Grafikas jaunieguvumu izstāde

26. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 notika oriģināldarbu izstādes “Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas jaunieguvumi (estampi, ekslibri, zīmējumi): 2010–2011” atklāšana, kā arī nozīmīgāko LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas krājuma eksemplāru audiovizuāla prezentācija.

2010.–2011.gadā LNB saņēma vairākus grafikas darbu dāvinājumus, kuri papildina LNB ekslibru, estampu, zīmējumu kolekcijas.

Īpašu vērību pelna grāmatzīmes un piemiņas grafikas miniatūras, ko veidojis izcils moldāvu grafiķis un arhitekts Grigorijs Bosenko.

Apskatāmi arī reprezentācijas materiālu piemēri, uz kuriem attēloti LNB kolekcijā esošie mākslinieku darbi.

Izstāde būs skatāma no 26. janvāra līdz 25. februārim.

Video sk.: http://youtu.be/tFRMGfWiJYs

Plašāka informācija: http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/latvijas-nacionalas-bibliotekas-grafikas-jaunieguvumu-izstades-atklasana







Šie ir reprezentācijas materiāli ar Larisas Šellares litogrāfijām "Ādams" un "Ieva"




Te daži citi Ryosuke Cohen darbi. Par viņu esot pilns internets ar informāciju.




Šie mākslas darbi pieder Alekseja Parigina rokai. Interesantas kolāžas, kurās izmantota gan datordruka, gan tapetes, gan daudzi citi materiāli.


Šis un nākamais ir jau minētais Grigorijs Bosenko.

Šausmas Bosnijā un Hercegovinā

Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka Sarajevā draud pārtraukt darbu

2012. gada 6. janvārī Bosnijas un Hercegovinas Nacionālā un Universitātes bibliotēka paziņoja par darbības pārtraukšanu vistuvākajā laikā, ja netiks saņemts finansējums. Jau pērn Bosnijas un Hercegovinas dažādas etniskās izcelsmes politiķu nesaskaņu dēļ (2011. gada martā tika apstiprināta jauna valdība, kurā plaši pārstāvētas visas trīs valstī konfliktējošās etniskās grupas – serbi, horvāti, bosnieši) valsts nozīmīgākās kultūras institūcijas nesaņēma naudu pat tik daudz, lai segtu komunālo pakalpojumu rēķinus. Bibliotēkas izpilddirektore Bedita Islamoviča (Bedita Islamovic) informē, ka viņas vadītā institūcija nesaņem finansējumu jau kopš 2011. gada septembra, tomēr līdz šim tās personāls darbu bija turpinājis, cerot uz situācijas uzlabošanos. Drīz uzturēšanās ēkā vairs nebūs iespējama, jo Sarajevā patlaban valda auksta, sniegota ziema, bet bibliotēkā nav, un, visticamāk, šogad arī nebūs apkures. B. Islamoviča norāda, ka bibliotēkas kopējais parāds sasniedzis jau 230 000 eiro. Ja tas netiks samaksāts, bibliotēkā tiks atslēgta arī elektrība un ūdens padeve.

2012. gada janvārī tika atslēgta elektrība un slēgtas durvis pirms 125 gadiem dibinātajam Bosnijas un Hercegovinas Nacionālajam muzejam, kura pārziņā ir valstī vērtīgākā arheoloģisko priekšmetu kolekcija. Tagad muzeja dārgumu saglabāšana būs atkarīga no vietējo iedzīvotāju sirdsapziņas un policijas darba operativitātes. Jāuzsver, ka naudas trūkuma dēļ pagājušā gada vasarā darbu pārtrauca arī Nacionālā mākslas galerija. Nacionālā muzeja direktors Adnans Busuladžičs (Adnan Busuladzic) norāda, ka kultūras institūcijas, pašām to negribot, nokļuvušas politisko cīņu krustugunīs un to finansēšanas jautājums pārtapis par politisku problēmu. Jāpiebilst, ka Bosnijā un Hercegovinā ir federālā Kultūras un sporta ministrija, taču finansējumu lielākās kultūras institūcijas saņem no Iekšlietu ministrijas. Pēc Bosnijas kara (1992–1995) tām valstiskas nozīmes institūciju statuss nav atjaunots, tādēļ arī valsts finansējums nav garantēts. Bibliotēkas, muzeji un citas kultūras institūcijas pārtiek no ministrijas neprognozējamās žēlastības. Pērn Iekšlietu ministrijas piešķīrums 60 valsts iestādēm, tajā skaitā septiņām nozīmīgākajām kultūras iestādēm, bija pusotrs miljons eiro.

