Pamosties
Re, kā snieg un aizmieg smaidot bēdas,
No rīta modīsies, un izrādīsies prieks.
Mēs satiksimies tur,
Kur leduspuķes izplauks saulessārtā,
Līdzi viņām kusīs skumju sniegs.
Mazi bērni pārvērtušies pārslās,
Izlemt nevar - aizlidot vai krist?
Ledus dūrīti kāds atsildījis glāstā,
Sava izrobota sirds no smaida dzimst.
Nebaidies, ja pārāk ilgi snidzis,
Pārāk ilgi ledojusi sirds,
Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,
Nevar arī pavasarī pamosties...
/Autoru nezinu/
2011. gada 22. decembris
2011. gada 21. decembris
Ž.F.Liotārs. Postmodernais stāvoklis
Žans Fransuā Liotārs. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. Rīga : Laikmetīgās mākslas centrs, 2008. (Jean-François Lyotard. La Condition postmoderne. Rapport sur le savoir).
Pusi nesapratu, bet dažas atziņas ir ko vērts.
(..) tehnoloģisko pārmaiņu ietekmei uz zināšanām jābūt ievērojamai.
(..) standartizējot ierīces, padarot tās mazākas un pieejamākas tirgum, jau šodien mainās veids, kā zinības tiek iegūtas, klasificētas, padarītas pieejamas un izmantotas. Var pamatoti uzskatīt, ka informācijas apstrādes aparātu skaita vairošanās ietekmē un vēl ietekmēs zinību apriti tikpat stipri, kā to ietekmēja vispirms cilvēku pārvietošanās līdzekļu (transporta) attīstība un pēc tam skaņu un attēlu pārraides līdzekļu (masu saziņas līdzekļu) attīstība.
Senais princips, ka zināšanu ieguve ir nesaraujami saistīta ar gara vai pat visas personas izglītību, grimst aizmirstībā un turpinās grimt vēl dziļāk. Zinību piegādātāju un lietotāju attiecības ar zinībām sāk līdzināties un līdzināsies vēl vairāk preču ražotāju un patērētāju attiecībām ar precēm, tas ir – attiecībām ar vērtību. Zināšanas tiek un tiks ražotas pārdošanai, un tās tiks patērētas, lai padarītu tās par vērtību atkal citā ražošanā – abos gadījumos mērķis ir apmaiņa. Tās vairs nav mērķis pašām sev (..).
Uz zināšanām kā uz ražošanas spēkiem nepieciešamu informācijas preci globālajā sacensībā par varu jau tiek un tiks likta augsta – varbūt visaugstākā – likme. Tāpat kā nacionālās valstis sacentās par kontroli pār teritorijām, pēc tam – par kontroli pār jēlmateriālu un lētu darbaspēku, nav neiedomājami, ka nākotnē tās sacentīsies par kontroli pār informāciju.
Leģitimācija ir process, kura rezultātā likumdevējs kļūst tiesīgs pasludināt šo likumu par normu. Vai arī zinātnisks izteikums – tas pakļauts noteikumiem: izteikumam jāatbilst noteiktam nosacījumu kopumam, lai to atzītu par zinātnisku. Te leģitimācija ir process, kura rezultātā zinātnes diskursa “likumdevējs” kļūst tiesīgs prasīt kādu nosacījumu izpildi, lai izteikums būtu daļa no šī diskursa un varētu tikt ņemts vērā zinātniskajā darbībā.
Zināšanas un vara ir viena jautājuma divas puses: kurš izlemj, kas ir zināšanas, un kurš zina, ko vajag nolemt?
(..) tradicionālās zināšanas pārsvarā ir izteiktas naratīva formā. (..) Stāstījums dažādā ziņā ir šādu zināšanu forma par excellence.
(..) paralēls zinātnes un nezinātnisko (naratīvo) zināšanu salīdzinājums liek saprast vai vismaz sajust, ka pirmās no tām nav vairāk nepieciešamas kā otrās un arī ne mazāk. Vienas un otras veido izteikumu kopas, izteikumi ir “gājieni”, ko spēlētāji izdara saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, noteikumi katrām zināšanām ir īpaši un “gājieni”, kas katrā no tām tiek atzīti par labiem, nevar būt vieni un tie paši, izņemot sagadīšanās dēļ.
(..) nevar spriest ne par naratīva eksistenci, ne par vērtību, izejot no zinātniskā, ne arī otrādi – relevantie kritēriji abos gadījumos nav vieni un tie paši.
Raudāt par “jēgas zudumu” postmodernitātē nozīmē nožēlot, ka zināšanas vairs nav galvenokārt naratīvas.
(..) naratīvās zināšanas nepiešķir īpašu vērību jautājumam par savu leģitimāciju, tās pašas ar pasniegšanas pragmatikas palīdzību piešķir sev pilnvaras, neizmantojot argumentāciju un pierādījumu sagādāšanu.
(..) argumentācijas vienīgais nolūks ir panākt konsensu.
(..) jautājums par pierādījumu ir problemātisks, tā kā jāpierāda arī pierādījums. Var vismaz publicēt pierādījuma instrumentus, lai citi zinātnieki varētu pārliecināties par rezultātu, atkārtojot procesu, kas līdz tam novedis. Tātad sagādāt pierādījumu nozīmē konstatēt faktu. Bet ko nozīmē konstatēt? Piereģistrēt faktu ar acīm, ausīm, kādu maņu orgānu? Maņas maldina un to darbība un izšķirtspēja ir ierobežota.
(..) mūsdienu līdzekļu devēju diskursā vienīgā vērtīgā likme ir jauda. Zinātniekus, tehniķus un aparātus nepērk tādēļ, lai izzinātu patiesību, bet gan, lai vairotu jaudu.
Jautājums tātad ir, vai ir iespējama leģitimācija, kuras tiesiskumu pamatotu vienīgi paraloģija. Jānošķir īsti paraloģisko no inovācijas – paraloģiju prasa vai vismaz lieto sistēma efektivitātes uzlabošanai, inovācija ir zināšanu pragmatikā izdarīts gājiens, kura nozīmi bieži tūlīt nesaprot. Realitātē bieži viena no šīm parādībām kļūst par otru, bet tā nav nepieciešamība un nebūt ne obligāti traucē hipotēzei.
Konsenss ir horizonts, tas nekad netiek sasniegts.
Pusi nesapratu, bet dažas atziņas ir ko vērts.
(..) tehnoloģisko pārmaiņu ietekmei uz zināšanām jābūt ievērojamai.
(..) standartizējot ierīces, padarot tās mazākas un pieejamākas tirgum, jau šodien mainās veids, kā zinības tiek iegūtas, klasificētas, padarītas pieejamas un izmantotas. Var pamatoti uzskatīt, ka informācijas apstrādes aparātu skaita vairošanās ietekmē un vēl ietekmēs zinību apriti tikpat stipri, kā to ietekmēja vispirms cilvēku pārvietošanās līdzekļu (transporta) attīstība un pēc tam skaņu un attēlu pārraides līdzekļu (masu saziņas līdzekļu) attīstība.
Senais princips, ka zināšanu ieguve ir nesaraujami saistīta ar gara vai pat visas personas izglītību, grimst aizmirstībā un turpinās grimt vēl dziļāk. Zinību piegādātāju un lietotāju attiecības ar zinībām sāk līdzināties un līdzināsies vēl vairāk preču ražotāju un patērētāju attiecībām ar precēm, tas ir – attiecībām ar vērtību. Zināšanas tiek un tiks ražotas pārdošanai, un tās tiks patērētas, lai padarītu tās par vērtību atkal citā ražošanā – abos gadījumos mērķis ir apmaiņa. Tās vairs nav mērķis pašām sev (..).
Uz zināšanām kā uz ražošanas spēkiem nepieciešamu informācijas preci globālajā sacensībā par varu jau tiek un tiks likta augsta – varbūt visaugstākā – likme. Tāpat kā nacionālās valstis sacentās par kontroli pār teritorijām, pēc tam – par kontroli pār jēlmateriālu un lētu darbaspēku, nav neiedomājami, ka nākotnē tās sacentīsies par kontroli pār informāciju.
Leģitimācija ir process, kura rezultātā likumdevējs kļūst tiesīgs pasludināt šo likumu par normu. Vai arī zinātnisks izteikums – tas pakļauts noteikumiem: izteikumam jāatbilst noteiktam nosacījumu kopumam, lai to atzītu par zinātnisku. Te leģitimācija ir process, kura rezultātā zinātnes diskursa “likumdevējs” kļūst tiesīgs prasīt kādu nosacījumu izpildi, lai izteikums būtu daļa no šī diskursa un varētu tikt ņemts vērā zinātniskajā darbībā.
Zināšanas un vara ir viena jautājuma divas puses: kurš izlemj, kas ir zināšanas, un kurš zina, ko vajag nolemt?
(..) tradicionālās zināšanas pārsvarā ir izteiktas naratīva formā. (..) Stāstījums dažādā ziņā ir šādu zināšanu forma par excellence.
(..) paralēls zinātnes un nezinātnisko (naratīvo) zināšanu salīdzinājums liek saprast vai vismaz sajust, ka pirmās no tām nav vairāk nepieciešamas kā otrās un arī ne mazāk. Vienas un otras veido izteikumu kopas, izteikumi ir “gājieni”, ko spēlētāji izdara saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, noteikumi katrām zināšanām ir īpaši un “gājieni”, kas katrā no tām tiek atzīti par labiem, nevar būt vieni un tie paši, izņemot sagadīšanās dēļ.
(..) nevar spriest ne par naratīva eksistenci, ne par vērtību, izejot no zinātniskā, ne arī otrādi – relevantie kritēriji abos gadījumos nav vieni un tie paši.
Raudāt par “jēgas zudumu” postmodernitātē nozīmē nožēlot, ka zināšanas vairs nav galvenokārt naratīvas.
(..) naratīvās zināšanas nepiešķir īpašu vērību jautājumam par savu leģitimāciju, tās pašas ar pasniegšanas pragmatikas palīdzību piešķir sev pilnvaras, neizmantojot argumentāciju un pierādījumu sagādāšanu.
(..) argumentācijas vienīgais nolūks ir panākt konsensu.
(..) jautājums par pierādījumu ir problemātisks, tā kā jāpierāda arī pierādījums. Var vismaz publicēt pierādījuma instrumentus, lai citi zinātnieki varētu pārliecināties par rezultātu, atkārtojot procesu, kas līdz tam novedis. Tātad sagādāt pierādījumu nozīmē konstatēt faktu. Bet ko nozīmē konstatēt? Piereģistrēt faktu ar acīm, ausīm, kādu maņu orgānu? Maņas maldina un to darbība un izšķirtspēja ir ierobežota.
(..) mūsdienu līdzekļu devēju diskursā vienīgā vērtīgā likme ir jauda. Zinātniekus, tehniķus un aparātus nepērk tādēļ, lai izzinātu patiesību, bet gan, lai vairotu jaudu.
Jautājums tātad ir, vai ir iespējama leģitimācija, kuras tiesiskumu pamatotu vienīgi paraloģija. Jānošķir īsti paraloģisko no inovācijas – paraloģiju prasa vai vismaz lieto sistēma efektivitātes uzlabošanai, inovācija ir zināšanu pragmatikā izdarīts gājiens, kura nozīmi bieži tūlīt nesaprot. Realitātē bieži viena no šīm parādībām kļūst par otru, bet tā nav nepieciešamība un nebūt ne obligāti traucē hipotēzei.
Konsenss ir horizonts, tas nekad netiek sasniegts.
2011. gada 13. decembris
Angļu lakrica
Skat, kādu bildīti atradu. Man patīk. Pagaidām apskatāma Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, izstādē "Mūsdienu Lapzemes māksla".
2011. gada 7. oktobris
Kā nevajag intervēt
Reizēm darbā gadās uziet tīri interesantas lietas. Visādi vēsturiskie, arhīva u. tml. materiāli, vecas fotogrāfijas... Šoreiz tā ir viena nenotikusi intervija, precīzāk, intervētājam atpakaļ atdoti jautājumi. Zinot kontekstu, var saprast gan potenciālo intervējamo, gan intervētāju. Kurš pirmais metīs akmeni, vai mūsu vidū ir kāds, kam sirdī nav ne vismazākā melnumiņa? Ir tomēr robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Pat nezinu, raudāt vai smieties...
1994.21.01.
Ļ. cien. ... [ētiskuma dēļ neminēšu personas vārdu un uzvārdu]! Nosūtu atpakaļ “29 jautājumus..” pēc I. Miķelsones lūguma.
29 jautājumi Idejai Miķelsonei
1. 1945. gads. Beidzies 2. pasaules karš. Visi atelpo – gan Austrumos, gan Rietumos. Arī Latvijā, lai arī pāri visam nolaižas okupācijas un totalitārisma nakts. Latvijas PSR Izglītības ministrija [izdrukā “Izglītības ministrija” ar roku svītrots un ierakstīts – “TK Kultūras un izglītības iestāžu komiteja”] Jūsu māti, ... Kozlovsku [izdrukā ar roku papildināts – “Olgu Kozlovsku (dz. Spranci)”], no tālās un latviešiem tik ļoti biedinošās Sibīrijas izsauc uz Rīgu, piedāvājot bibliotēku inspektores posteni Ministru Padomes Kultūrizglītības lietu komitejā. Jūsu māte atgriežas savā etniskajā, bet Jūs – mātes – dzimtenē. Abas esat cerību pilnas, bet jau pārdzīvojušas 1937. gadu, kas paņēma arī Jūsu tēvu. Kāda Jums, septiņpadsmit gadīgai meitenei, kura labāk runā krieviski nekā latviski, likās pēckara Latvija?
2. 1946. gada jūlijā Jūs beidzat Rīgas 17. vidusskolu un tūlīt sākat strādāt par bibliotekāra palīdzi Valsts bibliotēkas kataloģizācijas nodaļā. Pirmie iespaidi.
3. Visus dokumentus līdz pat 1957. gadam Jūs rakstāt krievu valodā, arī savam uzvārdam “Kozlovska” pat latviešu valodā pievienojat krievisko galotni “-ja”. Vai krievu mentalitāte Jums bija tuvāka par latviešu mentalitāti?
4. 1947. gadā Jūs kļūstat par Maskavas bibliotēku institūta studenti. Vai Maskavā atgriezāties kā dzimtenē? Vai turienes gaisotne šķita tuvāka nekā Rīgas gaisotne? Kāda rādījās Krievija pēc dažu gadu prombūtnes?
5. Kādi bija Jūsu studiju gadu iespaidi? Ar ko kopā studējāt? Varbūt raksturojiet tos studiju biedrus, kuri atbrauca strādāt uz Latviju, ja tādi bija. Vai Rīgā atgriezāties ar prieku?
6. 1951. gadā pēc institūta beigšanas Jūs kļūstat par VB bibliogrāfi. Kādus darbus veic Bibliogrāfijas nodaļa 50. gadu sākumā?
7. 1953. gadā Jūs jau esat Novadpētniecības nodaļas vadītāja. Nodaļas un Jūsu pamatpienākumi šai laikā?
8. 1955. gadā Novadpētniecības nodaļu likvidē. Kāpēc?
9. Jūs pārņemat savā pārziņā Bibliogrāfijas nodaļu un arī bijušo t. s. metodisko kabinetu. Kāpēc notika šādas izmaiņas? Kā organizējāt darbu jaunajā nodaļā, ko uzskatījāt par galveno? Kā vērtējāt latviešu zinātniskās bibliogrāfijas noniecināšanu, kas tolaik kļuva arvien jūtamāka? Vai Jums bija zināmi latviešu bibliogrāfiskās skolas starptautiski atzītie sasniegumi 20.–30. gados?
10. 50. gados turpinājās visu VB darba procesu ideoloģizācija. Kā konkrēti tā izpaudās Jūsu vadītajā nodaļā? Vai piekritāt atziņai, ka komunisma celtniecības veicināšanai visi līdzekļi labi?
11. 1957. gadā 29 gadu vecumā Jūs kļūstat Miķelsone. Kā mainās Jūsu dzīve?
12. Jūsu vīramāte Emīlija Miķelsone bija VB zinātniskā sekretāre, par kuru vēl šodien stāsta leģendas. Nu, piemēram, viņas dežūrteiciens bijis “ienaidnieks nesnauž”, viņa diendienā aicinājusi bibliotekārus strādāt ar apziņu it kā no visiem kaktiem uzglūnētu ienaidnieks. Uz galdiem nav drīkstēts atstāt dokumentus, jo, lūk, “ienaidnieks” nakts tumsā var atnākt un tajos ielūkoties! Vai tā bija traģiska, slimīga vajāšanas mānija, kas atainoja Krievijā pārdzīvoto un kas nu turpinājās arī Latvijā? Vai nostādne “neviens negribēja mirt” nebija arī Jūsu dzīves traģēdija?
13. 1959. gads. Tas ir reakcijas pret visu latvisko pastiprināšanās laiks. Jūs iestājaties PSKP. Kāpēc nekļuvāt PSKP biedre jau 1956. gadā, kad beidzās Jūsu komjaunietes vecums, bet tieši melnajā 1959. gadā?
