” (http://www.santa.lv/lv/zurnali/deko/par.html?
santa.subscribe_id=13), – pēdējā laikā nav īsti skaidra tā iznākšanas regularitāte.
Žēl, ka šāda satura izdevumi pamazām izzūd (sliktākajā gadījumā – piemērojas situācijai un velk savu eksistenci). Taču finansiālās šķēres griež nežēlīgi un auditorijas (masu) pieprasījums (patēriņš) nospiež jebkurus apgaismības centienus.
Raidījumu meklējiet: http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/02/20110212.htm.
2010. gada nogalē pārstājuši iznākt daudzi izdevumi, ne tikai kultūras laikraksts “Kultūras Forums” (http://www.kulturasforums.lv; http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/347472-2011gada_
neiznaks_laikraksts_kulturas_forums). Uz citiem medību laukiem pārcēlušies arī žurnāli “Karogs” (http://www.ekarogs.lv), “Māksla+” (http://www.makslaplus.lv; http://www.makslaplus.lv/index1.php) un “Foto Kvartāls” (http://fotokvartals.lv). Cik zinu, iespiestā formā vairs neiznāk arī “Vides Vēstis” (http://www.videsvestis.lv) un “Terra” (http://www.lu.lv/terra). Pēdējie trīs pārgājuši uz tiešsaistes jeb interneta versiju. Tāpat kā “Bibliotēku Pasaule” (http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/
biblioteku-pasaule), kas apstākļu spiesta to izdarīja jau 2009. gadā. Pieļauju, ka izdzīvošanas labad šādu ceļu izraudzījies ne viens izdevums, kuru nemaz nenosaucu.
Prieks, ka daži kūņojas, piemēram, “Iespiedgrafika” (http://www.lpua.lv/?textid=6). Īstenībā nezinu, vai vārds “kūņojas” šajā gadījumā būtu īstais, ja godīgi, nav ne jausmas, kā šim žurnālam sokas izdošanas lietās, taču šķiet, ka viņiem tas arī ir goda un pienākuma jautājums, jo būtu vairāk nekā jocīgi, ja periodiskais izdevums, kurš veltīts poligrāfijai, neiznāktu iespiestā veidā...
Nav ne jausmas, kā klājas, piemēram, žurnālam “Teātra Vēstnesis” (http://www.teatravestnesis.lv), taču šķiet, ka tas turpina iznākt. Tāpat kā “Baltijas Koks”, “Tēvijas Sargs” (http://www.sargs.lv), “Rīgas Laiks” (http://www.rigaslaiks.lv), “MMD” (Medības. Makšķerēšana. Daba, http://www.zurnals-mmd.lv), “Kabinets” un daži citi sakarīgi žurnāli (jāsaka gan, piemērojoties laikmeta prasībām, piemēram, samazinot iznākšanas regularitāti, proti, periodiskumu). Šķiet, ka nevaid miris “Veto Magazine” (http://www.vetomagazine.lv; http://vetomagazine.wordpress.com), taču par niknā “Ātrāk un Skaļāk” (http://www.atrakunskalak.lv) likteni šobrīd neko nezinu. Pa acu galam redzēju, ka ir iznācis tāds jaunums kā “Latvju Teksti” (http://www.literature.lv/lv). Vai tas būtu “Karoga” pēctecis? Šķiet, ka pagaidām tam ir vēl tikai divi (2010. gada) numuri... Kā jaunā māmiņa, kas neatbalsta rietumu masu kultūras invāziju, esmu patīkami pārsteigta, ka vēl joprojām iznāk mani mīļie bērnības žurnāli “Ezis” (http://www.ziliteunezis.lv/ezis.html) un “Zīlīte” (http://www.ziliteunezis.lv/zilite.html). Viens no maniem sakarīgākajiem pēdējā laika jaunatklājumiem – žurnāls “Ir” (http://www.ir.lv), kas iznāk gan iespiestā veidā, gan elektroniski.