Tikai pirms 17 gadiem norima militārais konflikts starp valsts trim lielākajām etniskajām grupām. Tajā teju līdz pamatiem tika nodedzināta Bosnijas un Hercegovinas Nacionālās un Universitātes bibliotēkas ēka (celta 1890. gadā) līdz ar inventāru, grāmatām un rokrakstiem. Pateicoties Eiropas Savienības, Turcijas, ASV un citu valstu atbalstam, kā arī pašaizliedzīgajam bibliotēkas personālam, ēka ir renovēta, iegūti vērtīgi iespieddarbi un citi mediji. Tagad pašmāju politiķu savstarpējie ķīviņi atkal draud pārvilkt svītru normālai dzīvei vēl pavisam nesen naida un kara nomocītajā valstī.

Plašāka informācija tiks publicēta nākamajā žurnāla “Bibliotēku Pasaule” numurā (Nr. 56).

Pēc Janas Dreimanes informācijas Latvijas bibliotēku portālā: http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=15968&type=0

Rūķīši un Mežavecis

Vilis Plūdonis. Rūķīši un Mežavecis

Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs.
Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas.
Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties.
Rau, rau, kur tie iz paegļiem jau ceļas!

Olektgari vīriņi,
Sprīdi gari uzači,
Baltu tāšu micītes,
Brūnu sūnu biksītes.
Divi pulkos stājas,
Ņirb pa gaisu kājas.
Sniega vāli veļas,
Skanšu vaļņi ceļas.
Šņāc bumbas tvirtas,
Plīvo matu cirtas.
Klaigas un brēka:
Ņemas, cik spēka.
Kā vaigā zied tvīksme!
Kāds prieks! Kāda līksme!
Hallo! Heidā!
Bravo! Urrā!

Te rupja balss no meža malas sauc:
“Tas tak par daudz!
Vai tā jūs manim kāršat spilviņas?
Un tinat tāstiņas?
Un gaiņājat no mājām žagatas?...
Tik blēņas jums un niekošanās rūp, –
Tūlīt uz Lāča purvu lasīt lāčusūnas!”

To dzirdot, pikotājies skrien, un klūp,
Kur kurais patapdams:
Cits paegļpudurā,
Cits koka dobumā,
Cits rudzrugāju rudens aparā.

Un, lielās, zaļās acis bolīdams
Un teterkāpostus tiem visiem solīdams,
Lien Mežavecis atkal meža biezumā.

Un atkal tukšs un kluss ir klajumā.
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā.

No: Plūdonis, Vilis. Rūķīši un Mežavecis. Rīga : Jānis Roze, 1997. [6] lpp. (Krāsaini dzejoļi).










Ilzes Ramanes ilustrācijas.

Jānis Rainis "Kastaņola"

2012. gada 18. janvārī plkst. 17.30 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 notiks apgāda "Atēna" nupat klajā laistā Jāņa Raiņa atmiņu izdevuma "Kastaņola" prezentācija. Vienlaikus paredzēta arī mākslas vēsturnieka Edgara Dubiņa fotoizstādes "Pa Raiņa un Aspazijas pēdām Kastaņolā un Lugānā" atklāšana.



Tas ir mani dziļi personiski uzrunājošs pasākums, jo pirms dažiem gadiem man ir bijusi tā laime būt Lugāno un Kastaņolā un skatīt to savām acīm. Un arī es varētu padalīties gan ar iespaidiem, gan fotouzņēmumiem par šo Šveices Ēdeni. Arī Raiņa atmiņu grāmatu esmu lasījusi, cerams, ka grāmatas atvēršanas svētkos to varēs iegādāties, turklāt par puslīdz pieņemamu cenu.