14. Astoņus gadus Jūs strādājat Arnolda Rīdzenieka vadībā. Kā sastrādājāties? Raksturojiet Rīdzenieku kā vadītāju, kolēģi, cilvēku.
15. Biruta Zakēvica un citas vecākās kolēģes stāstījušas par iecerēto apgādā “Zelta ābele” izdoto grāmatu iznīcināšanas akciju. Uz Slokas papīrfabriku vest paredzētās grāmatas sakrautas kaudzēs, bijusi pilna istaba. Kādā rītā tā izrādījusies tukša, naktī grāmatas pazudušas. Pastāv uzskats, ka tās nezināmā virzienā aizvestas ar direktora ziņu. Vai zinājāt visu par šo notikumu vai arī izlikāties nezinām?
16. Vai bijāt informēta vai arī izlikāties neko neredzam, vai varbūt apkarojāt to, ka daži bibliotēkas darbinieki, kā stāsta, glābuši (zaguši) iznīcībai nolemtās grāmatas?
17. Kā īsti notika šī grāmatu iznīcināšana? Kas to vadīja un kā šie pasākumi ietekmēja Jūsu kā profesionālas bibliotekāres psihi?
18. Varbūt esat lieciniece vai atceraties, kā, kāpēc un ar kādu motivāciju tika izformēts “Baltikas” fonds?
19. 1960. gadā Jūs kļūstat direktora vietniece zinātniskajā darbā. 24 gadus Jums ir iespējams noteikt VB darbību šajā ziņā. Kādas galvenās darba reorganizācijas notikušas tieši pēc Jūsu iniciatīvas?
20. Jums bijusi tikai viena profesija – bibliotekāre, visu darba mūžu esat pavadījusi VB. Cilvēka dzīvē mēdz būt gan profesionālas veiksmes, gan diemžēl arī neveiksmes. Ko uzskatāt savā darbā par veiksmi un kas nav izdevies, kā iecerēts?
21. Laikā no 1964. līdz 1985. gadam Jūs bijāt VB Rakstu redkolēģijas locekle un atbildīgā redaktore. Redzams, īpaši 4. sējumā, cik daudz tomēr bibliotekāri spējuši pateikt starp rindām... [Izdrukā ar roku pievienota piezīme – “Tas ir apgalvojums, nevis jautājums”.]
22. VB glabā 5 eksemplārus no katra latviešu valodā izdotā izdevuma nosaukuma. Kāpēc 70. gados šo eksemplaritāti centāties samazināt, glabāšanā atstājot tikai 2 eksemplārus?
23. Par postkomunistisko valstu, arī Latvijas, bibliotēku vadības gadsimta kļūdu atzīta Bibliotekārās un bibliogrāfiskās klasifikācijas (BBK) ieviešana. Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kur bibliotekārā darba funkcionāri piespieda bibliotēkas pieņemt šo sistēmu. Jūsu loma šajās norisēs.
24. 80. gados pēc Jūsu iniciatīvas VB tika iekārtota PSRS aizstāvēto disertāciju autoreferātu mikrofišu lasītava, šķiet, vienīgā visā eksimpērijā. Pieprasījuma pēc šiem autoreferātiem tikpat kā nebija (1989. gadā, piemēram, bija tikai 6 pieprasījumi), turpretī mikrofišu komplektēšana un glabāšana bija ļoti dārga (1989. gadā 1500 rbļ. viena mikrofiša). Lasītavu likvidēja. Pozitīvu rezultātu šim pasākumam nebija. Jūsu komentārs par šo ieceri.
25. NB pastāv viedoklis, ka Jums bijis noteicošais vārds bijušās konservu fabrikas “Kaija” pārņemšanā. Vecajās sienās esošā sēnīte agrāk bojājusi zivis pat konservu kārbās, bet tagad bojā LNB grāmatas. Skatoties šodienas acīm, vai grāmatu glabāšana “Kaijas” korpusos arī nebija tāda pati gadsimta kļūda kā BBK ieviešana?
26. Zinātniecībā pierādīts – jo vairākās vietās meklējama informācija, jo zemāka tās meklēšanas kvalitāte. Kāpēc VB sistemātiskos katalogus aicinājāt pārkārtot vairākās paralēlās meklēšanas rindās?
27. Jūs VB bijāt komunistiskās ideoloģijas aizstāve un aktīva propagandētāja. Kā jūtaties tagad, kad komunisma īstā seja atsegusies gan tiem, kas to nespēja saskatīt, gan arī tiem, kas likās to neredzam? Vai Jums ir zināms Oto fon Bismarka viedoklis par komunismu? Iepazinies ar šo mācību, viņš izteicies apmēram šādi – interesanta mācība, vajadzētu to izmēģināt pie tautas, kuras nav žēl, varbūt krieviem... Vai komunisma traģēdija ir tikai krievu, latviešu, vāciešu... varbūt pat visas cilvēces traģēdija?
28. Ja Jums būtu iespējams nodzīvot otru darba dzīvi VB no sākuma, kādas būtu, Jūsuprāt, trīs svarīgākās, pirmām kārtām īstenojamās lietas?
29. Kāda, pēc Jūsu domām, varētu būt LNB 2050. gadā?
Nav brīnums, ka jautājumi tika atdoti atpakaļ...
1994.21.01.
Ļ. cien. ... [ētiskuma dēļ neminēšu personas vārdu un uzvārdu]! Nosūtu atpakaļ “29 jautājumus..” pēc I. Miķelsones lūguma.
29 jautājumi Idejai Miķelsonei
1. 1945. gads. Beidzies 2. pasaules karš. Visi atelpo – gan Austrumos, gan Rietumos. Arī Latvijā, lai arī pāri visam nolaižas okupācijas un totalitārisma nakts. Latvijas PSR Izglītības ministrija [izdrukā “Izglītības ministrija” ar roku svītrots un ierakstīts – “TK Kultūras un izglītības iestāžu komiteja”] Jūsu māti, ... Kozlovsku [izdrukā ar roku papildināts – “Olgu Kozlovsku (dz. Spranci)”], no tālās un latviešiem tik ļoti biedinošās Sibīrijas izsauc uz Rīgu, piedāvājot bibliotēku inspektores posteni Ministru Padomes Kultūrizglītības lietu komitejā. Jūsu māte atgriežas savā etniskajā, bet Jūs – mātes – dzimtenē. Abas esat cerību pilnas, bet jau pārdzīvojušas 1937. gadu, kas paņēma arī Jūsu tēvu. Kāda Jums, septiņpadsmit gadīgai meitenei, kura labāk runā krieviski nekā latviski, likās pēckara Latvija?
2. 1946. gada jūlijā Jūs beidzat Rīgas 17. vidusskolu un tūlīt sākat strādāt par bibliotekāra palīdzi Valsts bibliotēkas kataloģizācijas nodaļā. Pirmie iespaidi.
3. Visus dokumentus līdz pat 1957. gadam Jūs rakstāt krievu valodā, arī savam uzvārdam “Kozlovska” pat latviešu valodā pievienojat krievisko galotni “-ja”. Vai krievu mentalitāte Jums bija tuvāka par latviešu mentalitāti?
4. 1947. gadā Jūs kļūstat par Maskavas bibliotēku institūta studenti. Vai Maskavā atgriezāties kā dzimtenē? Vai turienes gaisotne šķita tuvāka nekā Rīgas gaisotne? Kāda rādījās Krievija pēc dažu gadu prombūtnes?
5. Kādi bija Jūsu studiju gadu iespaidi? Ar ko kopā studējāt? Varbūt raksturojiet tos studiju biedrus, kuri atbrauca strādāt uz Latviju, ja tādi bija. Vai Rīgā atgriezāties ar prieku?
6. 1951. gadā pēc institūta beigšanas Jūs kļūstat par VB bibliogrāfi. Kādus darbus veic Bibliogrāfijas nodaļa 50. gadu sākumā?
7. 1953. gadā Jūs jau esat Novadpētniecības nodaļas vadītāja. Nodaļas un Jūsu pamatpienākumi šai laikā?
8. 1955. gadā Novadpētniecības nodaļu likvidē. Kāpēc?
9. Jūs pārņemat savā pārziņā Bibliogrāfijas nodaļu un arī bijušo t. s. metodisko kabinetu. Kāpēc notika šādas izmaiņas? Kā organizējāt darbu jaunajā nodaļā, ko uzskatījāt par galveno? Kā vērtējāt latviešu zinātniskās bibliogrāfijas noniecināšanu, kas tolaik kļuva arvien jūtamāka? Vai Jums bija zināmi latviešu bibliogrāfiskās skolas starptautiski atzītie sasniegumi 20.–30. gados?
10. 50. gados turpinājās visu VB darba procesu ideoloģizācija. Kā konkrēti tā izpaudās Jūsu vadītajā nodaļā? Vai piekritāt atziņai, ka komunisma celtniecības veicināšanai visi līdzekļi labi?
11. 1957. gadā 29 gadu vecumā Jūs kļūstat Miķelsone. Kā mainās Jūsu dzīve?
12. Jūsu vīramāte Emīlija Miķelsone bija VB zinātniskā sekretāre, par kuru vēl šodien stāsta leģendas. Nu, piemēram, viņas dežūrteiciens bijis “ienaidnieks nesnauž”, viņa diendienā aicinājusi bibliotekārus strādāt ar apziņu it kā no visiem kaktiem uzglūnētu ienaidnieks. Uz galdiem nav drīkstēts atstāt dokumentus, jo, lūk, “ienaidnieks” nakts tumsā var atnākt un tajos ielūkoties! Vai tā bija traģiska, slimīga vajāšanas mānija, kas atainoja Krievijā pārdzīvoto un kas nu turpinājās arī Latvijā? Vai nostādne “neviens negribēja mirt” nebija arī Jūsu dzīves traģēdija?
13. 1959. gads. Tas ir reakcijas pret visu latvisko pastiprināšanās laiks. Jūs iestājaties PSKP. Kāpēc nekļuvāt PSKP biedre jau 1956. gadā, kad beidzās Jūsu komjaunietes vecums, bet tieši melnajā 1959. gadā?
14. Astoņus gadus Jūs strādājat Arnolda Rīdzenieka vadībā. Kā sastrādājāties? Raksturojiet Rīdzenieku kā vadītāju, kolēģi, cilvēku.
15. Biruta Zakēvica un citas vecākās kolēģes stāstījušas par iecerēto apgādā “Zelta ābele” izdoto grāmatu iznīcināšanas akciju. Uz Slokas papīrfabriku vest paredzētās grāmatas sakrautas kaudzēs, bijusi pilna istaba. Kādā rītā tā izrādījusies tukša, naktī grāmatas pazudušas. Pastāv uzskats, ka tās nezināmā virzienā aizvestas ar direktora ziņu. Vai zinājāt visu par šo notikumu vai arī izlikāties nezinām?
16. Vai bijāt informēta vai arī izlikāties neko neredzam, vai varbūt apkarojāt to, ka daži bibliotēkas darbinieki, kā stāsta, glābuši (zaguši) iznīcībai nolemtās grāmatas?
17. Kā īsti notika šī grāmatu iznīcināšana? Kas to vadīja un kā šie pasākumi ietekmēja Jūsu kā profesionālas bibliotekāres psihi?
18. Varbūt esat lieciniece vai atceraties, kā, kāpēc un ar kādu motivāciju tika izformēts “Baltikas” fonds?
19. 1960. gadā Jūs kļūstat direktora vietniece zinātniskajā darbā. 24 gadus Jums ir iespējams noteikt VB darbību šajā ziņā. Kādas galvenās darba reorganizācijas notikušas tieši pēc Jūsu iniciatīvas?
20. Jums bijusi tikai viena profesija – bibliotekāre, visu darba mūžu esat pavadījusi VB. Cilvēka dzīvē mēdz būt gan profesionālas veiksmes, gan diemžēl arī neveiksmes. Ko uzskatāt savā darbā par veiksmi un kas nav izdevies, kā iecerēts?
21. Laikā no 1964. līdz 1985. gadam Jūs bijāt VB Rakstu redkolēģijas locekle un atbildīgā redaktore. Redzams, īpaši 4. sējumā, cik daudz tomēr bibliotekāri spējuši pateikt starp rindām... [Izdrukā ar roku pievienota piezīme – “Tas ir apgalvojums, nevis jautājums”.]
22. VB glabā 5 eksemplārus no katra latviešu valodā izdotā izdevuma nosaukuma. Kāpēc 70. gados šo eksemplaritāti centāties samazināt, glabāšanā atstājot tikai 2 eksemplārus?
23. Par postkomunistisko valstu, arī Latvijas, bibliotēku vadības gadsimta kļūdu atzīta Bibliotekārās un bibliogrāfiskās klasifikācijas (BBK) ieviešana. Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kur bibliotekārā darba funkcionāri piespieda bibliotēkas pieņemt šo sistēmu. Jūsu loma šajās norisēs.
24. 80. gados pēc Jūsu iniciatīvas VB tika iekārtota PSRS aizstāvēto disertāciju autoreferātu mikrofišu lasītava, šķiet, vienīgā visā eksimpērijā. Pieprasījuma pēc šiem autoreferātiem tikpat kā nebija (1989. gadā, piemēram, bija tikai 6 pieprasījumi), turpretī mikrofišu komplektēšana un glabāšana bija ļoti dārga (1989. gadā 1500 rbļ. viena mikrofiša). Lasītavu likvidēja. Pozitīvu rezultātu šim pasākumam nebija. Jūsu komentārs par šo ieceri.
25. NB pastāv viedoklis, ka Jums bijis noteicošais vārds bijušās konservu fabrikas “Kaija” pārņemšanā. Vecajās sienās esošā sēnīte agrāk bojājusi zivis pat konservu kārbās, bet tagad bojā LNB grāmatas. Skatoties šodienas acīm, vai grāmatu glabāšana “Kaijas” korpusos arī nebija tāda pati gadsimta kļūda kā BBK ieviešana?
26. Zinātniecībā pierādīts – jo vairākās vietās meklējama informācija, jo zemāka tās meklēšanas kvalitāte. Kāpēc VB sistemātiskos katalogus aicinājāt pārkārtot vairākās paralēlās meklēšanas rindās?
27. Jūs VB bijāt komunistiskās ideoloģijas aizstāve un aktīva propagandētāja. Kā jūtaties tagad, kad komunisma īstā seja atsegusies gan tiem, kas to nespēja saskatīt, gan arī tiem, kas likās to neredzam? Vai Jums ir zināms Oto fon Bismarka viedoklis par komunismu? Iepazinies ar šo mācību, viņš izteicies apmēram šādi – interesanta mācība, vajadzētu to izmēģināt pie tautas, kuras nav žēl, varbūt krieviem... Vai komunisma traģēdija ir tikai krievu, latviešu, vāciešu... varbūt pat visas cilvēces traģēdija?
28. Ja Jums būtu iespējams nodzīvot otru darba dzīvi VB no sākuma, kādas būtu, Jūsuprāt, trīs svarīgākās, pirmām kārtām īstenojamās lietas?
29. Kāda, pēc Jūsu domām, varētu būt LNB 2050. gadā?
Nav brīnums, ka jautājumi tika atdoti atpakaļ...
2011. gada 29. septembris
Virtuāls ieskats kāzu tradīcijās
Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu digitalizācijas projekts "Europeana" piedāvā virtuālu izstādi par kāzu tradīcijām Austrumeiropā. Virtuālajā izstādē "Weddings In Eastern Europe" iekļautas fotogrāfijas, video un skaņu ieraksti, kas ļauj iepazīt Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas kāzu tradīcijas un rituālus no pagājušiem laikiem.
Tradicionālajās kultūrās kāzas ir vienas no svarīgākajām un kompleksākajām sociālajām ceremonijām, kuras pavada noteiktas tradīcijas un muzikāls repertuārs. Lai arī Austrumeiropas kāzu ceremonijas pašos pamatos ir līdzīgas, dažādos reģionos un valstīs pastāv īpašas, tikai konkrētajai vietai raksturīgas paražas. Ceremonijas un rituāli ir saistīti ar ilgmūžību, auglību, labklājību un laimi. Neskatoties uz neizbēgamajām izmaiņām cauri laikiem, globalizāciju un industrializāciju, Austrumeiropas kāzu ceremonijās joprojām ir saglabājušās atsauces uz agrākajām mūzikas un dejas tradīcijām.
Kāzu tēma ir plaši pārstāvēta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā attēlu kolekcijā "Zudusī Latvija", kur gūsiet ieskatu, kā kāzas svinēja Latvijā 20.gadsimta pirmajā pusē.
Informācija no:
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
europeana-jauna-virtuala-izstade-kazas-austrumeiropa
Portāls "Europeana": http://www.europeana.eu/portal/
Izstāde: http://exhibitions.europeana.eu/exhibits/show/weddings-in-eastern-europe
Portāls "Zudusī Latvija": http://www.zudusilatvija.lv/
Tradicionālajās kultūrās kāzas ir vienas no svarīgākajām un kompleksākajām sociālajām ceremonijām, kuras pavada noteiktas tradīcijas un muzikāls repertuārs. Lai arī Austrumeiropas kāzu ceremonijas pašos pamatos ir līdzīgas, dažādos reģionos un valstīs pastāv īpašas, tikai konkrētajai vietai raksturīgas paražas. Ceremonijas un rituāli ir saistīti ar ilgmūžību, auglību, labklājību un laimi. Neskatoties uz neizbēgamajām izmaiņām cauri laikiem, globalizāciju un industrializāciju, Austrumeiropas kāzu ceremonijās joprojām ir saglabājušās atsauces uz agrākajām mūzikas un dejas tradīcijām.