Diemžēl novērojama tendence, ka šādi izdevumi pamazām izzūd (vai arī patiešām vārda vistiešākajā nozīmē “kūņojas”), tā vietā savairojas visvisādas Ievas Mājas, Ievas Veselības, Ievas Virtuves, Ievas Mezgli, Mājas Dakteri, Dienas Ēdieni, Izārstē Sevi Pats, Mājas Konsultanti, Omītes Eliksīri un citi štrunti. Izrādās, ka ir arī tāds izdevums kā restorānu un krogu ceļvedis “Kurš Uzsauks?” (nezinu, vai tam ir kāds sakars ar šo – http://kursuzsauks.lv, atsevišķi tā materiāli pat tīri sakarīgi) un pat kapu kultūrai veltīts žurnāls “In Memoriam” (jā, patiešām, jūs nepārlasījāties, tas ir izdevums, kas veltīts kapiem!! – http://www.santa.lv/lv/zurnali/in_memoriam/par.html?
santa.subscribe_id=59).
Vispār pēdējā laika žurnālu populāciju derētu papētīt nopietnāk. Uz ašu roku apskatoties, nekas dižs nesanāk, pārāk daudz balto/melno/pelēko plankumu/caurumu tajā visā... (Hmmm, varbūt ir kāds žurnālistikas students, kas to ir cik ne cik izpētījis?) Jebkurā gadījumā – viela pārdomām interesanta.
P.S. Kaut gan esmu daiļā dzimuma pārstāve, vēl joprojām nespēju saprast t. s. sieviešu žurnālu un dzeltenās preses fenomenu – nu kas to visu lasa?!! Personīgi es šiem izdevumiem eju ar lielu līkumu, sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā uzmetu aci vāka uzrakstiem stāvot rindā pie kases “RIMI”, “Maxima” vai citur.
P.P.S. Paradoksāli, bet izdošanas grūtībās ir nonākuši arī atsevišķi lielo industriju žurnāli, piemēram, izdevniecības “Santa” žurnāls “Deko” (http://www.santa.lv/lv/zurnali/deko/par.html?
santa.subscribe_id=13), – pēdējā laikā nav īsti skaidra tā iznākšanas regularitāte.
Žēl, ka šāda satura izdevumi pamazām izzūd (sliktākajā gadījumā – piemērojas situācijai un velk savu eksistenci). Taču finansiālās šķēres griež nežēlīgi un auditorijas (masu) pieprasījums (patēriņš) nospiež jebkurus apgaismības centienus.
Raidījumu meklējiet: http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/02/20110212.htm.
2011. gada 13. jūnijs
Oto, pēksnis un citi "brīnumi"
Pavisam nejauši (goda vārds!!) manās rokās nonācis Latviešu valodas aģentūras izdevuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 6. laidiens. Man mājās ir pirmie četri šī izdevuma laidieni, par piekto neatceros, laikam būšu to kaut kā palaidusi garām.
Ko lai saka? LABS IZDEVUMS! Vienkāršā valodā par aktuālāko latviešu valodas kultūrā. Un ne tikai. Sava veida “Latviešu valodas kultūras jautājumi” turpinājums mūsdienās. Iesaku visiem, kam rūp sava valoda.
Neesmu vēl paguvusi izlasīt visu, taču īpaši vēlos izcelt jaunās valodnieces Sanitas Jērānes publikāciju “Jampadracis ap Oto” (159.–168. lpp.). Šķiet, ka Latvijā nav daudz ļaužu, kas nebūs pilnīgi neko dzirdējuši par cīņu sakarā ar vīriešu kārtas īpašvārda “Oto” rakstību ar diviem “t” jeb “Otto”. Pēc šīs publikācijas ikvienam āmuram vajadzētu saprast, kāpēc “Oto” patiešām ir rakstāms ar vienu un nevis diviem “t”. Normālam cilvēkam tas sen jau ir skaidrs, bet, ja kāds to tomēr vēl nezina, iedodiet viņam izlasīt šo publikāciju.
Izdevumā tradicionāli iekļautas dažu aktuālāko valodas jautājumu konsultācijas un jaunapstiprinātie termini.