Ruta Štelmahere

Pilnīgi nejauši esmu atklājusi sev gleznotāju Rutu Štelmaheri. Par viņu tiek teikts, ka viņa ir arī dzejniece, taču viņas dzeju vēl neesmu paspējusi iepazīt. Protams, mēģināšu pēc iespējas ātrāk to paveikt – sk. šogad klajā laisto viņas dzejoļu krājumu “Klēpis” un 1998. gadā izdoto “Ieskaties sēklai acīs”.

Internetā par viņu uzzināju šādu informāciju: Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gada 11. janvārī Jelgavā, ir dzejniece un gleznotāja, kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī, ir Jēkabpils mākslas skolas pasniedzēja, vada gleznošanas studiju. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā Alekseja Naumova un Kaspara Zirņa meistardarbnīcās, 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē. Bijušas vairākas personālizstādes Jēkabpilī, Rīgā, Jelgavā, Aucē, Valmierā un Aizkrauklē. Dzejoļus publicē kopš 1983. gada.































Vairāk gleznu: http://www.manss.lv/stelmahere.html un citur internetā.

Starp citu, galerija “Manss” (http://www.manss.lv) arī ir mans nesens atklājums. Dažādu apstākļu dēļ uz Jēkabpili nesanāk aizbraukt, taču ceru kaut kad saņemties un tomēr apmeklēt šo mākslas galeriju. Prieks, ka provincē ir uzņēmīgi cilvēki, kas kaut ko tādu organizē un uztur.

Andalūzijas saule

“Because it’s beautiful to create art, it is beautiful to take pictures, it is beautiful to document, but it is also beautiful simply to live”. (Patti Smith)

“Jo ir skaisti radīt mākslu, ir skaisti fotogrāfēt, ir skaisti iemūžināt, bet ir arī skaisti vienkarši dzīvot.” (Patija Smita)

No 2012. gada 1. līdz 30. janvārim kafejnīcas “Sienna” telpās, Strēlnieku ielā 3, Rīgā, aplūkojama Alises Mediņas gleznu izstāde “Andalūzijas saule”.

www.sienna.lv






During the day, oil on canvas, 2011, Granada


Alhambra stillife, oil on canvas, 2011

Pārdomām Ziemassvētkos

Pamosties
Re, kā snieg un aizmieg smaidot bēdas,
No rīta modīsies, un izrādīsies prieks.
Mēs satiksimies tur,
Kur leduspuķes izplauks saulessārtā,
Līdzi viņām kusīs skumju sniegs.

Mazi bērni pārvērtušies pārslās,
Izlemt nevar - aizlidot vai krist?
Ledus dūrīti kāds atsildījis glāstā,
Sava izrobota sirds no smaida dzimst.

Nebaidies, ja pārāk ilgi snidzis,
Pārāk ilgi ledojusi sirds,
Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,
Nevar arī pavasarī pamosties...

/Autoru nezinu/

Ž.F.Liotārs. Postmodernais stāvoklis

Žans Fransuā Liotārs. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. Rīga : Laikmetīgās mākslas centrs, 2008. (Jean-François Lyotard. La Condition postmoderne. Rapport sur le savoir).

Pusi nesapratu, bet dažas atziņas ir ko vērts.

(..) tehnoloģisko pārmaiņu ietekmei uz zināšanām jābūt ievērojamai.

(..) standartizējot ierīces, padarot tās mazākas un pieejamākas tirgum, jau šodien mainās veids, kā zinības tiek iegūtas, klasificētas, padarītas pieejamas un izmantotas. Var pamatoti uzskatīt, ka informācijas apstrādes aparātu skaita vairošanās ietekmē un vēl ietekmēs zinību apriti tikpat stipri, kā to ietekmēja vispirms cilvēku pārvietošanās līdzekļu (transporta) attīstība un pēc tam skaņu un attēlu pārraides līdzekļu (masu saziņas līdzekļu) attīstība.

Senais princips, ka zināšanu ieguve ir nesaraujami saistīta ar gara vai pat visas personas izglītību, grimst aizmirstībā un turpinās grimt vēl dziļāk. Zinību piegādātāju un lietotāju attiecības ar zinībām sāk līdzināties un līdzināsies vēl vairāk preču ražotāju un patērētāju attiecībām ar precēm, tas ir – attiecībām ar vērtību. Zināšanas tiek un tiks ražotas pārdošanai, un tās tiks patērētas, lai padarītu tās par vērtību atkal citā ražošanā – abos gadījumos mērķis ir apmaiņa. Tās vairs nav mērķis pašām sev (..).