Kāzu tēma ir plaši pārstāvēta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā attēlu kolekcijā "Zudusī Latvija", kur gūsiet ieskatu, kā kāzas svinēja Latvijā 20.gadsimta pirmajā pusē.
Informācija no:
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
europeana-jauna-virtuala-izstade-kazas-austrumeiropa
Portāls "Europeana": http://www.europeana.eu/portal/
Izstāde: http://exhibitions.europeana.eu/exhibits/show/weddings-in-eastern-europe
Portāls "Zudusī Latvija": http://www.zudusilatvija.lv/
2011. gada 7. septembris
Par tautu (paš)nosaukumiem
Beidzot esmu atradusi domubiedru!
"Ikvienai tautai ir tiesības saukt otru tautu, kā tā grib. Ne lībieši, ne žīdi, ne čigāni nedrīkst prasīt, lai latvieši latviešu valodā lietotu šo tautu pašnosaukumus - līvi, ebreji, roma. Tad arī igauņi, vācieši, krievi vai zviedri var sākt rīkoties līdzīgi un pieprasīt, lai tos latviešu valodā dēvē par ēstiem, doičiem, russkijiem vai svenskiem.
Itin bieži tautas pašnosaukums ir pavisam cits, nekā to sauc kaimiņtautas vai citas tautas savā valodā."
/Juris Cibuļs. "Brīnumainā valodu pasaule"./
"Ikvienai tautai ir tiesības saukt otru tautu, kā tā grib. Ne lībieši, ne žīdi, ne čigāni nedrīkst prasīt, lai latvieši latviešu valodā lietotu šo tautu pašnosaukumus - līvi, ebreji, roma. Tad arī igauņi, vācieši, krievi vai zviedri var sākt rīkoties līdzīgi un pieprasīt, lai tos latviešu valodā dēvē par ēstiem, doičiem, russkijiem vai svenskiem.
Itin bieži tautas pašnosaukums ir pavisam cits, nekā to sauc kaimiņtautas vai citas tautas savā valodā."
/Juris Cibuļs. "Brīnumainā valodu pasaule"./
2011. gada 5. augusts
2011. gada 2. augusts
KM konkurss par jaunu kultūras izdevumu
Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi konkursu par atbalstu vispusīga, mūsdienīga nedēļas kultūras izdevuma un ar to saistīta interneta resursa attīstībai, paredzot šim mērķim finansējumu 50 000 latu apmērā.
"Sabiedrībai ir nepieciešams informatīvs, apcerošs un analītisks kultūras izdevums, kas atspoguļotu notiekošo sabiedrībā, mākslā un kultūrā kopumā. Kas aktualizētu vēsturi, skatītu Latvijas izcilo mākslas ainu Eiropas un pasaules kontekstā, uzturētu sarunu par vērtībām. Tam jābūt profesionālam un redakcionāli neatkarīgam. Tas var būt gan no jauna veidots, gan ar kādu esošu mediju saistīts," skaidro kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
KM speciālisti ir veikuši pašreizējās situācijas izpēti kultūras periodikas jomā, secinot, ka informācija par kultūras norisēm un atsevišķu jomu analīze ir pieejama dažāda profila un veida interneta resursos un periodikas izdevumos, taču trūkst vienotas atraktīvas, pamanāmas un reizē padziļinātas un analītiskas platformas visām mākslas jomām vienuviet un kultūrai plašākā nozīmē.
Nepieciešamība pēc kultūras portāla un ar to saistīta nedēļas izdevuma iepriekš apspriesta Nacionālajā kultūras padomē un saņemts tās konceptuāls atbalsts šīs idejas realizācijai. Padome vienojās, ka nepieciešams pēc iespējas plašam kultūras jomas pārstāvju un kultūras patērētāju lokam pieejams nedēļas kultūras izdevums, kas nonāktu gan interneta lietotāju, gan drukātās preses cienītāju redzeslokā.
Pieteikumus KM pieņem līdz šā gada 22. augustam. Tos var iesniegt, ierodoties personīgi KM darba dienās no plkst. 8:30 līdz 12.00 un no plkst. 12:30 līdz 17:00 K. Valdemāra ielā 11a, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā vai nosūtot pa pastu uz adresi: Kultūras ministrija, K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV-1364.
Konkursa nolikumu iespējams saņemt KM Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā, kā arī lejupielādēt KM tīmekļa vietnes www.km.gov.lv sadaļā "Konkursi".
Informācija no:
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=2101
Iesaku apskatīt to konkursa nolikumu. Acīmredzams, ka konkurss tiek rīkots kādam jau gatavam pretendentam. Ak, šīs netīrās spēlītes!! Šāds izdevums ir patiešām nepieciešams, vislabāk, ja tas ir labs un kvalitatīvs interneta portāls, bet vai mūsdienu Latvijā kas tāds maz ir iespējams... Nu, cerēsim.
"Sabiedrībai ir nepieciešams informatīvs, apcerošs un analītisks kultūras izdevums, kas atspoguļotu notiekošo sabiedrībā, mākslā un kultūrā kopumā. Kas aktualizētu vēsturi, skatītu Latvijas izcilo mākslas ainu Eiropas un pasaules kontekstā, uzturētu sarunu par vērtībām. Tam jābūt profesionālam un redakcionāli neatkarīgam. Tas var būt gan no jauna veidots, gan ar kādu esošu mediju saistīts," skaidro kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
KM speciālisti ir veikuši pašreizējās situācijas izpēti kultūras periodikas jomā, secinot, ka informācija par kultūras norisēm un atsevišķu jomu analīze ir pieejama dažāda profila un veida interneta resursos un periodikas izdevumos, taču trūkst vienotas atraktīvas, pamanāmas un reizē padziļinātas un analītiskas platformas visām mākslas jomām vienuviet un kultūrai plašākā nozīmē.
Nepieciešamība pēc kultūras portāla un ar to saistīta nedēļas izdevuma iepriekš apspriesta Nacionālajā kultūras padomē un saņemts tās konceptuāls atbalsts šīs idejas realizācijai. Padome vienojās, ka nepieciešams pēc iespējas plašam kultūras jomas pārstāvju un kultūras patērētāju lokam pieejams nedēļas kultūras izdevums, kas nonāktu gan interneta lietotāju, gan drukātās preses cienītāju redzeslokā.
Pieteikumus KM pieņem līdz šā gada 22. augustam. Tos var iesniegt, ierodoties personīgi KM darba dienās no plkst. 8:30 līdz 12.00 un no plkst. 12:30 līdz 17:00 K. Valdemāra ielā 11a, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā vai nosūtot pa pastu uz adresi: Kultūras ministrija, K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV-1364.
Konkursa nolikumu iespējams saņemt KM Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļā, kā arī lejupielādēt KM tīmekļa vietnes www.km.gov.lv sadaļā "Konkursi".
Informācija no:
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=2101
Iesaku apskatīt to konkursa nolikumu. Acīmredzams, ka konkurss tiek rīkots kādam jau gatavam pretendentam. Ak, šīs netīrās spēlītes!! Šāds izdevums ir patiešām nepieciešams, vislabāk, ja tas ir labs un kvalitatīvs interneta portāls, bet vai mūsdienu Latvijā kas tāds maz ir iespējams... Nu, cerēsim.
2011. gada 29. jūlijs
Izturēt
baudi šo dienu
kā rupju maizi
kā verga algu
un medus riekšas
***
ja tu zinātu cik reizes vēl jākrīt
vai tu pieceltos?
pasaki pusaugu cilvēkam
ka pavasaris pienāks vēlreiz
un ja tas izdosies
tu būsi masts!
kurš bez burām notvēris vēju
***
tevi nekas vairs neiepriecina
gadalaiku nomaiņa
kūstošs sniegs
plaukstoši ziedi
ūdens mirguļošana granīta maliņās
katras gaismas pusē zelta zivtiņas zvīņa
bērni tā redz
bērni laiž papīra kuģīšus viļņos
un smejoši kolumbi ceļos krīt
saules pulksteņi met ovālas zīmes
mirklis ir stājies kā svētdienas ausma
kad mēs vairs neesam bērni
mēs esam?
***
ja reiz turi roku virs liesmas
izbeidz raudāt
***
vārdi ir izēstas krējumburciņas
***
bet paliekam savvaļas zvēri
pieradināti pielabināti
trīsreiz ēst un iegūt ko vairāk.
uz izkārtnēm šķēpeļu burtiem
un zīmogu spēkā rakstīts:
“dvēsele neko daudz nemaksā
un saņemt atpakaļ lietotu preci nevar”
***
cilvēki = krājkasītes!
tikai sasitot iespējams uzzināt
kas mums iekšā
..
un pavasaris = laiks
kad mazpilsētu liepām
apzāģē zarus
***
protams sapnis ir par princi
(viņš nav cilvēks)
***
kas vainīgs?
vai atrasts nelaimes avots?
avotiņš pieder ikvienam
kad laimīgi esi piedzimis
tad varbūt kāds no mums vēl nav sadzijis?
***
kā lai noturas līdzsvarā
uz šīs pasaules
kura griežas
***
es dzīvoju caurvējā
gaiteņa galā spuldze
elektrību atslēgs rīt
***
bomzis raud tīri kā spirtu
grādos mēra vientulību
***
– mīlestībai nav tavas sejas
***
– tu esi sāja
kā vajag
kā vobla pie alus
***
.. cik tādu dienu kā šo vēl vajag
lai sadiltu tava dzīve
***
un viņa tik plēsīgi cenšas
noturēties jaunības konvulsijās
it kā
būtu līdz šim kādam izdevies piedzimt un nenoskumt
***
nav jau vairs daudz nekas
no manis palicis pāri
zem lapotnēm nosargāta
ēnu ieleja
ko katrs aiz sevis
koks vasarā nes.
un sāpju stumbeņi
no pelēkās asfalta zemes
stīgst balti gaismā.
– nekas tāpat jau zināms –
liepas spītīgi ziedēs
lai cauri vasarai
izturēt logiem vaļā
pat tad ja kavēsies zibens
kādā no pagalma bērziem.
***
.. turēties briestošā sārtumā, smieklīgi sīkā kātiņā, kam pietrūkst vien pēdējais,
liktenīgs piliens, pirms aizlidot...
... lejā
***
atkal rīt tu apņemies sākt dzīvi no jauna
un tikai šo pēdējoreiz atvērties kā dzīvnieks
kā pārplēsta austere
vēlreiz ļauties atmiņu aizskalojošam plūdumam
būt siltai un saldai sulai
tecēt uz pirkstiem, uz lieliem, un tālāk
bet brīnums, ka viņam nav bail
***
tu taču zini aizliegtās zonas
Pētera un Jūdasa nodevību
bet nezini –
kāds spēks liek riņķot asinīm dzīslās
sarkt, pulsēt
krānā pil ūdens, tu elpo
sirds sit, pulkstenis
soļu un ievainojumu ritms
kāds spēks tevi vēl notur uz zemes!
***
pat tad ja dubļu pančkā gulēšu
un zemi ēdīšu
es piecelšos
lai atgrieztos un atgriezīšos
...
vēl simtkārt tā
/No Andras Manfeldes dzejoļu krājuma “Tranšejas dievi rok”/
kā rupju maizi
kā verga algu
un medus riekšas
***
ja tu zinātu cik reizes vēl jākrīt
vai tu pieceltos?
pasaki pusaugu cilvēkam
ka pavasaris pienāks vēlreiz
un ja tas izdosies
tu būsi masts!
kurš bez burām notvēris vēju
***
tevi nekas vairs neiepriecina
gadalaiku nomaiņa
kūstošs sniegs
plaukstoši ziedi
ūdens mirguļošana granīta maliņās
katras gaismas pusē zelta zivtiņas zvīņa
bērni tā redz
bērni laiž papīra kuģīšus viļņos
un smejoši kolumbi ceļos krīt
saules pulksteņi met ovālas zīmes
mirklis ir stājies kā svētdienas ausma
kad mēs vairs neesam bērni
mēs esam?
***
ja reiz turi roku virs liesmas
izbeidz raudāt
***
vārdi ir izēstas krējumburciņas
***
bet paliekam savvaļas zvēri
pieradināti pielabināti
trīsreiz ēst un iegūt ko vairāk.
uz izkārtnēm šķēpeļu burtiem
un zīmogu spēkā rakstīts:
“dvēsele neko daudz nemaksā
un saņemt atpakaļ lietotu preci nevar”
***
cilvēki = krājkasītes!
tikai sasitot iespējams uzzināt
kas mums iekšā
..
un pavasaris = laiks
kad mazpilsētu liepām
apzāģē zarus
***
protams sapnis ir par princi
(viņš nav cilvēks)
***
kas vainīgs?
vai atrasts nelaimes avots?
avotiņš pieder ikvienam
kad laimīgi esi piedzimis
tad varbūt kāds no mums vēl nav sadzijis?
***
kā lai noturas līdzsvarā
uz šīs pasaules
kura griežas
***
es dzīvoju caurvējā
gaiteņa galā spuldze
elektrību atslēgs rīt
***
bomzis raud tīri kā spirtu
grādos mēra vientulību
***
– mīlestībai nav tavas sejas
***
– tu esi sāja
kā vajag
kā vobla pie alus
***
.. cik tādu dienu kā šo vēl vajag
lai sadiltu tava dzīve
***
un viņa tik plēsīgi cenšas
noturēties jaunības konvulsijās
it kā
būtu līdz šim kādam izdevies piedzimt un nenoskumt
***
nav jau vairs daudz nekas
no manis palicis pāri
zem lapotnēm nosargāta
ēnu ieleja
ko katrs aiz sevis
koks vasarā nes.
un sāpju stumbeņi
no pelēkās asfalta zemes
stīgst balti gaismā.
– nekas tāpat jau zināms –
liepas spītīgi ziedēs
lai cauri vasarai
izturēt logiem vaļā
pat tad ja kavēsies zibens
kādā no pagalma bērziem.
***
.. turēties briestošā sārtumā, smieklīgi sīkā kātiņā, kam pietrūkst vien pēdējais,
liktenīgs piliens, pirms aizlidot...
... lejā
***
atkal rīt tu apņemies sākt dzīvi no jauna
un tikai šo pēdējoreiz atvērties kā dzīvnieks
kā pārplēsta austere
vēlreiz ļauties atmiņu aizskalojošam plūdumam
būt siltai un saldai sulai
tecēt uz pirkstiem, uz lieliem, un tālāk
bet brīnums, ka viņam nav bail
***
tu taču zini aizliegtās zonas
Pētera un Jūdasa nodevību
bet nezini –
kāds spēks liek riņķot asinīm dzīslās
sarkt, pulsēt
krānā pil ūdens, tu elpo
sirds sit, pulkstenis
soļu un ievainojumu ritms
kāds spēks tevi vēl notur uz zemes!
***
pat tad ja dubļu pančkā gulēšu
un zemi ēdīšu
es piecelšos
lai atgrieztos un atgriezīšos
...
vēl simtkārt tā
/No Andras Manfeldes dzejoļu krājuma “Tranšejas dievi rok”/
2011. gada 20. jūlijs
Lauskas
_ _ _ _ _
.. izrunāt. kritušas. zvaigznes.