Viens no apskatītajiem jautājumiem bija, kā tad pareizi latviskojams angļu termins “flash mob”. Man pašai personīgi patīk “zibakcija”, kas veidota pēc “flash” parauga – “zibatmiņa”, taču valodnieki to diemžēl ieteicamo leksēmu vidū nav ietvēruši. Tāpat kā Endzelīna laikos, arī mūsdienu latviešiem pie valodnieku ieteikumiem nereti ir visai grūti pierast. Proti, kā visatbilstošākos vārdus “flash mob” apzīmēšanai latviešu valodnieki izvēlējušies “pēksnis” (pasākuma dalībnieki – “pēkšņotāji”), “pārsteiga”, “ņūklis” (171. lpp.). Ja pie pirmajiem vēl varētu mēģināt pierast (tie patiešām ir pārsteidzoši latviski), tad pēdējam, šķiet, ir mazliet negatīva semantika. Manuprāt gan, vislabākais būtu tieši “zibakcija”.
Uzmanību!! “Guļošos policistus” turpmāk korekti ir saukt par “ceļa ātrumvaļņiem” (174. lpp.).
Pati gan šo sociālo tīklu nelietoju, taču beidzot ir atrisināta smagā “Twitter” problēma. Un tātad – sociālais tīkls “Twitter” turpmāk saucams par tviteri (vsk. nom. “tviteris”), tā ieraksts par tvītu (vsk. nom. “tvīts”), rakstīt tvītus nozīmē “tvītot”; tvītu rakstītāji turpmāk būs “tvītotāji” (vsk. nom. “tvītotājs”), bet sazināšanās ar tvitera palīdzību – “tvītošana” (175. lpp.). Ņemiet vērā, ka šie termini tagad iekļauti arī LZA TK datubāzē “AkadTerm”: http://termini.lza.lv/akadterm.
Atsaucoties uz no citām valodām ienākušu darbības vārdu rakstību oriģinālvalodā (piemēram, latīņu vai grieķu), vārdi “projicēt” un “injicēt” saknē rakstāmi ar patskani “i” (N.B. – “projekcija” un “injekcija”), bet “eitanazēt” (!! nevis “eitanizēt”!!) ar “a” (“eitanāzija”) (176. lpp.).
Bez iepriekš minētajiem piemēriem valodas konsultāciju daļā rodami vēl daudzi citi valodas kultūrai noderīgi padomi.
Citi apstiprinātie (arī neapstiprinātie, taču ieteicamie) LZA TK termini:
banking – ieskaita uzkrājums;
clearing arrangements – mijieskaita kārtība;
mentoring – padomdošana; [darb]audzināšana (ja atklāti, man pašai šis ne visai tīk, jo izklausās didaktiski un padomiski alias kā no padomju laikiem);
knowledge, skills and competences – zināšanas, iemaņas un prasmes;
baby box – glābējsilīte;
outlet – zīmolpreču izpārdošana (185.–187. lpp.).
Izdevuma beigu galā rodama arī valodnieku “Humora lappusīte”, kur var atrast dažus smieklīgākos pagājušā gada plašsaziņas līdzekļu izteikumus. “Lappusītes” sagatavotājai – Dr. philol. Ilzei Lokmanei – ir patiess talants atrast un saskatīt šādas “rozīnītes” (patīkamas atmiņas no salīdzinoši nesenajiem studiju laikiem, kad šādas “pērles”, vēderus turēdamas, ķidājām blāķiem vien; negribu norādīt ar pirkstu, taču vissteidzamāk valodas konsultanti būtu nepieciešami Mārim Grigalim, Maijai Rozītei-Krištopānei un LNT raidījuma “Degpunktā” komandai – ausis vīst klausoties!).
Ko lai saka? LABS IZDEVUMS! Vienkāršā valodā par aktuālāko latviešu valodas kultūrā. Un ne tikai. Sava veida “Latviešu valodas kultūras jautājumi” turpinājums mūsdienās. Iesaku visiem, kam rūp sava valoda.