Uz zināšanām kā uz ražošanas spēkiem nepieciešamu informācijas preci globālajā sacensībā par varu jau tiek un tiks likta augsta – varbūt visaugstākā – likme. Tāpat kā nacionālās valstis sacentās par kontroli pār teritorijām, pēc tam – par kontroli pār jēlmateriālu un lētu darbaspēku, nav neiedomājami, ka nākotnē tās sacentīsies par kontroli pār informāciju.

Leģitimācija ir process, kura rezultātā likumdevējs kļūst tiesīgs pasludināt šo likumu par normu. Vai arī zinātnisks izteikums – tas pakļauts noteikumiem: izteikumam jāatbilst noteiktam nosacījumu kopumam, lai to atzītu par zinātnisku. Te leģitimācija ir process, kura rezultātā zinātnes diskursa “likumdevējs” kļūst tiesīgs prasīt kādu nosacījumu izpildi, lai izteikums būtu daļa no šī diskursa un varētu tikt ņemts vērā zinātniskajā darbībā.

Zināšanas un vara ir viena jautājuma divas puses: kurš izlemj, kas ir zināšanas, un kurš zina, ko vajag nolemt?

(..) tradicionālās zināšanas pārsvarā ir izteiktas naratīva formā. (..) Stāstījums dažādā ziņā ir šādu zināšanu forma par excellence.

(..) paralēls zinātnes un nezinātnisko (naratīvo) zināšanu salīdzinājums liek saprast vai vismaz sajust, ka pirmās no tām nav vairāk nepieciešamas kā otrās un arī ne mazāk. Vienas un otras veido izteikumu kopas, izteikumi ir “gājieni”, ko spēlētāji izdara saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, noteikumi katrām zināšanām ir īpaši un “gājieni”, kas katrā no tām tiek atzīti par labiem, nevar būt vieni un tie paši, izņemot sagadīšanās dēļ.

(..) nevar spriest ne par naratīva eksistenci, ne par vērtību, izejot no zinātniskā, ne arī otrādi – relevantie kritēriji abos gadījumos nav vieni un tie paši.

Raudāt par “jēgas zudumu” postmodernitātē nozīmē nožēlot, ka zināšanas vairs nav galvenokārt naratīvas.

(..) naratīvās zināšanas nepiešķir īpašu vērību jautājumam par savu leģitimāciju, tās pašas ar pasniegšanas pragmatikas palīdzību piešķir sev pilnvaras, neizmantojot argumentāciju un pierādījumu sagādāšanu.

(..) argumentācijas vienīgais nolūks ir panākt konsensu.

(..) jautājums par pierādījumu ir problemātisks, tā kā jāpierāda arī pierādījums. Var vismaz publicēt pierādījuma instrumentus, lai citi zinātnieki varētu pārliecināties par rezultātu, atkārtojot procesu, kas līdz tam novedis. Tātad sagādāt pierādījumu nozīmē konstatēt faktu. Bet ko nozīmē konstatēt? Piereģistrēt faktu ar acīm, ausīm, kādu maņu orgānu? Maņas maldina un to darbība un izšķirtspēja ir ierobežota.

(..) mūsdienu līdzekļu devēju diskursā vienīgā vērtīgā likme ir jauda. Zinātniekus, tehniķus un aparātus nepērk tādēļ, lai izzinātu patiesību, bet gan, lai vairotu jaudu.

Jautājums tātad ir, vai ir iespējama leģitimācija, kuras tiesiskumu pamatotu vienīgi paraloģija. Jānošķir īsti paraloģisko no inovācijas – paraloģiju prasa vai vismaz lieto sistēma efektivitātes uzlabošanai, inovācija ir zināšanu pragmatikā izdarīts gājiens, kura nozīmi bieži tūlīt nesaprot. Realitātē bieži viena no šīm parādībām kļūst par otru, bet tā nav nepieciešamība un nebūt ne obligāti traucē hipotēzei.

Konsenss ir horizonts, tas nekad netiek sasniegts.

Angļu lakrica

Skat, kādu bildīti atradu. Man patīk. Pagaidām apskatāma Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, izstādē "Mūsdienu Lapzemes māksla".