_ _ _ _ _
no klusēšanas? paviršas vai maigas tuvošanās? saskatīšanās, saskaršanās?
mēs sākāmies vēl pirms roka bija uz gurniem, vēl pirms elpa uz pleca, vēl pirms bailēm, ka otrais, tas
citādais sekos, un vēl nežēlīgākām bailēm, ka nenāks
_ _ _ _ _
sadevušies rokās un klusēdami
(šis ceļš ved paralēli jūrai un nezin vai vispār beidzas)
viņi iet un novēršas
redzot kā divi sēž uz betona un aizgūtnēm skūpstās
_ _ _ _ _
.. visas sievietes ir saldūdens
mūžam ceļā uz jūru
_ _ _ _ _
burvju vārdi ir tie kurus izteic uz ādas
_ _ _ _ _
un pumpurs pārplēsa iekšas
asinīs un pazemojumā
neglītā kailumā un kaunā
ikviens no mums sācies
Viens sīks ar putnēna dvēseli
ar pumpura bezkaunīgo maigumu
ar cerību neizmērojamu
nenoturamu plaukstā
nepaturamu
_ _ _ _ _
šeit sievietes ir kā apturētas upes
gadiem ilgi aizturētās elsas kļūst par neiedomājamu spēku
ar kuru izvilkt līdz rītam
_ _ _ _ _
resna un melna
viņa stāvēja paslēpusies aiz ābeles stumbra
no rīta skatoties spogulī
redzēja divu eņģeļu kauju
tur riebums ar cerību cīkstējās
kā jau vienmēr
uzvar melnie
..
būt viscaur neglītai melnai
un cerēt ka varbūt
šīs vertikālās ogļmatu un plandošās auduma līnijas
padarīs slaidāku biedēkli gotiskās ailēs
un vilties
redzēt sevi autobusa atspulgā
no kura neviens neizkāpj
_ _ _ _ _
derīguma termiņš ir beidzies manai mīlestībai
piecelties un aiziet
vienkārši aiziet
bet mēs negausīgi sēžam pie galda un dalām tālāk
pazemojumu
_ _ _ _ _
vien slāpju ilgums nosaka tavu skūpstu intensitāti
_ _ _ _ _
.. es skumstu aiz pieraduma
_ _ _ _ _
reiz viņš tevi nosauca par naktstaureni
un tu uztetovēji nedaudz virs potītes
ar sarkanu un zaļu
melnām līnijām lidojošu
ar katru gadu tas sarecē
aizvien tumšāks un biezāks
un taureņa kontūras sāk atgādināt ķēdes
taureņa zaļais tādu, ar ko pārlej brūces
un sārtais kā pušums
nē, nav vairs cerību, tāds jau vairs neaizlidos
_ _ _ _ _
izsapņotais par mīlestību pārtapis sapnī par laimi
krāsainu solījumu katalogā
ik rītu tu to atrodi pastkastītē
tāds salds mierinājums
mājsaimnieču veiksme atgādina krievu ruleti
viens pilns izmisums starp tūkstošiem nebeidzamu izdevumu
un tu nezini kad tas trāpīs
_ _ _ _ _
bet, Kungs, kuram mūžīgi 33?
vai ko zina par plēsīgām alkām?
kas saritinājušās sievietes augumā pamazām saēd tās miesu?
..
vai mans Kungs, kam 33, tiešām to zina?
smagnējumu, nogurumu, salīkšanu, sarepēšanu, smakošanu
šo lēno kušanu trūdos
un atmiņu par māllēpenēm un cīruļa dziesmu, kas vēl joprojām trīs iekšā?
kas nebeidzas
šo disonansi ..
vai Žēlīgais zina?
tad arī šim plukušajam taurenim atver vārtus tai brīdī, kad viņa smaržo rūgti ..
/No Andras Manfeldes dzejoļu krājuma “Betona svētnīcas”/
.. izrunāt. kritušas. zvaigznes.
_ _ _ _ _
no klusēšanas? paviršas vai maigas tuvošanās? saskatīšanās, saskaršanās?
mēs sākāmies vēl pirms roka bija uz gurniem, vēl pirms elpa uz pleca, vēl pirms bailēm, ka otrais, tas
citādais sekos, un vēl nežēlīgākām bailēm, ka nenāks
_ _ _ _ _
sadevušies rokās un klusēdami
(šis ceļš ved paralēli jūrai un nezin vai vispār beidzas)
viņi iet un novēršas
redzot kā divi sēž uz betona un aizgūtnēm skūpstās
_ _ _ _ _
.. visas sievietes ir saldūdens
mūžam ceļā uz jūru
_ _ _ _ _
burvju vārdi ir tie kurus izteic uz ādas
_ _ _ _ _
un pumpurs pārplēsa iekšas
asinīs un pazemojumā
neglītā kailumā un kaunā
ikviens no mums sācies
Viens sīks ar putnēna dvēseli
ar pumpura bezkaunīgo maigumu
ar cerību neizmērojamu
nenoturamu plaukstā
nepaturamu
_ _ _ _ _
šeit sievietes ir kā apturētas upes
gadiem ilgi aizturētās elsas kļūst par neiedomājamu spēku
ar kuru izvilkt līdz rītam
_ _ _ _ _
resna un melna
viņa stāvēja paslēpusies aiz ābeles stumbra
no rīta skatoties spogulī
redzēja divu eņģeļu kauju
tur riebums ar cerību cīkstējās
kā jau vienmēr
uzvar melnie
..
būt viscaur neglītai melnai
un cerēt ka varbūt
šīs vertikālās ogļmatu un plandošās auduma līnijas
padarīs slaidāku biedēkli gotiskās ailēs
un vilties
redzēt sevi autobusa atspulgā
no kura neviens neizkāpj
_ _ _ _ _
derīguma termiņš ir beidzies manai mīlestībai
piecelties un aiziet
vienkārši aiziet
bet mēs negausīgi sēžam pie galda un dalām tālāk
pazemojumu
_ _ _ _ _
vien slāpju ilgums nosaka tavu skūpstu intensitāti
_ _ _ _ _
.. es skumstu aiz pieraduma
_ _ _ _ _
reiz viņš tevi nosauca par naktstaureni
un tu uztetovēji nedaudz virs potītes
ar sarkanu un zaļu
melnām līnijām lidojošu
ar katru gadu tas sarecē
aizvien tumšāks un biezāks
un taureņa kontūras sāk atgādināt ķēdes
taureņa zaļais tādu, ar ko pārlej brūces
un sārtais kā pušums
nē, nav vairs cerību, tāds jau vairs neaizlidos
_ _ _ _ _
izsapņotais par mīlestību pārtapis sapnī par laimi
krāsainu solījumu katalogā
ik rītu tu to atrodi pastkastītē
tāds salds mierinājums
mājsaimnieču veiksme atgādina krievu ruleti
viens pilns izmisums starp tūkstošiem nebeidzamu izdevumu
un tu nezini kad tas trāpīs
_ _ _ _ _
bet, Kungs, kuram mūžīgi 33?
vai ko zina par plēsīgām alkām?
kas saritinājušās sievietes augumā pamazām saēd tās miesu?
..
vai mans Kungs, kam 33, tiešām to zina?
smagnējumu, nogurumu, salīkšanu, sarepēšanu, smakošanu
šo lēno kušanu trūdos
un atmiņu par māllēpenēm un cīruļa dziesmu, kas vēl joprojām trīs iekšā?
kas nebeidzas
šo disonansi ..
vai Žēlīgais zina?
tad arī šim plukušajam taurenim atver vārtus tai brīdī, kad viņa smaržo rūgti ..
/No Andras Manfeldes dzejoļu krājuma “Betona svētnīcas”/
2011. gada 15. jūlijs
2011. gada 12. jūlijs
Auseklis Baušķenieks (1910–2007)
Gluži nejauši (kā visas jaukās lietas šajā pasaulē) atklāju Ausekli Baušķenieku. Atceros agrāk redzējusi viņa gleznas, bet toreiz tās kaut kā paslīdēja man garām. Šoreiz aizrāvos ne pa jokam. Izrādās, ka pavisam nesen ir iznākusi apjomīga grāmata par šo izcilo latviešu mākslinieku:
Baušķenieks, Auseklis. Bauš. Sast. Laima Slava. Rīga : Neputns, 2010. 379 lpp.
Grāmata liela, bieza un ĻOTI vērtīga. Dāga, bet ceru, ka saņemšos un to tomēr iegādāšos. Lai var šķirstīt, pētīt, lai to turpina darīt mani bērni un bērnu bērni (atceros, kā bērnībā ar brāli aizrautīgi skatījāmies visas mājās pieejamās mākslas grāmatas).
Apjomīgs un nopietns darbs. Valsts nozīmes kopkatalogā rodami vairāki izstāžu katalogi, viens vidēja apjoma reprodukciju izdevums sērijā “Mūsu mākslinieki” (Baušķenieks, Auseklis. Auseklis Baušķenieks : gleznas. Sast. un teksta aut. Zigurds Konstants. Rīga : Liesma, 1990. [119] lpp.), bet tas arī viss. Šī grāmata ir VĒRTĪBA. Iesaku! Patiešām. Pārdomu vērta māksla.
Jaunais, 1982
Ar šo viņš mani ieinteresēja, tāpēc atļāvos noskenēt.
Dubultportrets, 1985
Šis attēls ņemts no interneta. Baušķenieka gleznās daudz simbolisma ne tikai par attiecībām.
14 kvadrātmetri, 1990
Arī šis no interneta. ...
Baušķenieks, Auseklis. Bauš. Sast. Laima Slava. Rīga : Neputns, 2010. 379 lpp.
Grāmata liela, bieza un ĻOTI vērtīga. Dāga, bet ceru, ka saņemšos un to tomēr iegādāšos. Lai var šķirstīt, pētīt, lai to turpina darīt mani bērni un bērnu bērni (atceros, kā bērnībā ar brāli aizrautīgi skatījāmies visas mājās pieejamās mākslas grāmatas).
Apjomīgs un nopietns darbs. Valsts nozīmes kopkatalogā rodami vairāki izstāžu katalogi, viens vidēja apjoma reprodukciju izdevums sērijā “Mūsu mākslinieki” (Baušķenieks, Auseklis. Auseklis Baušķenieks : gleznas. Sast. un teksta aut. Zigurds Konstants. Rīga : Liesma, 1990. [119] lpp.), bet tas arī viss. Šī grāmata ir VĒRTĪBA. Iesaku! Patiešām. Pārdomu vērta māksla.
Jaunais, 1982
Ar šo viņš mani ieinteresēja, tāpēc atļāvos noskenēt.
Dubultportrets, 1985
Šis attēls ņemts no interneta. Baušķenieka gleznās daudz simbolisma ne tikai par attiecībām.
14 kvadrātmetri, 1990
Arī šis no interneta. ...
2011. gada 7. jūlijs
2011. gada 28. jūnijs
2011. gada 21. jūnijs
2011. gada 16. jūnijs
Mana roze. Roze sarkanā
Mana roze šogad. Paldies dievam, tikām galā ar kaitēkļiem, kas bija uzmetušies no kaimiņienes tieši blakus manai dobītei sakrautās grabažu kaudzes. (Grrr! Linča tiesu!!) Pagājšgad ap šito laiku bija divtik mazāka, bet mats matā tikpat skaista. (Ir nofočenēts. Jāpameklē arhīvā.)
2011. gada 15. jūnijs
Mātes mīlestības dekapitācija
Ņekrasovs, Anatolijs. Mātes mīlestība. [Rīga] : Rēriha grāmatnīca, 2010. 213, [1] lpp. ISBN 978-9984-750-61-3.
Par mātes mīlestību pierasts dzirdēt tikai slavinošus vārdus. Cik tā nozīmīga, nepieciešama, pašaizliedzīga, svēta... Var droši apgalvot, ka gandrīz nevienam nav ienācis prātā aplūkot medaļas otru pusi, proti, to, ka mātes mīlestība mēdz būt arī traucējoša, pazemojoša un postoša. Daudziem viņa rīcība šķitīs absurda un pat zaimojoša, taču krievu psihologs Anatolijs Ņekrasovs ir uzdrošinājies aizskart šo tabu un gāzt no pjedestāla mātes mīlestību.
Ikdienā nepārtraukti nākas dzirdēt sūkstīšanos, ka pasaulē vairs nav neviena normāla vīrieša un visas sievietes ir izmantotājas un maitas, ka jaunatne nododas izvirtībai un noziedzībai, bērni neklausa, galu galā pasaule ir pilnīgi citāda nekā agrāk... Diemžēl nākas novērot arī tādu sakarību, ka tie, kam rūp sabiedrības nākotne, cīnās ar problēmu sekām, nevis cēloņiem. A. Ņekrasova apgalvojums, ka pārlieka mātes mīlestība ir daudz kaitīgāka par tās trūkumu un ka tieši tā vainojama daudzās mūsdienu problēmās, ir īsts izaicinājums līdz šim dominējošajiem priekšstatiem. Taču, paraugoties šai patiesībai acīs, nākas konstatēt, ka psihologam ir taisnība. Jāsaka gan, ka atsevišķas A. Ņekrasova domas un idejas ir diskutablas, nereti autors pārlieku ieslīgst misticisma un ezotērisma pasaulē, taču visbiežāk tieši caur šokējošām atklāsmēm cilvēks ierauga savu patieso “Es” un spēj to mainīt.
Mīlestības trūkums jeb deficīts, kā to nosaucis pats autors, ir sasniedzis pandēmijas apmērus, bet nevienam neienāk prātā, ka tas ir tikai likumsakarīgs iznākums — mēs nevaram iedot otram to, kā nav mums pašiem, respektīvi, mēs varam iedot otram tikai to, kas mums ir un nevaram iedot to, kā mums nav. Bērni nepiedzimst, lai realizētu mūsu sapņus, viņi nav mūsu īpašums un nav neko mums parādā, līdz ar to nodrošināt mūsu vecumdienas nav viņu pienākums. Kādam tas var šķist neticami, bet tas tā ir. Dvēsele ienāk pasaulē, lai īstenotu SAVU misiju, SAVU uzdevumu un vecākiem NAV tiesību to kavēt vai liegt. Bērns neprasa, lai mēs viņu laižam pasaulē, mēs paši pieņemam šo lēmumu. Lai vai kāds ir iznākums, bērni saviem vecākiem dāvā daudz prieka un mums ir jābūt par to viņiem pateicīgiem, nevis otrādi. Neviens nevienam nepieder. Un darīt otra vietā to, ko viņš var izdarīt pats, ir noziegums, jo mēs otru tādā veidā pazemojam un liedzam viņam attīstīties. Paradoksāli, bet ļoti daudzi smok no pārmērīgas mātes mīlestības. Mātes ir tik apsēstas ar savu “mīlestību”, ka tā pārvēršas nevis radošā un veicinošā, bet graujošā enerģijā. Īstenībā Mīlestības šajās jūtās nav nemaz, tas ir īpašnieciskums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi, un tad brīnāmies, ka pasaulē nav mīlestības...
Teiksiet, kāda ir izeja no šī neapskaužamā stāvokļa? A. Ņekrasovs piedāvā izveidot visnotaļ savdabīgu vērtību hierarhiju, kas tāda šķiet tikai pirmajā mirklī, jo īstenībā ir pati par sevi saprotama. Ne bērni, ne darbs nedrīkst būt cilvēka dzīves centrs. Cilvēka dzīves centrs ir viņš pats. Tikai mīlot sevi var patiesi mīlēt citus. Un tikai patiesā Mīlestības telpā var izaugt veseli un laimīgi bērni. Bērnu nelaimes norāda uz nesakārtotām pāra attiecībām, apslēptiem zemūdens akmeņiem, kas jāatklāj un jāatrisina. Bērni ir mūsu mazie skolotāji, kuriem jāļauj PAŠIEM veidot savu likteni. Vecāki, kuri neļauj pieaugt saviem bērniem, paši nav īsti pieauguši. Taču no šī burvju loka var izrauties. Tas nav viegli, bet ir iespējams, citādi pasaule sen jau būtu sevi sagrāvusi.
A. Ņekrasovs paver jaunu, diemžēl ne glaimojošu mātes mīlestības aspektu. Taču psihologs ne tikai kritizē, bet arī piedāvā risinājumu. Tas gan jāīsteno pašiem — tikai no mums un ne no viena cita ir atkarīga mūsu bērnu nākotne. Bērnu laime ir vistiešākajā veidā atkarīga no vecāku mīlestības. Patiesas Mīlestības.
Šo gabalu tagad var lasīt arī šeit: http://biblioteka.aizkraukle.lv/lasitajiem/lasitajs_iesaka/
2011. gada 14. jūnijs
Vai mums vajag kultūras un nozaru periodiku?
Pārdomas rosinošs raidījums par kultūras periodikas likteni 21. gadsimta otrajā desmitgadē klausāms Latvijas Radio pirmajā programmā 2011. gada 12. februārī plkst. 15.05 (Anda Buševica “Augstāk par zemi”). Pamatā par laikrakstu “Kultūras Forums” (saruna ar mākslas zinātnieci, bijušo laikraksta “Kultūras Forums” galveno redaktori Ingu Šteimani), taču tajā pašā laikā arī par kultūras periodikas izdošanu (saruna ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāju Jolantu Treili) un saglabāšanu (saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītāju Uldi Zariņu) vispār.
2010. gada nogalē pārstājuši iznākt daudzi izdevumi, ne tikai kultūras laikraksts “Kultūras Forums” (http://www.kulturasforums.lv; http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/347472-2011gada_
neiznaks_laikraksts_kulturas_forums). Uz citiem medību laukiem pārcēlušies arī žurnāli “Karogs” (http://www.ekarogs.lv), “Māksla+” (http://www.makslaplus.lv; http://www.makslaplus.lv/index1.php) un “Foto Kvartāls” (http://fotokvartals.lv). Cik zinu, iespiestā formā vairs neiznāk arī “Vides Vēstis” (http://www.videsvestis.lv) un “Terra” (http://www.lu.lv/terra). Pēdējie trīs pārgājuši uz tiešsaistes jeb interneta versiju. Tāpat kā “Bibliotēku Pasaule” (http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/
biblioteku-pasaule), kas apstākļu spiesta to izdarīja jau 2009. gadā. Pieļauju, ka izdzīvošanas labad šādu ceļu izraudzījies ne viens izdevums, kuru nemaz nenosaucu.