Neesmu vēl paguvusi izlasīt visu, taču īpaši vēlos izcelt jaunās valodnieces Sanitas Jērānes publikāciju “Jampadracis ap Oto” (159.–168. lpp.). Šķiet, ka Latvijā nav daudz ļaužu, kas nebūs pilnīgi neko dzirdējuši par cīņu sakarā ar vīriešu kārtas īpašvārda “Oto” rakstību ar diviem “t” jeb “Otto”. Pēc šīs publikācijas ikvienam āmuram vajadzētu saprast, kāpēc “Oto” patiešām ir rakstāms ar vienu un nevis diviem “t”. Normālam cilvēkam tas sen jau ir skaidrs, bet, ja kāds to tomēr vēl nezina, iedodiet viņam izlasīt šo publikāciju.
Izdevumā tradicionāli iekļautas dažu aktuālāko valodas jautājumu konsultācijas un jaunapstiprinātie termini.
Viens no apskatītajiem jautājumiem bija, kā tad pareizi latviskojams angļu termins “flash mob”. Man pašai personīgi patīk “zibakcija”, kas veidota pēc “flash” parauga – “zibatmiņa”, taču valodnieki to diemžēl ieteicamo leksēmu vidū nav ietvēruši. Tāpat kā Endzelīna laikos, arī mūsdienu latviešiem pie valodnieku ieteikumiem nereti ir visai grūti pierast. Proti, kā visatbilstošākos vārdus “flash mob” apzīmēšanai latviešu valodnieki izvēlējušies “pēksnis” (pasākuma dalībnieki – “pēkšņotāji”), “pārsteiga”, “ņūklis” (171. lpp.). Ja pie pirmajiem vēl varētu mēģināt pierast (tie patiešām ir pārsteidzoši latviski), tad pēdējam, šķiet, ir mazliet negatīva semantika. Manuprāt gan, vislabākais būtu tieši “zibakcija”.
Uzmanību!! “Guļošos policistus” turpmāk korekti ir saukt par “ceļa ātrumvaļņiem” (174. lpp.).
Pati gan šo sociālo tīklu nelietoju, taču beidzot ir atrisināta smagā “Twitter” problēma. Un tātad – sociālais tīkls “Twitter” turpmāk saucams par tviteri (vsk. nom. “tviteris”), tā ieraksts par tvītu (vsk. nom. “tvīts”), rakstīt tvītus nozīmē “tvītot”; tvītu rakstītāji turpmāk būs “tvītotāji” (vsk. nom. “tvītotājs”), bet sazināšanās ar tvitera palīdzību – “tvītošana” (175. lpp.). Ņemiet vērā, ka šie termini tagad iekļauti arī LZA TK datubāzē “AkadTerm”: http://termini.lza.lv/akadterm.
Atsaucoties uz no citām valodām ienākušu darbības vārdu rakstību oriģinālvalodā (piemēram, latīņu vai grieķu), vārdi “projicēt” un “injicēt” saknē rakstāmi ar patskani “i” (N.B. – “projekcija” un “injekcija”), bet “eitanazēt” (!! nevis “eitanizēt”!!) ar “a” (“eitanāzija”) (176. lpp.).
Bez iepriekš minētajiem piemēriem valodas konsultāciju daļā rodami vēl daudzi citi valodas kultūrai noderīgi padomi.
Citi apstiprinātie (arī neapstiprinātie, taču ieteicamie) LZA TK termini:
banking – ieskaita uzkrājums;
clearing arrangements – mijieskaita kārtība;
mentoring – padomdošana; [darb]audzināšana (ja atklāti, man pašai šis ne visai tīk, jo izklausās didaktiski un padomiski alias kā no padomju laikiem);
knowledge, skills and competences – zināšanas, iemaņas un prasmes;
baby box – glābējsilīte;
outlet – zīmolpreču izpārdošana (185.–187. lpp.).
Izdevuma beigu galā rodama arī valodnieku “Humora lappusīte”, kur var atrast dažus smieklīgākos pagājušā gada plašsaziņas līdzekļu izteikumus. “Lappusītes” sagatavotājai – Dr. philol. Ilzei Lokmanei – ir patiess talants atrast un saskatīt šādas “rozīnītes” (patīkamas atmiņas no salīdzinoši nesenajiem studiju laikiem, kad šādas “pērles”, vēderus turēdamas, ķidājām blāķiem vien; negribu norādīt ar pirkstu, taču vissteidzamāk valodas konsultanti būtu nepieciešami Mārim Grigalim, Maijai Rozītei-Krištopānei un LNT raidījuma “Degpunktā” komandai – ausis vīst klausoties!).