Kā nevajag intervēt

Reizēm darbā gadās uziet tīri interesantas lietas. Visādi vēsturiskie, arhīva u. tml. materiāli, vecas fotogrāfijas... Šoreiz tā ir viena nenotikusi intervija, precīzāk, intervētājam atpakaļ atdoti jautājumi. Zinot kontekstu, var saprast gan potenciālo intervējamo, gan intervētāju. Kurš pirmais metīs akmeni, vai mūsu vidū ir kāds, kam sirdī nav ne vismazākā melnumiņa? Ir tomēr robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Pat nezinu, raudāt vai smieties...

1994.21.01.
Ļ. cien. ... [ētiskuma dēļ neminēšu personas vārdu un uzvārdu]! Nosūtu atpakaļ “29 jautājumus..” pēc I. Miķelsones lūguma.

29 jautājumi Idejai Miķelsonei

1. 1945. gads. Beidzies 2. pasaules karš. Visi atelpo – gan Austrumos, gan Rietumos. Arī Latvijā, lai arī pāri visam nolaižas okupācijas un totalitārisma nakts. Latvijas PSR Izglītības ministrija [izdrukā “Izglītības ministrija” ar roku svītrots un ierakstīts – “TK Kultūras un izglītības iestāžu komiteja”] Jūsu māti, ... Kozlovsku [izdrukā ar roku papildināts – “Olgu Kozlovsku (dz. Spranci)”], no tālās un latviešiem tik ļoti biedinošās Sibīrijas izsauc uz Rīgu, piedāvājot bibliotēku inspektores posteni Ministru Padomes Kultūrizglītības lietu komitejā. Jūsu māte atgriežas savā etniskajā, bet Jūs – mātes – dzimtenē. Abas esat cerību pilnas, bet jau pārdzīvojušas 1937. gadu, kas paņēma arī Jūsu tēvu. Kāda Jums, septiņpadsmit gadīgai meitenei, kura labāk runā krieviski nekā latviski, likās pēckara Latvija?

2. 1946. gada jūlijā Jūs beidzat Rīgas 17. vidusskolu un tūlīt sākat strādāt par bibliotekāra palīdzi Valsts bibliotēkas kataloģizācijas nodaļā. Pirmie iespaidi.

3. Visus dokumentus līdz pat 1957. gadam Jūs rakstāt krievu valodā, arī savam uzvārdam “Kozlovska” pat latviešu valodā pievienojat krievisko galotni “-ja”. Vai krievu mentalitāte Jums bija tuvāka par latviešu mentalitāti?

4. 1947. gadā Jūs kļūstat par Maskavas bibliotēku institūta studenti. Vai Maskavā atgriezāties kā dzimtenē? Vai turienes gaisotne šķita tuvāka nekā Rīgas gaisotne? Kāda rādījās Krievija pēc dažu gadu prombūtnes?

5. Kādi bija Jūsu studiju gadu iespaidi? Ar ko kopā studējāt? Varbūt raksturojiet tos studiju biedrus, kuri atbrauca strādāt uz Latviju, ja tādi bija. Vai Rīgā atgriezāties ar prieku?

6. 1951. gadā pēc institūta beigšanas Jūs kļūstat par VB bibliogrāfi. Kādus darbus veic Bibliogrāfijas nodaļa 50. gadu sākumā?

7. 1953. gadā Jūs jau esat Novadpētniecības nodaļas vadītāja. Nodaļas un Jūsu pamatpienākumi šai laikā?

8. 1955. gadā Novadpētniecības nodaļu likvidē. Kāpēc?

9. Jūs pārņemat savā pārziņā Bibliogrāfijas nodaļu un arī bijušo t. s. metodisko kabinetu. Kāpēc notika šādas izmaiņas? Kā organizējāt darbu jaunajā nodaļā, ko uzskatījāt par galveno? Kā vērtējāt latviešu zinātniskās bibliogrāfijas noniecināšanu, kas tolaik kļuva arvien jūtamāka? Vai Jums bija zināmi latviešu bibliogrāfiskās skolas starptautiski atzītie sasniegumi 20.–30. gados?