Prieks, ka daži kūņojas, piemēram, “Iespiedgrafika” (http://www.lpua.lv/?textid=6). Īstenībā nezinu, vai vārds “kūņojas” šajā gadījumā būtu īstais, ja godīgi, nav ne jausmas, kā šim žurnālam sokas izdošanas lietās, taču šķiet, ka viņiem tas arī ir goda un pienākuma jautājums, jo būtu vairāk nekā jocīgi, ja periodiskais izdevums, kurš veltīts poligrāfijai, neiznāktu iespiestā veidā...
Nav ne jausmas, kā klājas, piemēram, žurnālam “Teātra Vēstnesis” (http://www.teatravestnesis.lv), taču šķiet, ka tas turpina iznākt. Tāpat kā “Baltijas Koks”, “Tēvijas Sargs” (http://www.sargs.lv), “Rīgas Laiks” (http://www.rigaslaiks.lv), “MMD” (Medības. Makšķerēšana. Daba, http://www.zurnals-mmd.lv), “Kabinets” un daži citi sakarīgi žurnāli (jāsaka gan, piemērojoties laikmeta prasībām, piemēram, samazinot iznākšanas regularitāti, proti, periodiskumu). Šķiet, ka nevaid miris “Veto Magazine” (http://www.vetomagazine.lv; http://vetomagazine.wordpress.com), taču par niknā “Ātrāk un Skaļāk” (http://www.atrakunskalak.lv) likteni šobrīd neko nezinu. Pa acu galam redzēju, ka ir iznācis tāds jaunums kā “Latvju Teksti” (http://www.literature.lv/lv). Vai tas būtu “Karoga” pēctecis? Šķiet, ka pagaidām tam ir vēl tikai divi (2010. gada) numuri... Kā jaunā māmiņa, kas neatbalsta rietumu masu kultūras invāziju, esmu patīkami pārsteigta, ka vēl joprojām iznāk mani mīļie bērnības žurnāli “Ezis” (http://www.ziliteunezis.lv/ezis.html) un “Zīlīte” (http://www.ziliteunezis.lv/zilite.html). Viens no maniem sakarīgākajiem pēdējā laika jaunatklājumiem – žurnāls “Ir” (http://www.ir.lv), kas iznāk gan iespiestā veidā, gan elektroniski.
Diemžēl novērojama tendence, ka šādi izdevumi pamazām izzūd (vai arī patiešām vārda vistiešākajā nozīmē “kūņojas”), tā vietā savairojas visvisādas Ievas Mājas, Ievas Veselības, Ievas Virtuves, Ievas Mezgli, Mājas Dakteri, Dienas Ēdieni, Izārstē Sevi Pats, Mājas Konsultanti, Omītes Eliksīri un citi štrunti. Izrādās, ka ir arī tāds izdevums kā restorānu un krogu ceļvedis “Kurš Uzsauks?” (nezinu, vai tam ir kāds sakars ar šo – http://kursuzsauks.lv, atsevišķi tā materiāli pat tīri sakarīgi) un pat kapu kultūrai veltīts žurnāls “In Memoriam” (jā, patiešām, jūs nepārlasījāties, tas ir izdevums, kas veltīts kapiem!! – http://www.santa.lv/lv/zurnali/in_memoriam/par.html?
santa.subscribe_id=59).
Vispār pēdējā laika žurnālu populāciju derētu papētīt nopietnāk. Uz ašu roku apskatoties, nekas dižs nesanāk, pārāk daudz balto/melno/pelēko plankumu/caurumu tajā visā... (Hmmm, varbūt ir kāds žurnālistikas students, kas to ir cik ne cik izpētījis?) Jebkurā gadījumā – viela pārdomām interesanta.
P.S. Kaut gan esmu daiļā dzimuma pārstāve, vēl joprojām nespēju saprast t. s. sieviešu žurnālu un dzeltenās preses fenomenu – nu kas to visu lasa?!! Personīgi es šiem izdevumiem eju ar lielu līkumu, sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā uzmetu aci vāka uzrakstiem stāvot rindā pie kases “RIMI”, “Maxima” vai citur.
P.P.S. Paradoksāli, bet izdošanas grūtībās ir nonākuši arī atsevišķi lielo industriju žurnāli, piemēram, izdevniecības “Santa” žurnāls “Deko” (http://www.santa.lv/lv/zurnali/deko/par.html?
santa.subscribe_id=13), – pēdējā laikā nav īsti skaidra tā iznākšanas regularitāte.
Žēl, ka šāda satura izdevumi pamazām izzūd (sliktākajā gadījumā – piemērojas situācijai un velk savu eksistenci). Taču finansiālās šķēres griež nežēlīgi un auditorijas (masu) pieprasījums (patēriņš) nospiež jebkurus apgaismības centienus.
Raidījumu meklējiet: http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/02/20110212.htm.
2010. gada nogalē pārstājuši iznākt daudzi izdevumi, ne tikai kultūras laikraksts “Kultūras Forums” (http://www.kulturasforums.lv; http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/347472-2011gada_
neiznaks_laikraksts_kulturas_forums). Uz citiem medību laukiem pārcēlušies arī žurnāli “Karogs” (http://www.ekarogs.lv), “Māksla+” (http://www.makslaplus.lv; http://www.makslaplus.lv/index1.php) un “Foto Kvartāls” (http://fotokvartals.lv). Cik zinu, iespiestā formā vairs neiznāk arī “Vides Vēstis” (http://www.videsvestis.lv) un “Terra” (http://www.lu.lv/terra). Pēdējie trīs pārgājuši uz tiešsaistes jeb interneta versiju. Tāpat kā “Bibliotēku Pasaule” (http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/
biblioteku-pasaule), kas apstākļu spiesta to izdarīja jau 2009. gadā. Pieļauju, ka izdzīvošanas labad šādu ceļu izraudzījies ne viens izdevums, kuru nemaz nenosaucu.
Prieks, ka daži kūņojas, piemēram, “Iespiedgrafika” (http://www.lpua.lv/?textid=6). Īstenībā nezinu, vai vārds “kūņojas” šajā gadījumā būtu īstais, ja godīgi, nav ne jausmas, kā šim žurnālam sokas izdošanas lietās, taču šķiet, ka viņiem tas arī ir goda un pienākuma jautājums, jo būtu vairāk nekā jocīgi, ja periodiskais izdevums, kurš veltīts poligrāfijai, neiznāktu iespiestā veidā...
Nav ne jausmas, kā klājas, piemēram, žurnālam “Teātra Vēstnesis” (http://www.teatravestnesis.lv), taču šķiet, ka tas turpina iznākt. Tāpat kā “Baltijas Koks”, “Tēvijas Sargs” (http://www.sargs.lv), “Rīgas Laiks” (http://www.rigaslaiks.lv), “MMD” (Medības. Makšķerēšana. Daba, http://www.zurnals-mmd.lv), “Kabinets” un daži citi sakarīgi žurnāli (jāsaka gan, piemērojoties laikmeta prasībām, piemēram, samazinot iznākšanas regularitāti, proti, periodiskumu). Šķiet, ka nevaid miris “Veto Magazine” (http://www.vetomagazine.lv; http://vetomagazine.wordpress.com), taču par niknā “Ātrāk un Skaļāk” (http://www.atrakunskalak.lv) likteni šobrīd neko nezinu. Pa acu galam redzēju, ka ir iznācis tāds jaunums kā “Latvju Teksti” (http://www.literature.lv/lv). Vai tas būtu “Karoga” pēctecis? Šķiet, ka pagaidām tam ir vēl tikai divi (2010. gada) numuri... Kā jaunā māmiņa, kas neatbalsta rietumu masu kultūras invāziju, esmu patīkami pārsteigta, ka vēl joprojām iznāk mani mīļie bērnības žurnāli “Ezis” (http://www.ziliteunezis.lv/ezis.html) un “Zīlīte” (http://www.ziliteunezis.lv/zilite.html). Viens no maniem sakarīgākajiem pēdējā laika jaunatklājumiem – žurnāls “Ir” (http://www.ir.lv), kas iznāk gan iespiestā veidā, gan elektroniski.
Diemžēl novērojama tendence, ka šādi izdevumi pamazām izzūd (vai arī patiešām vārda vistiešākajā nozīmē “kūņojas”), tā vietā savairojas visvisādas Ievas Mājas, Ievas Veselības, Ievas Virtuves, Ievas Mezgli, Mājas Dakteri, Dienas Ēdieni, Izārstē Sevi Pats, Mājas Konsultanti, Omītes Eliksīri un citi štrunti. Izrādās, ka ir arī tāds izdevums kā restorānu un krogu ceļvedis “Kurš Uzsauks?” (nezinu, vai tam ir kāds sakars ar šo – http://kursuzsauks.lv, atsevišķi tā materiāli pat tīri sakarīgi) un pat kapu kultūrai veltīts žurnāls “In Memoriam” (jā, patiešām, jūs nepārlasījāties, tas ir izdevums, kas veltīts kapiem!! – http://www.santa.lv/lv/zurnali/in_memoriam/par.html?
santa.subscribe_id=59).
Vispār pēdējā laika žurnālu populāciju derētu papētīt nopietnāk. Uz ašu roku apskatoties, nekas dižs nesanāk, pārāk daudz balto/melno/pelēko plankumu/caurumu tajā visā... (Hmmm, varbūt ir kāds žurnālistikas students, kas to ir cik ne cik izpētījis?) Jebkurā gadījumā – viela pārdomām interesanta.
P.S. Kaut gan esmu daiļā dzimuma pārstāve, vēl joprojām nespēju saprast t. s. sieviešu žurnālu un dzeltenās preses fenomenu – nu kas to visu lasa?!! Personīgi es šiem izdevumiem eju ar lielu līkumu, sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā uzmetu aci vāka uzrakstiem stāvot rindā pie kases “RIMI”, “Maxima” vai citur.
P.P.S. Paradoksāli, bet izdošanas grūtībās ir nonākuši arī atsevišķi lielo industriju žurnāli, piemēram, izdevniecības “Santa” žurnāls “Deko” (http://www.santa.lv/lv/zurnali/deko/par.html?
santa.subscribe_id=13), – pēdējā laikā nav īsti skaidra tā iznākšanas regularitāte.
Žēl, ka šāda satura izdevumi pamazām izzūd (sliktākajā gadījumā – piemērojas situācijai un velk savu eksistenci). Taču finansiālās šķēres griež nežēlīgi un auditorijas (masu) pieprasījums (patēriņš) nospiež jebkurus apgaismības centienus.
Raidījumu meklējiet: http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/02/20110212.htm.
2011. gada 13. jūnijs
Oto, pēksnis un citi "brīnumi"
Pavisam nejauši (goda vārds!!) manās rokās nonācis Latviešu valodas aģentūras izdevuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 6. laidiens. Man mājās ir pirmie četri šī izdevuma laidieni, par piekto neatceros, laikam būšu to kaut kā palaidusi garām.
Ko lai saka? LABS IZDEVUMS! Vienkāršā valodā par aktuālāko latviešu valodas kultūrā. Un ne tikai. Sava veida “Latviešu valodas kultūras jautājumi” turpinājums mūsdienās. Iesaku visiem, kam rūp sava valoda.
Neesmu vēl paguvusi izlasīt visu, taču īpaši vēlos izcelt jaunās valodnieces Sanitas Jērānes publikāciju “Jampadracis ap Oto” (159.–168. lpp.). Šķiet, ka Latvijā nav daudz ļaužu, kas nebūs pilnīgi neko dzirdējuši par cīņu sakarā ar vīriešu kārtas īpašvārda “Oto” rakstību ar diviem “t” jeb “Otto”. Pēc šīs publikācijas ikvienam āmuram vajadzētu saprast, kāpēc “Oto” patiešām ir rakstāms ar vienu un nevis diviem “t”. Normālam cilvēkam tas sen jau ir skaidrs, bet, ja kāds to tomēr vēl nezina, iedodiet viņam izlasīt šo publikāciju.
Izdevumā tradicionāli iekļautas dažu aktuālāko valodas jautājumu konsultācijas un jaunapstiprinātie termini.
Viens no apskatītajiem jautājumiem bija, kā tad pareizi latviskojams angļu termins “flash mob”. Man pašai personīgi patīk “zibakcija”, kas veidota pēc “flash” parauga – “zibatmiņa”, taču valodnieki to diemžēl ieteicamo leksēmu vidū nav ietvēruši. Tāpat kā Endzelīna laikos, arī mūsdienu latviešiem pie valodnieku ieteikumiem nereti ir visai grūti pierast. Proti, kā visatbilstošākos vārdus “flash mob” apzīmēšanai latviešu valodnieki izvēlējušies “pēksnis” (pasākuma dalībnieki – “pēkšņotāji”), “pārsteiga”, “ņūklis” (171. lpp.). Ja pie pirmajiem vēl varētu mēģināt pierast (tie patiešām ir pārsteidzoši latviski), tad pēdējam, šķiet, ir mazliet negatīva semantika. Manuprāt gan, vislabākais būtu tieši “zibakcija”.
Uzmanību!! “Guļošos policistus” turpmāk korekti ir saukt par “ceļa ātrumvaļņiem” (174. lpp.).
Pati gan šo sociālo tīklu nelietoju, taču beidzot ir atrisināta smagā “Twitter” problēma. Un tātad – sociālais tīkls “Twitter” turpmāk saucams par tviteri (vsk. nom. “tviteris”), tā ieraksts par tvītu (vsk. nom. “tvīts”), rakstīt tvītus nozīmē “tvītot”; tvītu rakstītāji turpmāk būs “tvītotāji” (vsk. nom. “tvītotājs”), bet sazināšanās ar tvitera palīdzību – “tvītošana” (175. lpp.). Ņemiet vērā, ka šie termini tagad iekļauti arī LZA TK datubāzē “AkadTerm”: http://termini.lza.lv/akadterm.
Atsaucoties uz no citām valodām ienākušu darbības vārdu rakstību oriģinālvalodā (piemēram, latīņu vai grieķu), vārdi “projicēt” un “injicēt” saknē rakstāmi ar patskani “i” (N.B. – “projekcija” un “injekcija”), bet “eitanazēt” (!! nevis “eitanizēt”!!) ar “a” (“eitanāzija”) (176. lpp.).
Bez iepriekš minētajiem piemēriem valodas konsultāciju daļā rodami vēl daudzi citi valodas kultūrai noderīgi padomi.
Citi apstiprinātie (arī neapstiprinātie, taču ieteicamie) LZA TK termini:
banking – ieskaita uzkrājums;
clearing arrangements – mijieskaita kārtība;
mentoring – padomdošana; [darb]audzināšana (ja atklāti, man pašai šis ne visai tīk, jo izklausās didaktiski un padomiski alias kā no padomju laikiem);
knowledge, skills and competences – zināšanas, iemaņas un prasmes;
baby box – glābējsilīte;
outlet – zīmolpreču izpārdošana (185.–187. lpp.).
Izdevuma beigu galā rodama arī valodnieku “Humora lappusīte”, kur var atrast dažus smieklīgākos pagājušā gada plašsaziņas līdzekļu izteikumus. “Lappusītes” sagatavotājai – Dr. philol. Ilzei Lokmanei – ir patiess talants atrast un saskatīt šādas “rozīnītes” (patīkamas atmiņas no salīdzinoši nesenajiem studiju laikiem, kad šādas “pērles”, vēderus turēdamas, ķidājām blāķiem vien; negribu norādīt ar pirkstu, taču vissteidzamāk valodas konsultanti būtu nepieciešami Mārim Grigalim, Maijai Rozītei-Krištopānei un LNT raidījuma “Degpunktā” komandai – ausis vīst klausoties!).
Ko lai saka? LABS IZDEVUMS! Vienkāršā valodā par aktuālāko latviešu valodas kultūrā. Un ne tikai. Sava veida “Latviešu valodas kultūras jautājumi” turpinājums mūsdienās. Iesaku visiem, kam rūp sava valoda.
Neesmu vēl paguvusi izlasīt visu, taču īpaši vēlos izcelt jaunās valodnieces Sanitas Jērānes publikāciju “Jampadracis ap Oto” (159.–168. lpp.). Šķiet, ka Latvijā nav daudz ļaužu, kas nebūs pilnīgi neko dzirdējuši par cīņu sakarā ar vīriešu kārtas īpašvārda “Oto” rakstību ar diviem “t” jeb “Otto”. Pēc šīs publikācijas ikvienam āmuram vajadzētu saprast, kāpēc “Oto” patiešām ir rakstāms ar vienu un nevis diviem “t”. Normālam cilvēkam tas sen jau ir skaidrs, bet, ja kāds to tomēr vēl nezina, iedodiet viņam izlasīt šo publikāciju.
Izdevumā tradicionāli iekļautas dažu aktuālāko valodas jautājumu konsultācijas un jaunapstiprinātie termini.
Viens no apskatītajiem jautājumiem bija, kā tad pareizi latviskojams angļu termins “flash mob”. Man pašai personīgi patīk “zibakcija”, kas veidota pēc “flash” parauga – “zibatmiņa”, taču valodnieki to diemžēl ieteicamo leksēmu vidū nav ietvēruši. Tāpat kā Endzelīna laikos, arī mūsdienu latviešiem pie valodnieku ieteikumiem nereti ir visai grūti pierast. Proti, kā visatbilstošākos vārdus “flash mob” apzīmēšanai latviešu valodnieki izvēlējušies “pēksnis” (pasākuma dalībnieki – “pēkšņotāji”), “pārsteiga”, “ņūklis” (171. lpp.). Ja pie pirmajiem vēl varētu mēģināt pierast (tie patiešām ir pārsteidzoši latviski), tad pēdējam, šķiet, ir mazliet negatīva semantika. Manuprāt gan, vislabākais būtu tieši “zibakcija”.