2011. gada 9. jūnijs
Matīss Siliņš un EuropeanaTravel
Matīss Siliņš (1861. gada 13. janvāris–1942. gada 7. marts) ir etnogrāfs, kartogrāfs, literāts, muzeju darbinieks, pedagogs, grāmatu izdevējs, bibliotekārs. Šogad viņam apritēja 150 gadu jubileja.
2011. gada 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 tika atklāta izstāde, kas veltīta šim ievērojamam latviešu darbiniekam. Vienlaikus tika prezentēts Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts "EuropeanaTravel", kura ietvaros digitalizētas kartes arī no LNB krājuma.
Matīss Siliņš ir pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Ar patiesu vēlmi un rūpēm par kultūrvēstures vērtību saglabāšanu viņš apbraukājis visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus, kas vēlāk izstādīti Valsts Vēstures muzejā (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs). Matīss Siliņš ir "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
"EuropeanaTravel" ir viens no "Europeana" kopas projektiem programmas "eContentplus" ietvaros, kura mērķis ir dažādu kultūras mantojuma institūciju – Eiropas bibliotēku, arhīvu un muzeju – materiālu digitalizācija un piegāde Eiropas digitālajai bibliotēkai "Europeana". LNB projektā "EuropeanaTravel" piedalās kā satura piegādātājs ar digitālo kolekciju "Ceļi tuvi, ceļi tāli..." – tajā ietvertas 200 kartes un 74 grāmatas (apmēram 5000 lpp.) no LNB krājuma, kas tematiski saistītas ar ceļiem, ceļošanu un tūrismu (kolekcijā skatāmas arī Matīsa Siliņa kartes).
Izstāde paver vairumam Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nezināmu, taču ļoti saistošu lappusi Latvijas vēsturē un kultūrā. LNB izstāde skatāma līdz 2011. gada 11. jūnijam, tā ka – vēl var paspēt.
Informācija no Ievas Mičules un Andas Jutas Zālītes sagatavotā materiāla
Latvijas bibliotēku portālā
http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?
article=12836&type=0
un Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē
http://lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
11-05-2011-kartes-laikmetu-kontekstos
ĻOTI interesantu raidījumu par Matīsu Siliņu var noklausīties Latvijas Radio 1 programmā "Kultūras Rondo" 2011. gada 5. jūnijā plkst. 11.05–12.00 http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/06/20110605.htm
Matīss Siliņš ir Viesatu pagasta novadnieks, tāpēc informāciju par viņu var rast arī Viesatu pagasta tīmekļa vietnē
http://www.viesatas.lv/index.php?action=page&id=people
un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” 2011. gada 25. marta numurā
http://www.ntz.lv/portals/Jaunpils_novads/
raksts.html?xml_id=20801
Īsa informācija par viņu iekļauta arī LNB veidotajā datubāzē "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
http://lgdb.lnb.lv/index/person/80/
Literatūra par Matīsu Siliņu
Siliņš, Matīss. Ko es pieredzēju un piedzirdēju : stāsti par ļaužu sadzīvi Baltijā. Publ. sagat. un priekšv. sarakst. Jānis Niedre. Rīga : Liesma, 1986. 120, [2] lpp. (Literārā mantojuma mazā bibliotēka).
Štrauhmanis, Jānis. Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs. Rīga: [b. i.], 1994. 25 lpp.
Karnups, A. Matīss Siliņš. Senatne un Māksla, Nr. 1, 1936, 151.–153. lpp.
Karulis, Konstantīns. Matīss Siliņš (1861–1942) atmiņās : par ilggadējo Valsts Vēsturiskā muzeja direktoru. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1996, 50. sēj., Nr. 6, 73.–74. lpp. (Sociālās un humanitārās zinātnes. A daļa).
Kavacs, Jurģis. “Līdz šim nav neviena publicēta avota...” : par Jāņa Štrauhmaņa grāmatu “Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs” (Rīga, 1994). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 1995, [184.] lpp.