10. 50. gados turpinājās visu VB darba procesu ideoloģizācija. Kā konkrēti tā izpaudās Jūsu vadītajā nodaļā? Vai piekritāt atziņai, ka komunisma celtniecības veicināšanai visi līdzekļi labi?

11. 1957. gadā 29 gadu vecumā Jūs kļūstat Miķelsone. Kā mainās Jūsu dzīve?

12. Jūsu vīramāte Emīlija Miķelsone bija VB zinātniskā sekretāre, par kuru vēl šodien stāsta leģendas. Nu, piemēram, viņas dežūrteiciens bijis “ienaidnieks nesnauž”, viņa diendienā aicinājusi bibliotekārus strādāt ar apziņu it kā no visiem kaktiem uzglūnētu ienaidnieks. Uz galdiem nav drīkstēts atstāt dokumentus, jo, lūk, “ienaidnieks” nakts tumsā var atnākt un tajos ielūkoties! Vai tā bija traģiska, slimīga vajāšanas mānija, kas atainoja Krievijā pārdzīvoto un kas nu turpinājās arī Latvijā? Vai nostādne “neviens negribēja mirt” nebija arī Jūsu dzīves traģēdija?

13. 1959. gads. Tas ir reakcijas pret visu latvisko pastiprināšanās laiks. Jūs iestājaties PSKP. Kāpēc nekļuvāt PSKP biedre jau 1956. gadā, kad beidzās Jūsu komjaunietes vecums, bet tieši melnajā 1959. gadā?

14. Astoņus gadus Jūs strādājat Arnolda Rīdzenieka vadībā. Kā sastrādājāties? Raksturojiet Rīdzenieku kā vadītāju, kolēģi, cilvēku.

15. Biruta Zakēvica un citas vecākās kolēģes stāstījušas par iecerēto apgādā “Zelta ābele” izdoto grāmatu iznīcināšanas akciju. Uz Slokas papīrfabriku vest paredzētās grāmatas sakrautas kaudzēs, bijusi pilna istaba. Kādā rītā tā izrādījusies tukša, naktī grāmatas pazudušas. Pastāv uzskats, ka tās nezināmā virzienā aizvestas ar direktora ziņu. Vai zinājāt visu par šo notikumu vai arī izlikāties nezinām?

16. Vai bijāt informēta vai arī izlikāties neko neredzam, vai varbūt apkarojāt to, ka daži bibliotēkas darbinieki, kā stāsta, glābuši (zaguši) iznīcībai nolemtās grāmatas?

17. Kā īsti notika šī grāmatu iznīcināšana? Kas to vadīja un kā šie pasākumi ietekmēja Jūsu kā profesionālas bibliotekāres psihi?

18. Varbūt esat lieciniece vai atceraties, kā, kāpēc un ar kādu motivāciju tika izformēts “Baltikas” fonds?

19. 1960. gadā Jūs kļūstat direktora vietniece zinātniskajā darbā. 24 gadus Jums ir iespējams noteikt VB darbību šajā ziņā. Kādas galvenās darba reorganizācijas notikušas tieši pēc Jūsu iniciatīvas?

20. Jums bijusi tikai viena profesija – bibliotekāre, visu darba mūžu esat pavadījusi VB. Cilvēka dzīvē mēdz būt gan profesionālas veiksmes, gan diemžēl arī neveiksmes. Ko uzskatāt savā darbā par veiksmi un kas nav izdevies, kā iecerēts?

21. Laikā no 1964. līdz 1985. gadam Jūs bijāt VB Rakstu redkolēģijas locekle un atbildīgā redaktore. Redzams, īpaši 4. sējumā, cik daudz tomēr bibliotekāri spējuši pateikt starp rindām... [Izdrukā ar roku pievienota piezīme – “Tas ir apgalvojums, nevis jautājums”.]

22. VB glabā 5 eksemplārus no katra latviešu valodā izdotā izdevuma nosaukuma. Kāpēc 70. gados šo eksemplaritāti centāties samazināt, glabāšanā atstājot tikai 2 eksemplārus?

23. Par postkomunistisko valstu, arī Latvijas, bibliotēku vadības gadsimta kļūdu atzīta Bibliotekārās un bibliogrāfiskās klasifikācijas (BBK) ieviešana. Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kur bibliotekārā darba funkcionāri piespieda bibliotēkas pieņemt šo sistēmu. Jūsu loma šajās norisēs.