Uzmanību!! “Guļošos policistus” turpmāk korekti ir saukt par “ceļa ātrumvaļņiem” (174. lpp.).
Pati gan šo sociālo tīklu nelietoju, taču beidzot ir atrisināta smagā “Twitter” problēma. Un tātad – sociālais tīkls “Twitter” turpmāk saucams par tviteri (vsk. nom. “tviteris”), tā ieraksts par tvītu (vsk. nom. “tvīts”), rakstīt tvītus nozīmē “tvītot”; tvītu rakstītāji turpmāk būs “tvītotāji” (vsk. nom. “tvītotājs”), bet sazināšanās ar tvitera palīdzību – “tvītošana” (175. lpp.). Ņemiet vērā, ka šie termini tagad iekļauti arī LZA TK datubāzē “AkadTerm”: http://termini.lza.lv/akadterm.
Atsaucoties uz no citām valodām ienākušu darbības vārdu rakstību oriģinālvalodā (piemēram, latīņu vai grieķu), vārdi “projicēt” un “injicēt” saknē rakstāmi ar patskani “i” (N.B. – “projekcija” un “injekcija”), bet “eitanazēt” (!! nevis “eitanizēt”!!) ar “a” (“eitanāzija”) (176. lpp.).
Bez iepriekš minētajiem piemēriem valodas konsultāciju daļā rodami vēl daudzi citi valodas kultūrai noderīgi padomi.
Citi apstiprinātie (arī neapstiprinātie, taču ieteicamie) LZA TK termini:
banking – ieskaita uzkrājums;
clearing arrangements – mijieskaita kārtība;
mentoring – padomdošana; [darb]audzināšana (ja atklāti, man pašai šis ne visai tīk, jo izklausās didaktiski un padomiski alias kā no padomju laikiem);
knowledge, skills and competences – zināšanas, iemaņas un prasmes;
baby box – glābējsilīte;
outlet – zīmolpreču izpārdošana (185.–187. lpp.).
Izdevuma beigu galā rodama arī valodnieku “Humora lappusīte”, kur var atrast dažus smieklīgākos pagājušā gada plašsaziņas līdzekļu izteikumus. “Lappusītes” sagatavotājai – Dr. philol. Ilzei Lokmanei – ir patiess talants atrast un saskatīt šādas “rozīnītes” (patīkamas atmiņas no salīdzinoši nesenajiem studiju laikiem, kad šādas “pērles”, vēderus turēdamas, ķidājām blāķiem vien; negribu norādīt ar pirkstu, taču vissteidzamāk valodas konsultanti būtu nepieciešami Mārim Grigalim, Maijai Rozītei-Krištopānei un LNT raidījuma “Degpunktā” komandai – ausis vīst klausoties!).
2011. gada 9. jūnijs
Matīss Siliņš un EuropeanaTravel
Matīss Siliņš (1861. gada 13. janvāris–1942. gada 7. marts) ir etnogrāfs, kartogrāfs, literāts, muzeju darbinieks, pedagogs, grāmatu izdevējs, bibliotekārs. Šogad viņam apritēja 150 gadu jubileja.
2011. gada 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Izstāžu zālē K. Barona ielā 14 tika atklāta izstāde, kas veltīta šim ievērojamam latviešu darbiniekam. Vienlaikus tika prezentēts Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts "EuropeanaTravel", kura ietvaros digitalizētas kartes arī no LNB krājuma.
Matīss Siliņš ir pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Ar patiesu vēlmi un rūpēm par kultūrvēstures vērtību saglabāšanu viņš apbraukājis visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus, kas vēlāk izstādīti Valsts Vēstures muzejā (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs). Matīss Siliņš ir "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
"EuropeanaTravel" ir viens no "Europeana" kopas projektiem programmas "eContentplus" ietvaros, kura mērķis ir dažādu kultūras mantojuma institūciju – Eiropas bibliotēku, arhīvu un muzeju – materiālu digitalizācija un piegāde Eiropas digitālajai bibliotēkai "Europeana". LNB projektā "EuropeanaTravel" piedalās kā satura piegādātājs ar digitālo kolekciju "Ceļi tuvi, ceļi tāli..." – tajā ietvertas 200 kartes un 74 grāmatas (apmēram 5000 lpp.) no LNB krājuma, kas tematiski saistītas ar ceļiem, ceļošanu un tūrismu (kolekcijā skatāmas arī Matīsa Siliņa kartes).
Izstāde paver vairumam Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nezināmu, taču ļoti saistošu lappusi Latvijas vēsturē un kultūrā. LNB izstāde skatāma līdz 2011. gada 11. jūnijam, tā ka – vēl var paspēt.
Informācija no Ievas Mičules un Andas Jutas Zālītes sagatavotā materiāla
Latvijas bibliotēku portālā
http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?
article=12836&type=0
un Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē
http://lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/
11-05-2011-kartes-laikmetu-kontekstos
ĻOTI interesantu raidījumu par Matīsu Siliņu var noklausīties Latvijas Radio 1 programmā "Kultūras Rondo" 2011. gada 5. jūnijā plkst. 11.05–12.00 http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/06/20110605.htm
Matīss Siliņš ir Viesatu pagasta novadnieks, tāpēc informāciju par viņu var rast arī Viesatu pagasta tīmekļa vietnē
http://www.viesatas.lv/index.php?action=page&id=people
un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” 2011. gada 25. marta numurā
http://www.ntz.lv/portals/Jaunpils_novads/
raksts.html?xml_id=20801
Īsa informācija par viņu iekļauta arī LNB veidotajā datubāzē "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
http://lgdb.lnb.lv/index/person/80/
Literatūra par Matīsu Siliņu
Siliņš, Matīss. Ko es pieredzēju un piedzirdēju : stāsti par ļaužu sadzīvi Baltijā. Publ. sagat. un priekšv. sarakst. Jānis Niedre. Rīga : Liesma, 1986. 120, [2] lpp. (Literārā mantojuma mazā bibliotēka).
Štrauhmanis, Jānis. Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs. Rīga: [b. i.], 1994. 25 lpp.
Karnups, A. Matīss Siliņš. Senatne un Māksla, Nr. 1, 1936, 151.–153. lpp.
Karulis, Konstantīns. Matīss Siliņš (1861–1942) atmiņās : par ilggadējo Valsts Vēsturiskā muzeja direktoru. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1996, 50. sēj., Nr. 6, 73.–74. lpp. (Sociālās un humanitārās zinātnes. A daļa).
Kavacs, Jurģis. “Līdz šim nav neviena publicēta avota...” : par Jāņa Štrauhmaņa grāmatu “Matīss Siliņš : pirmais latviešu kartogrāfs” (Rīga, 1994). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1, 1995, [184.] lpp.
Trēde, Liena. Rimta dzīve starp puķēm un kokiem : par etnogrāfa Matīsa Siliņa (1861–1942) mazmeitas Maigas Kreceres un viņas dzīvesbiedra Laimoņa Krecera lauku mājām “Ķuņķuri” un tajās ierīkoto daiļdārzu Viesatu pagastā (Jaunpils novads). Tekstā stāsta M. Krecere. Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Nr. 91, 2010, 12. aug., 5. lpp. (Iel. “Jaunpils novadā”).
2011. gada 7. jūnijs
Agalloch
Ehhh, vēl aizvien neprotu te ielikt video no citiem resursiem. Citreiz izdodas, citreiz ne. Nekas cits neatliek, kā piedāvāt saites. Ir to vērts! Iesaku!! Liriskam dvēseles noskaņojumam...
Agalloch-Limbs
http://www.youtube.com/watch?v=SIzoyPfPKO4
Agalloch-Falling Snow
http://www.youtube.com/watch?v=7JRVOL9jXUI
Agalloch-Fire Above, Ice Below
http://www.youtube.com/watch?v=GwBMGnTAUio
Agalloch-Not Unlike The Waves
http://www.youtube.com/watch?v=AbCqkpJOtCw
Agalloch-Our Fortress Is Burning... II-Bloodbirds
http://www.youtube.com/watch?v=V1aJPEFtoNg
Agalloch-Limbs
http://www.youtube.com/watch?v=SIzoyPfPKO4
Agalloch-Falling Snow
http://www.youtube.com/watch?v=7JRVOL9jXUI
Agalloch-Fire Above, Ice Below
http://www.youtube.com/watch?v=GwBMGnTAUio
Agalloch-Not Unlike The Waves
http://www.youtube.com/watch?v=AbCqkpJOtCw
Agalloch-Our Fortress Is Burning... II-Bloodbirds
http://www.youtube.com/watch?v=V1aJPEFtoNg
2011. gada 3. jūnijs
2011. gada 1. jūnijs
Neguli! Paraksties par latviešu valodu!
Vēl var paspēt! Līdz 9. jūnijam turpinās parakstu vākšana likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai.
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka “ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Parakstīties par Satversmes grozījumu projektu vēlētāji var pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās, tiek nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Parakstu vākšana rīko, jo Centrālajā vēlēšanu komisijā šī gada 29. martā tika iesniegts vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Apkopojot un pārbaudot iesniegtos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgi pilsoņi.
Parakstu vākšanai noslēdzoties, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Informācija no Centrālās vēlēšanas komisijas tīmekļa vietnes:
http://web.cvk.lv/pub/public/29863.html
Uzziņu tālrunis par parakstu vākšanu: 67049999.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu šādā redakcijā:
“112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”
Pārejas noteikums
Ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.
Izvēlies tuvāko parakstīšanās vietu http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html, ņem līdzi pasi un draugus.
Laiks parādīt, ka mēs beidzot vēlamies to pašu, kas Igaunijā un Lietuvā tika veiksmīgi ieviests jau pirms 20 gadiem.
Latvijā nav 49 % krievu, bet gan 27 %. Viņi mums iestāsta, to, kā nav...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
latvija-mitoso-krievu-skaits-20-gadu-laika-sarucis-par-6
Atbalsta:
Komponists Zigmārs Liepiņš
http://www.youtube.com/watch?v=dCxUi6wh2YM
Operdziedātājs Nauris Puntulis
http://www.youtube.com/watch?v=BNanGGpQPTs
Kardināls Jānis Pujats
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
pujats-latviesiem-ir-tiesibas-palikt-dominejosajiem-valodas-zina
Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība
http://www.lnss.lv
Te rodams skaidrojošs video (6 min, bet ir vērts noskatīties)
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c
Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem. Ja kāds uzskata, ka rasu naida kurināšana ir vēlme ieviest tādu izglītības sistēmu, kas vairs nediskriminēs nekrievu mazākumtautības (jo viņu izglītību valsts apmaksā tikai latviski – viss, kas notiek viņu valodā ir privātpersonu vai vēstniecību apmaksāts), tad viņš acīmredzot visu par šo parakstu vākšanu ir dzirdējis tikai no Kremļa lakstīgalām. Tas nav nekāds rasisms, tikai taisnīguma atjaunošana, ko jau pirms 20 gadiem vajadzēja izdarīt, jo tāda sistēma pastāv visā pasaulē, ka valsts apmaksā izglītību tikai oficiālajā valsts valodā.
Tāpat viņš droši vien neko nav dzirdējis par to, ka apmācība latviešu valodā tiks ieviesta pakāpeniski (2012. gadā 1. klase, 2013. gadā 1. un 2. klase utt.), nevis uzreiz, līdz ar to tie bērni, kuri šogad vai agrāk sāka mācīties pirmajā klasē nevienu gadu nemācīsies latviešu valodā līdz pat vidusskolai.
Turieties, latvieši, nepadodieties īdētāju un tēvzemes nodevēju vēlmei paaugstināties, velkot pie zemes tos, kas arvien taisni stāv. Dievs, svētī Latviju!
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka “valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka “ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.
Parakstīties par Satversmes grozījumu projektu vēlētāji var pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās, tiek nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Parakstu vākšana rīko, jo Centrālajā vēlēšanu komisijā šī gada 29. martā tika iesniegts vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Apkopojot un pārbaudot iesniegtos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu ir parakstījušies 10 140 balsstiesīgi pilsoņi.
Parakstu vākšanai noslēdzoties, likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Informācija no Centrālās vēlēšanas komisijas tīmekļa vietnes:
http://web.cvk.lv/pub/public/29863.html
Uzziņu tālrunis par parakstu vākšanu: 67049999.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu šādā redakcijā:
“112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”
Pārejas noteikums
Ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.
Izvēlies tuvāko parakstīšanās vietu http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html, ņem līdzi pasi un draugus.
Laiks parādīt, ka mēs beidzot vēlamies to pašu, kas Igaunijā un Lietuvā tika veiksmīgi ieviests jau pirms 20 gadiem.
Latvijā nav 49 % krievu, bet gan 27 %. Viņi mums iestāsta, to, kā nav...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
latvija-mitoso-krievu-skaits-20-gadu-laika-sarucis-par-6
Atbalsta:
Komponists Zigmārs Liepiņš
http://www.youtube.com/watch?v=dCxUi6wh2YM
Operdziedātājs Nauris Puntulis
http://www.youtube.com/watch?v=BNanGGpQPTs
Kardināls Jānis Pujats
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/
pujats-latviesiem-ir-tiesibas-palikt-dominejosajiem-valodas-zina
Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība
http://www.lnss.lv
Te rodams skaidrojošs video (6 min, bet ir vērts noskatīties)
http://www.youtube.com/watch?v=Qx50L9ptH8c
Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem. Ja kāds uzskata, ka rasu naida kurināšana ir vēlme ieviest tādu izglītības sistēmu, kas vairs nediskriminēs nekrievu mazākumtautības (jo viņu izglītību valsts apmaksā tikai latviski – viss, kas notiek viņu valodā ir privātpersonu vai vēstniecību apmaksāts), tad viņš acīmredzot visu par šo parakstu vākšanu ir dzirdējis tikai no Kremļa lakstīgalām. Tas nav nekāds rasisms, tikai taisnīguma atjaunošana, ko jau pirms 20 gadiem vajadzēja izdarīt, jo tāda sistēma pastāv visā pasaulē, ka valsts apmaksā izglītību tikai oficiālajā valsts valodā.
Tāpat viņš droši vien neko nav dzirdējis par to, ka apmācība latviešu valodā tiks ieviesta pakāpeniski (2012. gadā 1. klase, 2013. gadā 1. un 2. klase utt.), nevis uzreiz, līdz ar to tie bērni, kuri šogad vai agrāk sāka mācīties pirmajā klasē nevienu gadu nemācīsies latviešu valodā līdz pat vidusskolai.
Turieties, latvieši, nepadodieties īdētāju un tēvzemes nodevēju vēlmei paaugstināties, velkot pie zemes tos, kas arvien taisni stāv. Dievs, svētī Latviju!
2011. gada 30. maijs
Amadejs
Pīters Šefers “Amadejs”. Drāma 2 cēlienos. Režisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija). Pirmizrāde 2011. gada 11. maijā.
Viņš ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Saljēri ir talantīgs. Taču viņš nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās. Savukārt jaunais Mocarts ir nepanesami bezkaunīgs, pašapzinīgs un vulgārs. Bet viņa mūzikai ir pieskāries Dievs. Saljēri dievināja Mocarta mūziku, un viņš nozvērējās to iznīcināt. Vai Saljēri tiešām noindēja Mocartu? Viņš pats ir par to pārliecināts.
Dramaturgs Pīters Šefers intriģējoši un radoši apspēlē vēstures radīto leģendu par Mocarta noindēšanu, pētot, kā Saljēri greizsirdīgā skaudība noved jauno Mocartu līdz galējai iznīcībai. Ar šo izrādi Dailes teātris turpina tradīciju runāt par izcilām vēstures un mākslas pasaules personībām, reizē piedāvājot īstenu aktiermeistarības kaleidoskopu.
Režisors Jans Villems van den Boss par jauniestudējumu stāsta: “Tā ir jūtu un notikumu arheoloģija, kurā visi tēli tiek iesaistīti pagātnes rekonstrukcijā – lai izkļūtu no pašradīta ārprāta cietuma un atgūtu spēju aiz apstākļiem, iemesliem un faktiem saskatīt cilvēku sevī un citos. Cilvēku ar nepilnībām, vājībām, bet ar savu unikalitāti, kuru aprakt, aizmirst, noliegt, kāda sveša talanta gaismas apžilbinātam, ir tas pats, kas ieslodzīt sevi neprāta un greizsirdības cietumā. Cilvēka dzīve ir dāvana neatkarīgi no ticības Dievam vai viņa noliegšanas, tādēļ dzīvot to salīdzinājumos ar citu dzīvēm, neredzot savējo, ir savas dzīves slepkavība vai tās mēģinājums. Saljēri ir talantīgs, veiksmīgs komponists, kurš, saskaroties ar Mocarta talantu, tiek apžilbināts un savā aklumā iejūdz sevi nebeidzamā salīdzinājumu jūgā, iesprosto savu dzīvi, talantu, cilvēcību Mocarta dzīves stāstā, zaudējot spēju saskatīt Mocartā cilvēku un noliedzot cilvēcību sevī. Cilvēciskā būtnē bez talanta mājo greizsirdība, skaudība, atriebība, neuzticība, vieglprātība, bet tam visam līdzsvaru dod līdzjūtība, mīlestība, piedošana. Sadzīvot ar saviem dēmoniem var tikai, tos atzīstot. Luga ir cīņa par cilvēku sevī, par spēju saskatīt un pieņemt šo unikālo, bet nepilnīgo būtni, piedot sev un citiem, kā arī mēģinājums atbildēt uz jautājumu par dzīves vērtībām, slepkavību un nāvi. Vai tiešām ir notikusi slepkavība? Vai tiešām kāds ir nogalināts? Un kurš galu galā ir upuris, bet kurš – slepkava?”