Trēde, Liena. Rimta dzīve starp puķēm un kokiem : par etnogrāfa Matīsa Siliņa (1861–1942) mazmeitas Maigas Kreceres un viņas dzīvesbiedra Laimoņa Krecera lauku mājām “Ķuņķuri” un tajās ierīkoto daiļdārzu Viesatu pagastā (Jaunpils novads). Tekstā stāsta M. Krecere. Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Nr. 91, 2010, 12. aug., 5. lpp. (Iel. “Jaunpils novadā”).
2011. gada 7. jūnijs
Agalloch
Ehhh, vēl aizvien neprotu te ielikt video no citiem resursiem. Citreiz izdodas, citreiz ne. Nekas cits neatliek, kā piedāvāt saites. Ir to vērts! Iesaku!! Liriskam dvēseles noskaņojumam...
Agalloch-Limbs
http://www.youtube.com/watch?v=SIzoyPfPKO4
Agalloch-Falling Snow
http://www.youtube.com/watch?v=7JRVOL9jXUI
Agalloch-Fire Above, Ice Below
http://www.youtube.com/watch?v=GwBMGnTAUio
Agalloch-Not Unlike The Waves
http://www.youtube.com/watch?v=AbCqkpJOtCw
Agalloch-Our Fortress Is Burning... II-Bloodbirds
http://www.youtube.com/watch?v=V1aJPEFtoNg
Agalloch-Limbs
http://www.youtube.com/watch?v=SIzoyPfPKO4
Agalloch-Falling Snow
http://www.youtube.com/watch?v=7JRVOL9jXUI
Agalloch-Fire Above, Ice Below
http://www.youtube.com/watch?v=GwBMGnTAUio
Agalloch-Not Unlike The Waves
http://www.youtube.com/watch?v=AbCqkpJOtCw
Agalloch-Our Fortress Is Burning... II-Bloodbirds
http://www.youtube.com/watch?v=V1aJPEFtoNg
2011. gada 3. jūnijs
2011. gada 1. jūnijs
Neguli! Paraksties par latviešu valodu!
Vēl var paspēt! Līdz 9. jūnijam turpinās parakstu vākšana likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai.
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka “ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Parakstīties par Satversmes grozījumu projektu vēlētāji var pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās, tiek nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Parakstu vākšana rīko, jo Centrālajā vēlēšanu komisijā šī gada 29. martā tika iesniegts vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Apkopojot un pārbaudot iesniegtos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgi pilsoņi.
Parakstu vākšanai noslēdzoties, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Informācija no Centrālās vēlēšanas komisijas tīmekļa vietnes:
http://web.cvk.lv/pub/public/29863.html
Uzziņu tālrunis par parakstu vākšanu: 67049999.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu šādā redakcijā:
“112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”
Pārejas noteikums
Ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.
Izvēlies tuvāko parakstīšanās vietu http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html, ņem līdzi pasi un draugus.
Laiks parādīt, ka mēs beidzot vēlamies to pašu, kas Igaunijā un Lietuvā tika veiksmīgi ieviests jau pirms 20 gadiem.
Latvijā nav 49 % krievu, bet gan 27 %. Viņi mums iestāsta, to, kā nav...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
latvija-mitoso-krievu-skaits-20-gadu-laika-sarucis-par-6
Atbalsta:
Komponists Zigmārs Liepiņš
http://www.youtube.com/watch?v=dCxUi6wh2YM
Operdziedātājs Nauris Puntulis
http://www.youtube.com/watch?v=BNanGGpQPTs
Kardināls Jānis Pujats
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
pujats-latviesiem-ir-tiesibas-palikt-dominejosajiem-valodas-zina
Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība
http://www.lnss.lv
Te rodams skaidrojošs video (6 min, bet ir vērts noskatīties)
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c
Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem. Ja kāds uzskata, ka rasu naida kurināšana ir vēlme ieviest tādu izglītības sistēmu, kas vairs nediskriminēs nekrievu mazākumtautības (jo viņu izglītību valsts apmaksā tikai latviski – viss, kas notiek viņu valodā ir privātpersonu vai vēstniecību apmaksāts), tad viņš acīmredzot visu par šo parakstu vākšanu ir dzirdējis tikai no Kremļa lakstīgalām. Tas nav nekāds rasisms, tikai taisnīguma atjaunošana, ko jau pirms 20 gadiem vajadzēja izdarīt, jo tāda sistēma pastāv visā pasaulē, ka valsts apmaksā izglītību tikai oficiālajā valsts valodā.