24. 80. gados pēc Jūsu iniciatīvas VB tika iekārtota PSRS aizstāvēto disertāciju autoreferātu mikrofišu lasītava, šķiet, vienīgā visā eksimpērijā. Pieprasījuma pēc šiem autoreferātiem tikpat kā nebija (1989. gadā, piemēram, bija tikai 6 pieprasījumi), turpretī mikrofišu komplektēšana un glabāšana bija ļoti dārga (1989. gadā 1500 rbļ. viena mikrofiša). Lasītavu likvidēja. Pozitīvu rezultātu šim pasākumam nebija. Jūsu komentārs par šo ieceri.

25. NB pastāv viedoklis, ka Jums bijis noteicošais vārds bijušās konservu fabrikas “Kaija” pārņemšanā. Vecajās sienās esošā sēnīte agrāk bojājusi zivis pat konservu kārbās, bet tagad bojā LNB grāmatas. Skatoties šodienas acīm, vai grāmatu glabāšana “Kaijas” korpusos arī nebija tāda pati gadsimta kļūda kā BBK ieviešana?

26. Zinātniecībā pierādīts – jo vairākās vietās meklējama informācija, jo zemāka tās meklēšanas kvalitāte. Kāpēc VB sistemātiskos katalogus aicinājāt pārkārtot vairākās paralēlās meklēšanas rindās?

27. Jūs VB bijāt komunistiskās ideoloģijas aizstāve un aktīva propagandētāja. Kā jūtaties tagad, kad komunisma īstā seja atsegusies gan tiem, kas to nespēja saskatīt, gan arī tiem, kas likās to neredzam? Vai Jums ir zināms Oto fon Bismarka viedoklis par komunismu? Iepazinies ar šo mācību, viņš izteicies apmēram šādi – interesanta mācība, vajadzētu to izmēģināt pie tautas, kuras nav žēl, varbūt krieviem... Vai komunisma traģēdija ir tikai krievu, latviešu, vāciešu... varbūt pat visas cilvēces traģēdija?

28. Ja Jums būtu iespējams nodzīvot otru darba dzīvi VB no sākuma, kādas būtu, Jūsuprāt, trīs svarīgākās, pirmām kārtām īstenojamās lietas?

29. Kāda, pēc Jūsu domām, varētu būt LNB 2050. gadā?

Nav brīnums, ka jautājumi tika atdoti atpakaļ...

Virtuāls ieskats kāzu tradīcijās

Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu digitalizācijas projekts "Europeana" piedāvā virtuālu izstādi par kāzu tradīcijām Austrumeiropā. Virtuālajā izstādē "Weddings In Eastern Europe" iekļautas fotogrāfijas, video un skaņu ieraksti, kas ļauj iepazīt Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas kāzu tradīcijas un rituālus no pagājušiem laikiem.

Tradicionālajās kultūrās kāzas ir vienas no svarīgākajām un kompleksākajām sociālajām ceremonijām, kuras pavada noteiktas tradīcijas un muzikāls repertuārs. Lai arī Austrumeiropas kāzu ceremonijas pašos pamatos ir līdzīgas, dažādos reģionos un valstīs pastāv īpašas, tikai konkrētajai vietai raksturīgas paražas. Ceremonijas un rituāli ir saistīti ar ilgmūžību, auglību, labklājību un laimi. Neskatoties uz neizbēgamajām izmaiņām cauri laikiem, globalizāciju un industrializāciju, Austrumeiropas kāzu ceremonijās joprojām ir saglabājušās atsauces uz agrākajām mūzikas un dejas tradīcijām.

Kāzu tēma ir plaši pārstāvēta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā attēlu kolekcijā "Zudusī Latvija", kur gūsiet ieskatu, kā kāzas svinēja Latvijā 20.gadsimta pirmajā pusē.

Informācija no:
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
europeana-jauna-virtuala-izstade-kazas-austrumeiropa

Portāls "Europeana": http://www.europeana.eu/portal/

Izstāde: http://exhibitions.europeana.eu/exhibits/show/weddings-in-eastern-europe

Portāls "Zudusī Latvija": http://www.zudusilatvija.lv/