Galvenajās lomās Artūrs Skrastiņš (Antonio Saljēri) un Artūrs Dīcis (Volfgangs Amadejs Mocarts).
Apraksts no: http://www.dailesteatris.lv/index.
php?1&136&view=view-show&show_id=1000112
Leģendām apvītais stāsts par diviem sava laika mūzikas pasaules varenajiem tika izspēlēts krāšņi ne tikai pateicoties lieliskajai aktieru spēlei, bet arī greznajiem kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas darinātajiem tērpiem.
Pēc izrādes režisora un vizuālās koncepcijas autora – Jana Villema van den Bosa – ieceres kostīmos ļoti būtiska ir faktūra, ko diktē burzīta papīra iespaids un dažādi papīra izstrādājumi. Interesanti, ka papīrs ir izmantots arī parūkās.
Informācija no:
http://www.anii.lv/2011/05/11/sapnis-par-geniju/
http://www.stilsbeztabu.lv/lv/articles/view/papirigie-terpi
Vēl par izrādi un izstādi sk.:
http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/
373282-vitolinas_radito_terpu_skicu_izstade_sapnis_par_geniju
http://mode.galerijacentrs.lv/2011/04/genija-sapnu-terpi/
http://www.laiki.lv/Riga/
default.aspx?pg=e4d2584b-5fa9-465f-a90d-650d68e340ee
http://www.noslepums.lv/index.php/2011/04/15/sapnis-par-geniju/
Izstādes atklāšanas fotogalerija:
http://foto.delfi.lv/user_album/76044/?page=2
Uz izstādi nebiju, esmu palaidusi to garām, bet izrāde ir dievīga. Blakus žilbinoši talantīgajam Artūram Skrastiņam, otrs Artūrs – jaunais Artūrs Dīcis – uzlēcoši talantīgs. Ja pirmajā cēlienā skatītāju simpātijas nepārprotami izraisa “nabaga” Saljēri, tad otrajā cēlienā atklājas, ka arī “nepieklājīgais, vulgārais un bezkaunīgais” Mocarts ir tikai cilvēks...
Iesaku!
Viņš ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Saljēri ir talantīgs. Taču viņš nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās. Savukārt jaunais Mocarts ir nepanesami bezkaunīgs, pašapzinīgs un vulgārs. Bet viņa mūzikai ir pieskāries Dievs. Saljēri dievināja Mocarta mūziku, un viņš nozvērējās to iznīcināt. Vai Saljēri tiešām noindēja Mocartu? Viņš pats ir par to pārliecināts.
Dramaturgs Pīters Šefers intriģējoši un radoši apspēlē vēstures radīto leģendu par Mocarta noindēšanu, pētot, kā Saljēri greizsirdīgā skaudība noved jauno Mocartu līdz galējai iznīcībai. Ar šo izrādi Dailes teātris turpina tradīciju runāt par izcilām vēstures un mākslas pasaules personībām, reizē piedāvājot īstenu aktiermeistarības kaleidoskopu.
Režisors Jans Villems van den Boss par jauniestudējumu stāsta: “Tā ir jūtu un notikumu arheoloģija, kurā visi tēli tiek iesaistīti pagātnes rekonstrukcijā – lai izkļūtu no pašradīta ārprāta cietuma un atgūtu spēju aiz apstākļiem, iemesliem un faktiem saskatīt cilvēku sevī un citos. Cilvēku ar nepilnībām, vājībām, bet ar savu unikalitāti, kuru aprakt, aizmirst, noliegt, kāda sveša talanta gaismas apžilbinātam, ir tas pats, kas ieslodzīt sevi neprāta un greizsirdības cietumā. Cilvēka dzīve ir dāvana neatkarīgi no ticības Dievam vai viņa noliegšanas, tādēļ dzīvot to salīdzinājumos ar citu dzīvēm, neredzot savējo, ir savas dzīves slepkavība vai tās mēģinājums. Saljēri ir talantīgs, veiksmīgs komponists, kurš, saskaroties ar Mocarta talantu, tiek apžilbināts un savā aklumā iejūdz sevi nebeidzamā salīdzinājumu jūgā, iesprosto savu dzīvi, talantu, cilvēcību Mocarta dzīves stāstā, zaudējot spēju saskatīt Mocartā cilvēku un noliedzot cilvēcību sevī. Cilvēciskā būtnē bez talanta mājo greizsirdība, skaudība, atriebība, neuzticība, vieglprātība, bet tam visam līdzsvaru dod līdzjūtība, mīlestība, piedošana. Sadzīvot ar saviem dēmoniem var tikai, tos atzīstot. Luga ir cīņa par cilvēku sevī, par spēju saskatīt un pieņemt šo unikālo, bet nepilnīgo būtni, piedot sev un citiem, kā arī mēģinājums atbildēt uz jautājumu par dzīves vērtībām, slepkavību un nāvi. Vai tiešām ir notikusi slepkavība? Vai tiešām kāds ir nogalināts? Un kurš galu galā ir upuris, bet kurš – slepkava?”
Galvenajās lomās Artūrs Skrastiņš (Antonio Saljēri) un Artūrs Dīcis (Volfgangs Amadejs Mocarts).
Apraksts no: http://www.dailesteatris.lv/index.
php?1&136&view=view-show&show_id=1000112
Leģendām apvītais stāsts par diviem sava laika mūzikas pasaules varenajiem tika izspēlēts krāšņi ne tikai pateicoties lieliskajai aktieru spēlei, bet arī greznajiem kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas darinātajiem tērpiem.
Pēc izrādes režisora un vizuālās koncepcijas autora – Jana Villema van den Bosa – ieceres kostīmos ļoti būtiska ir faktūra, ko diktē burzīta papīra iespaids un dažādi papīra izstrādājumi. Interesanti, ka papīrs ir izmantots arī parūkās.
Informācija no:
http://www.anii.lv/2011/05/11/sapnis-par-geniju/
http://www.stilsbeztabu.lv/lv/articles/view/papirigie-terpi
Vēl par izrādi un izstādi sk.:
http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/
373282-vitolinas_radito_terpu_skicu_izstade_sapnis_par_geniju
http://mode.galerijacentrs.lv/2011/04/genija-sapnu-terpi/
http://www.laiki.lv/Riga/
default.aspx?pg=e4d2584b-5fa9-465f-a90d-650d68e340ee
http://www.noslepums.lv/index.php/2011/04/15/sapnis-par-geniju/
Izstādes atklāšanas fotogalerija:
http://foto.delfi.lv/user_album/76044/?page=2
Uz izstādi nebiju, esmu palaidusi to garām, bet izrāde ir dievīga. Blakus žilbinoši talantīgajam Artūram Skrastiņam, otrs Artūrs – jaunais Artūrs Dīcis – uzlēcoši talantīgs. Ja pirmajā cēlienā skatītāju simpātijas nepārprotami izraisa “nabaga” Saljēri, tad otrajā cēlienā atklājas, ka arī “nepieklājīgais, vulgārais un bezkaunīgais” Mocarts ir tikai cilvēks...
Iesaku!
2011. gada 27. maijs
2011. gada 24. maijs
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001
Veselības norēķinu centrs informē, ka no š. g. 1. maija darbu uzsāk Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 ir Veselības ministrijas un Veselības norēķinu centra organizēts medicīnisko padomu tālrunis, kas nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem iespējas ārpus ģimenes ārstu darbalaika saņemt medicīniskus padomus par vienkāršām veselības problēmām, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana.
Medicīniskās konsultācijas iedzīvotājiem sniegs pieredzējuši ģimenes ārsti un ārsta palīgi darba dienās no plkst. 18.00 līdz plkst. 8.00 no rīta, bet brīvdienās un svētku dienās iedzīvotāji varēs saņemt konsultācijas visu diennakti.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 nav paaugstinātas maksas tālrunis. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksās atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem par zvaniem uz fiksēto Rīgas diapazona numuru. Lai noskaidrotu maksu par zvanu uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, aicinām iedzīvotājus vērsties pie sava operatora.
Informācija no Veselības norēķinu centra tīmekļa vietnes
http://www.vnc.gov.lv/lat/?text=1
P.S. Pati vēl neesmu zvanījusi, tāpēc priecāšos, ja kāds dos kādu atsauksmi un dalīsies pieredzē par šo jauno pakalpojumu.
Medicīniskās konsultācijas iedzīvotājiem sniegs pieredzējuši ģimenes ārsti un ārsta palīgi darba dienās no plkst. 18.00 līdz plkst. 8.00 no rīta, bet brīvdienās un svētku dienās iedzīvotāji varēs saņemt konsultācijas visu diennakti.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 nav paaugstinātas maksas tālrunis. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksās atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem par zvaniem uz fiksēto Rīgas diapazona numuru. Lai noskaidrotu maksu par zvanu uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, aicinām iedzīvotājus vērsties pie sava operatora.
Informācija no Veselības norēķinu centra tīmekļa vietnes
http://www.vnc.gov.lv/lat/?text=1
P.S. Pati vēl neesmu zvanījusi, tāpēc priecāšos, ja kāds dos kādu atsauksmi un dalīsies pieredzē par šo jauno pakalpojumu.
2011. gada 20. maijs
Sanctimony Rock'n'Riga
Plakāts jau foršs, taču, atvainojiet, džeki, jūs izskatāties pēc aizdomīgas ļoti jaunu un pavecāku vīriešu kompānijas. :))) Prieks, ka grupa vēl eksistē, labi, ka izdodas atrast aizgājēju aizstājējus un turpināt radīt lielisku mūziku. Jūs esat superīgi!! Jaunajai "Sanctimony" paaudzei ieteiktu piedomāt pie sava vizuālā tēla. Zēni pirmais no kreisās un otrais no labās, apdomājiet, kā jūs varētu vairāk iekļauties grupas koptēlā. Jūs abi izskatāties "saldi" un lecat laukā no kopējā konteksta. Paskatieties tak uz Denisu, Viesturu un Jāni!! Bet nu malači!! Varbūt šodien aiziešu jūs visus paklausīties. :)
2011. gada 19. maijs
Paraksties par izglītību valsts valodā!
Sākusies parakstu vākšana par valsts valodu valsts skolās – lai Latvijā runātu latviski! Tagad varam pierādīt, ka pat bez naudas un ietekmīgas aizmugures visi varam vienoties savas dzimtās valodas aizstāvībai. Mobilizēties un aizsargāt to reto dārgumu, kas vēl palicis tīrs un ko varētu mantojumā saņemt mūsu bērni.
Parakstu vākšanas otro posmu organizē valsts, tāpēc parakstīšanās ir bez maksas. Parakstu vākšanas vietu adreses publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļa vietnē: http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html
2011. gada 17. maijs
Pārdomām par kultūru un politiku
Muzejiem neklājas viegli
LNT Top 10 http://www.tvnet.lv/online_tv/12900
Cīņa ap LU rektora amata krēslu
LNT Top 10 http://www.tvnet.lv/online_tv/12894
Diskutē par monarhiju lomu
LNT Top 10 http://www.tvnet.lv/online_tv/12597
Entuziaste izveido Barkavas novadpētniecības muzeju
LTV Ziņas http://www.ltvzinas.lv/?n=video&id=4321
Internets bibliotēkās izrādījusies pašvaldībām dārga dāvana
De Facto 15.05.2011. http://www.ltvzinas.lv/?n=video&id=4323
De Facto 15.05.2011. http://www.ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3295
2011. gada 13. maijs
2011. gada 11. maijs
2011. gada 10. maijs
2011. gada 9. maijs
2011. gada 6. maijs
Mūsu gadsimta trīsdesmitie!
Mums visiem patīk ielūkoties nākotnē. Šādu iespēju Lattelecom diena 2011 dalībniekiem piedāvāja Lattelecom Integrēto risinājumu un konsultāciju daļas direktors Gatis Indriksons, kurš prezentēja provizorisko ģimenes ikdienu pēc 20 gadiem.
Pētersonu ģimenē ir četri pieauguši cilvēki: ome Astrīda, viņas dēls Uldis ar sievu Ritu un pagaidām jaunākā ģimenes atvase — astoņpadmitgadīgais Reinis.
Ģimenes galva ir lidmašīnas pilots. Lidmašīnas vadīšana ir ļoti atbildīgs darbs, tāpēc neaizstājams Ulda palīgs ir Miega sargs — naktī ap roku apliekama ierīce, kas uzrauga un kontrolē miega kvalitāti. Tā kā lidmašīnas pilotam vēlams prast pēc iespējas vairāk svešvalodu, Miega sargs pilda arī valodu apguves līdzekļa funkcijas — palīdz miegā mācīties japāņu valodu.
Ikvienas sievietes sapnis ir slaids augums, līdz ar to neatņemama Ritas ikdienas sastāvdaļa ir Kaloriju skaitītājs, kurš ne tikai uzskaita katru apēsto kaloriju, bet arī aprēķina ieteicamo dienas uztura normu.
Rita ir grāmatvede. Tā kā viņa no viena biroja strādā ar vairāku uzņēmumu dokumentiem, uzstādot attiecīgas dekorācijas un aksesuārus, pakalpojums Teleportācija birojiem palīdz uzturēt vizuālu saikni un motivāciju ar katru uzņēmumu. Pakalpojums Teleportācija birojiem ļauj kontrolēt arī drošību dzīvoklī, piemēram, ja Pētersonu dzīvoklī ir sācis tecēt ūdens krāns, namu pārvaldes dators saņem informāciju un nosūta uz dzīvokli santehniķi. Rita ar mobilo telefonu atslēdz dzīvokli, un Pētersoni ir pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Astrīda ir pensionāre, taču tas nenozīmē, ka viņa savu ikdienu pavada dīkā — gara un prāta možumu viņa uztur uz Interaktīvās galda virsmas spēlējot erudīcijas spēles. Šo pašu Interaktīvo galda virsmu viņa izmanto, lai sazinātos ar savu ārstu. Diemžēl rīta tirgus apmeklējumi Astrīdai bija jāpārtrauc — ģimene ir iegādājusies Interaktīvo ledusskapi, kurš pats pasūta pārtiku, līdzko tā izbeigusies.
Reinim ir jau pilni 18, taču vēl aizvien nav draudzenes. Sava sapņa piepildījumam jaunietis izmanto CRM sistēmu jeb pakalpojumu Ceļā Redzi Mīlestību. Šī ierīce ar ģeogrāfisku precizitāti ļauj noteikt, kur tuvākajā vietā atrodas izvēlētajiem parametriem atbilstošs mīlas objekts. Un tas jaunajam vīrietim arī izdodas!
Prezentācijas laikā tika demonstrētas arī īsfilmas, kuras uzskatāmā veidā parāda Pētersonu ģimenes ikdienu ar jaunākajām tehnoloģijām. Īsfilmas ir aplūkojamas tīmekļa vietnē “Youtube”:
ievadfilma “Pētersonu ģimene” http://www.youtube.com/guZikLpLnqw;
“Miega sargs” http://www.youtube.com/3N_9zGR8pIg;
“Veselīga pārtika” http://www.youtube.com/Fv-K7CD6gsY;
“Virtuāls daktera apmeklējums” http://www.youtube.com/igOr8zfQu2E;
“Biroja teleportācija” http://www.youtube.com/zT2eed9GkWI;
“Attiecības” http://www.youtube.com/wMeR49K-NIg.
Konferences prezentācijas iespējams lejupielādēt “Lattelecom” tīmekļa vietnē http://www.lattelecom.lv (http://lattelecom.lv/korporativajiem_klientiem/
konferences/konferences/Lattelecom_Diena_2011/
?archive=1<c_nav103610=16547#navigationltc_nav103610).
Ģimenes galva ir lidmašīnas pilots. Lidmašīnas vadīšana ir ļoti atbildīgs darbs, tāpēc neaizstājams Ulda palīgs ir Miega sargs — naktī ap roku apliekama ierīce, kas uzrauga un kontrolē miega kvalitāti. Tā kā lidmašīnas pilotam vēlams prast pēc iespējas vairāk svešvalodu, Miega sargs pilda arī valodu apguves līdzekļa funkcijas — palīdz miegā mācīties japāņu valodu.