Tāpat viņš droši vien neko nav dzirdējis par to, ka apmācība latviešu valodā tiks ieviesta pakāpeniski (2012. gadā 1. klase, 2013. gadā 1. un 2. klase utt.), nevis uzreiz, līdz ar to tie bērni, kuri šogad vai agrāk sāka mācīties pirmajā klasē nevienu gadu nemācīsies latviešu valodā līdz pat vidusskolai.
Turieties, latvieši, nepadodieties īdētāju un tēvzemes nodevēju vēlmei paaugstināties, velkot pie zemes tos, kas arvien taisni stāv. Dievs, svētī Latviju!
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka “ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Parakstīties par Satversmes grozījumu projektu vēlētāji var pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās, tiek nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Parakstu vākšana rīko, jo Centrālajā vēlēšanu komisijā šī gada 29. martā tika iesniegts vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Apkopojot un pārbaudot iesniegtos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgi pilsoņi.
Parakstu vākšanai noslēdzoties, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Informācija no Centrālās vēlēšanas komisijas tīmekļa vietnes:
http://web.cvk.lv/pub/public/29863.html
Uzziņu tālrunis par parakstu vākšanu: 67049999.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu šādā redakcijā:
“112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”
Pārejas noteikums
Ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.
Izvēlies tuvāko parakstīšanās vietu http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html, ņem līdzi pasi un draugus.
Laiks parādīt, ka mēs beidzot vēlamies to pašu, kas Igaunijā un Lietuvā tika veiksmīgi ieviests jau pirms 20 gadiem.
Latvijā nav 49 % krievu, bet gan 27 %. Viņi mums iestāsta, to, kā nav...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
latvija-mitoso-krievu-skaits-20-gadu-laika-sarucis-par-6
Atbalsta:
Komponists Zigmārs Liepiņš
http://www.youtube.com/watch?v=dCxUi6wh2YM
Operdziedātājs Nauris Puntulis
http://www.youtube.com/watch?v=BNanGGpQPTs
Kardināls Jānis Pujats
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
pujats-latviesiem-ir-tiesibas-palikt-dominejosajiem-valodas-zina
Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība
http://www.lnss.lv
Te rodams skaidrojošs video (6 min, bet ir vērts noskatīties)
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c
Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem. Ja kāds uzskata, ka rasu naida kurināšana ir vēlme ieviest tādu izglītības sistēmu, kas vairs nediskriminēs nekrievu mazākumtautības (jo viņu izglītību valsts apmaksā tikai latviski – viss, kas notiek viņu valodā ir privātpersonu vai vēstniecību apmaksāts), tad viņš acīmredzot visu par šo parakstu vākšanu ir dzirdējis tikai no Kremļa lakstīgalām. Tas nav nekāds rasisms, tikai taisnīguma atjaunošana, ko jau pirms 20 gadiem vajadzēja izdarīt, jo tāda sistēma pastāv visā pasaulē, ka valsts apmaksā izglītību tikai oficiālajā valsts valodā.
Tāpat viņš droši vien neko nav dzirdējis par to, ka apmācība latviešu valodā tiks ieviesta pakāpeniski (2012. gadā 1. klase, 2013. gadā 1. un 2. klase utt.), nevis uzreiz, līdz ar to tie bērni, kuri šogad vai agrāk sāka mācīties pirmajā klasē nevienu gadu nemācīsies latviešu valodā līdz pat vidusskolai.
Turieties, latvieši, nepadodieties īdētāju un tēvzemes nodevēju vēlmei paaugstināties, velkot pie zemes tos, kas arvien taisni stāv. Dievs, svētī Latviju!
Abonēt:
Ziņas (Atom)