Ikvienas sievietes sapnis ir slaids augums, līdz ar to neatņemama Ritas ikdienas sastāvdaļa ir Kaloriju skaitītājs, kurš ne tikai uzskaita katru apēsto kaloriju, bet arī aprēķina ieteicamo dienas uztura normu.
Rita ir grāmatvede. Tā kā viņa no viena biroja strādā ar vairāku uzņēmumu dokumentiem, uzstādot attiecīgas dekorācijas un aksesuārus, pakalpojums Teleportācija birojiem palīdz uzturēt vizuālu saikni un motivāciju ar katru uzņēmumu. Pakalpojums Teleportācija birojiem ļauj kontrolēt arī drošību dzīvoklī, piemēram, ja Pētersonu dzīvoklī ir sācis tecēt ūdens krāns, namu pārvaldes dators saņem informāciju un nosūta uz dzīvokli santehniķi. Rita ar mobilo telefonu atslēdz dzīvokli, un Pētersoni ir pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Astrīda ir pensionāre, taču tas nenozīmē, ka viņa savu ikdienu pavada dīkā — gara un prāta možumu viņa uztur uz Interaktīvās galda virsmas spēlējot erudīcijas spēles. Šo pašu Interaktīvo galda virsmu viņa izmanto, lai sazinātos ar savu ārstu. Diemžēl rīta tirgus apmeklējumi Astrīdai bija jāpārtrauc — ģimene ir iegādājusies Interaktīvo ledusskapi, kurš pats pasūta pārtiku, līdzko tā izbeigusies.
Reinim ir jau pilni 18, taču vēl aizvien nav draudzenes. Sava sapņa piepildījumam jaunietis izmanto CRM sistēmu jeb pakalpojumu Ceļā Redzi Mīlestību. Šī ierīce ar ģeogrāfisku precizitāti ļauj noteikt, kur tuvākajā vietā atrodas izvēlētajiem parametriem atbilstošs mīlas objekts. Un tas jaunajam vīrietim arī izdodas!
Prezentācijas laikā tika demonstrētas arī īsfilmas, kuras uzskatāmā veidā parāda Pētersonu ģimenes ikdienu ar jaunākajām tehnoloģijām. Īsfilmas ir aplūkojamas tīmekļa vietnē “Youtube”:
ievadfilma “Pētersonu ģimene” http://www.youtube.com/guZikLpLnqw;
“Miega sargs” http://www.youtube.com/3N_9zGR8pIg;
“Veselīga pārtika” http://www.youtube.com/Fv-K7CD6gsY;
“Virtuāls daktera apmeklējums” http://www.youtube.com/igOr8zfQu2E;
“Biroja teleportācija” http://www.youtube.com/zT2eed9GkWI;
“Attiecības” http://www.youtube.com/wMeR49K-NIg.
Konferences prezentācijas iespējams lejupielādēt “Lattelecom” tīmekļa vietnē http://www.lattelecom.lv (http://lattelecom.lv/korporativajiem_klientiem/
konferences/konferences/Lattelecom_Diena_2011/
?archive=1<c_nav103610=16547#navigationltc_nav103610).
2011. gada 3. maijs
Lattelecom diena 2011
Aptuveni pirms mēneša pateicoties profesionālajam stāvoklim apmeklēju vienu visnotaļ interesantu pasākumu — šī gada 7. aprīlī bijušajā viesnīcā Latvija notika uzņēmuma Lattelecom konference. Tradicionāli par visiem apmeklētajiem pasākumiem gatavoju publikācijas. Tā kā konferences laikā man radās dažas profesionalajā presē nepublicējamas domas, ar kurām es tomēr vēlos dalīties, blakus topošā raksta fragmentiem piedāvāju arī manu emociju un pārdomu uzplaiksnījumus.
Konferenci atklāja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš raksturoja straujo interneta attīstību gan no tehniskās, gan sociālās puses. Reti kurš vairs atceras iezvanpieejas laikus ar ātrumu 56 kbit/s, taču tāda bija mūsu ikdiena, piemēram, 1997. gadā. Desmit gadu laikā interneta ātrums ir pieaudzis līdz 100–200 Mbit/s, un 2010. gadā vidusmēra interneta lietotāja norma jau bija 500 Mbit/s. Platjoslas interneta attīstība ir mainījusi cilvēku ikdienas paradumus, internets ir ienācis tādās mūsu dzīves sfērās, kurās pirms dažiem gadiem tas nebija pat iedomājams, ir izveidojusies pilnīgi jauna, varētu pat teikt, virtuāla, mūsu dzīves sastāvdaļa. Ja vēl pirms pieciem gadiem klientu varēja sasniegt gandrīz tikai fiziski, t. i., tiešā kontakta laikā, tad tagad lielākā daļa saziņas notiek virtuāli. Izpētīts, ka banku sektorā 92 % finanšu darījumu notiek internetā un tikai 8 % cilvēku ir redzami kā fiziskie apmeklētāji banku filiālēs. Tam visam, protams, ir arī acīm redzamas sekas. No vienas puses, tehnoloģiju attīstība dod lielākas iespējas izklaidei, mācībām, darbam utt., bet, no otras puses, palielinās tīkla noslodze. Tāpēc pēdējo divu gadu laikā optiskā tīkla infrastruktūrā vien Lattelecom ir investējis vairāk nekā 21 miljonu latu. Diskutabls gan ir J. Gulbja apgalvojums, ka digitālo plaisu šobrīd veido ne tik daudz atšķirīgi ienākumi, cik pieeja internetam. Tas tā, protams, varētu būt, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmais rada otro, un nav iespējams noliegt, ka tieši nabadzība un nevis interneta trūkums ir viena no pasaules lielākajām problēmām.
Svarīgi atcerēties, ka internetā ir ne tikai jaunieši, turklāt seniori attiecībā pret internetu ir daudz prasīgāki. J. Gulbis uzskata, ka stereotips par internetu kā jauniešu prioritāti sen jau kā lauzts. To apliecina lielā atsaucība Lattelecom sociālajā projektā Pieslēdzies, Latvija!, kas šogad orientēts tieši uz senioru apmācību datorprasmēs.
Planētas Zeme digitālā versija
(K. Gabrilovičas un U. Tatarčuka prezentācija)
Nākamās paaudzes komunikācija un mākoņpakalpojums
Inovācija, elastība, ātrums, jauda, mērogojamība, zems risks, pieejamība un vienkāršība ir īpašības, kas raksturo nākamās paaudzes komunikāciju, uzskata Lattelecom risinājumu pārdošanas konsultants Gatis Jāzeps. Tās visas ir cieši saistītas ar t. s. mākoņpakalpojumu. Mākoņskaitļošana (no angļu valodas cloud computing) nav nekas cits kā IKT infrastruktūras, programmatūras un datu pieejamība kā pakalpojums. Tradicionāli IKT izmaksas ir diezgan lielas, turklāt nav iespējams tās sākt lietot tūlīt pēc to iegādes, jo vispirms veicami ieviešanas darbi. Tāpat gan pamatīgus finanšu resursus, gan laiku prasa regulāra IKT atjaunināšana. Līdz ar to arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši mākoņpakalpojumu. “Lieto uzreiz un maksā par to, ko izlieto”, šādi Lattelecom E-darījumu biznesa daļas direktors Alvis Ērglis raksturoja mākoņpakalpojuma priekšrocības. Šo perspektīvo pakalpojumu saviem klientiem drīz piedāvās arī Lattelecom — A. Ērglis konferences dalībniekiem prezentēja topošo Lattelecom virtuālās pašapkalpošanās platformu, kas ļauj 20 minūšu laikā atvērt darbam gatavu virtuālo biroju. Šis birojs ir aprīkots ar visu nepieciešamo infrastruktūru un programmatūru, kuru ir izvēlējies biroja izveidotājs. Pēc biroja administratora izvēles jebkurā laikā infrastruktūru un programmatūru iespējams koriģēt: gan papildināt, gan mainīt, gan samazināt. Būtisks ieguvums ir arī lietotāju brīvība — darbinieks var strādāt no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets, un ar jebkādu gala iekārtu, kas spēj veikt nepieciešamās darbības.
Mākoņpakalpojums ir ne tikai ērtāks, bet arī lētāks — mākoņpakalpojuma lietotājs var ievērojami ietaupīt gan uz programmatūras licenču, gan infrastruktūras rēķina, jo maksājums tiek veikts tikai par izmantotajām licencēm un patērētajiem resursiem, kas vairumam uzņēmumu ir mainīgs lielums. Šādi uz licenču rēķina iespējams ietaupīt līdz pat 50 % finansējuma, bet uz IT apkalpošanas izmaksām — līdz pat 40 % izdevumu. Maldīgs ir uzskats, ka mākoņpakalpojuma izmantošana apdraud datu drošību. Drīzāk otrādi — tas garantē paaugstinātu datu drošības līmeni, jo dati tiek glabāti centralizētos datu centros un visas darbības tiek vadītas centralizēti. (“Lattelecom” prezentē virtuālās platformas prototipu. Apollo, 2011. g. 7. apr. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234641?ref=news-btn-b5)Mākoņpakalpojuma iespējas vēl tiek vērtētas, taču tas noteikti būs pakalpojums, kuru nākotnē savā darbā izmantos gandrīz ikviens uzņēmējs — informācijas tehnoloģiju izpētes uzņēmuma Gartner eksperts Maikls Moazs (Michael Moaz) paredz, ka līdz 2013. gadam vairāk nekā 75 % klientu apkalpošanas uzņēmumu kādu no programmatūras risinājumu veidiem lietos kā pakalpojumu.
Cits saistošs piedāvājums ir jauna televīzijas kanāla izveidošana. Šo iespēju jau paspējuši izmantot Radio 101 pārstāvji, kuriem nu ir ne tikai sava radio stacija, bet arī video kanāls. Biznesa TV ļauj kanālam pievienot dažāda veida interaktivitāti: zvanīt, sūtīt SMS un sazināties sociālajos tīkos.
Ir izstrādāti arī tādi produkti kā Interneta TV un Mobilā TV. Interneta TV dod iespēju skatīties televīziju visur, kur ir pieejams internets: parkos, kafejnīcās, taksometros utt. Mobilā TV nodrošinās televīzijas tiešraides mobilajos telefonos.
Pilnveidojams ir Mākoņu TV piedāvājums. Šī interaktīvās televīzijas iespēja balstās uz iepriekšminētā mākoņpakalpojuma tehnoloģiju bāzes, proti, ļauj izveidot uzņēmumu, pieslēgties tā datiem un pat veikt dažas darbības, piemēram, atvērt televizorā prezentāciju vai teksta dokumentu un to izlabot.
Biznesa TV piedāvā attīstīt videokonferenču iespēju, kas nozīmē arī vienkāršu sazināšanos no attāluma. Televizorus aprīkojot ar videokonferenču iekārtām, var ne tikai rīkot publiskus pasākumus, bet arī risināt sarunas, ja kāds atrodas ceļojumā, ir saslimis u. tml.
Platformas galvenā ideja — panākt, lai televizorā arvien vairāk ienāk internets, lai televizora ekrānā var darīt faktiski to pašu, ko datorā. Šo nākotnes tendenci spilgti apliecināja izstādē apskatāmais uzņēmuma Samsung produkts Smart TV. Šis jaunākās paaudzes televizors piedāvā ne tikai trīsdimensiju attēlu, bet arī ļauj televizoru pieslēgt internetam un izmantot visas tā sniegtās iespējas.
Jāsaka gan, ka vismaz pagaidām televizora un datora saplūsme vērtējama visnotaļ kritiski, jo dators ir dators un televizors ir televizors. Var jau mēģināt abas iekārtas apvienot, lai visu varētu ērti veikt “vienā ekrānā” un ar “vienu pulti”, taču, kamēr nav izgudrota šāda apvienotā ierīce, katrai no tām būs savas priekšrocības un trūkumi. Īpaši noderīgs šķiet Interneta TV un Mobilās TV piedāvājums, jo ne vienmēr saistoša televīzijas raidījuma ētera laikā ir pieejams televizors. Vairumam Latvijas televīziju varētu ieteikt veidot pieejamāku raidījumu arhīvu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja viņus interesējošās pārraides noskatīties arī ārpus televīzijas programmā paredzētā raidlaika. Tāpat veicināma iespēja interesējošos raidījumus ierakstīt un veidot savu raidījumu ierakstu kolekciju. Televīzijai nebūtu jābaidās no iedomātas konkurences, bet gan jāizmanto datora un interneta piedāvātās iespējas savu reitingu un publiskā tēla celšanai.
Mobilā televīzija arī taksometros?
(A. Rozes un G. Miķelsona prezentācija)
Īpašas paralēles ar manām sirreālajām izjūtām vilka konferences telpās tajā brīdī izstādītās Jura Zvirbuļa gleznas. Nosaukumi runā paši par sevi: “Priekšpilsētas motīvs”, “Pie upes”... Tajās bija vērojama īstā dzīve, ar visām tās smaržām un garšām. Prātā nāk Aleksandra Čaka dzeja. To lasot, var izbaudīt visas maņas. Virtuālajā realitātē tas nu nekādi nav iespējams.
Attīstība gaismas ātruma virzienā
Konferenci atklāja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš raksturoja straujo interneta attīstību gan no tehniskās, gan sociālās puses. Reti kurš vairs atceras iezvanpieejas laikus ar ātrumu 56 kbit/s, taču tāda bija mūsu ikdiena, piemēram, 1997. gadā. Desmit gadu laikā interneta ātrums ir pieaudzis līdz 100–200 Mbit/s, un 2010. gadā vidusmēra interneta lietotāja norma jau bija 500 Mbit/s. Platjoslas interneta attīstība ir mainījusi cilvēku ikdienas paradumus, internets ir ienācis tādās mūsu dzīves sfērās, kurās pirms dažiem gadiem tas nebija pat iedomājams, ir izveidojusies pilnīgi jauna, varētu pat teikt, virtuāla, mūsu dzīves sastāvdaļa. Ja vēl pirms pieciem gadiem klientu varēja sasniegt gandrīz tikai fiziski, t. i., tiešā kontakta laikā, tad tagad lielākā daļa saziņas notiek virtuāli. Izpētīts, ka banku sektorā 92 % finanšu darījumu notiek internetā un tikai 8 % cilvēku ir redzami kā fiziskie apmeklētāji banku filiālēs. Tam visam, protams, ir arī acīm redzamas sekas. No vienas puses, tehnoloģiju attīstība dod lielākas iespējas izklaidei, mācībām, darbam utt., bet, no otras puses, palielinās tīkla noslodze. Tāpēc pēdējo divu gadu laikā optiskā tīkla infrastruktūrā vien Lattelecom ir investējis vairāk nekā 21 miljonu latu. Diskutabls gan ir J. Gulbja apgalvojums, ka digitālo plaisu šobrīd veido ne tik daudz atšķirīgi ienākumi, cik pieeja internetam. Tas tā, protams, varētu būt, taču nedrīkst aizmirst, ka pirmais rada otro, un nav iespējams noliegt, ka tieši nabadzība un nevis interneta trūkums ir viena no pasaules lielākajām problēmām.
Svarīgi atcerēties, ka internetā ir ne tikai jaunieši, turklāt seniori attiecībā pret internetu ir daudz prasīgāki. J. Gulbis uzskata, ka stereotips par internetu kā jauniešu prioritāti sen jau kā lauzts. To apliecina lielā atsaucība Lattelecom sociālajā projektā Pieslēdzies, Latvija!, kas šogad orientēts tieši uz senioru apmācību datorprasmēs.
Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča un galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks digitālās pasaules invāziju salīdzināja ar kolonizāciju — valstu sacensība no reālās pasaules ir pārcēlusies uz virtuālo. Vairs nenotiek sacensība par to, kura valsts iekaros pēc iespējas lielāku ģeogrāfisko teritoriju, bet gan cīņa par datorizāciju, internetizāciju un digitalizāciju. Zīmīgi, ka šī konkurence skar ne tikai starpvalstu attiecības. Par to, kurš ātrāk digitalizēsies, savā starpā cīnās arī uzņēmumi, iestādes un organizācijas vienas valsts ietvaros. Visnotaļ interesanta parādība ir kolektīvā virtuālā iepirkšanās. Latvijā gada laikā vien radušies vismaz 15 virtuālie koppirkšanas piedāvājumi. Zināmākais no tiem rodams tīmekļa vietnē Pērkam kopā (http://www.perkamkopa.lv). Pirms gada nekas tāds nebija pat iedomājams! (Taču šķiet, ka to atkal nosaka ne tik daudz valsts internetizācijas vai digitalizācijas pakāpe, cik ierobežotie iedzīvotāju ienākumi.) Ir pienācis digitālais laikmets, līdz ar to arvien vairāk savā darbā jādomā tieši par digitāliem risinājumiem, jo tie ļauj gan ievērojami ietaupīt un nopelnīt, gan sasniegt jaunas auditorijas. Internets pats par sevi neko nedod, ar to ir intensīvi jāstrādā, jāizdomā arvien jauni pakalpojumi, jauni piedāvājumi, kurus īstenot tieši virtuālajā vidē. Sabiedrības gatavība un vēlme izmantot digitālo vidi ir lielāka, nekā mums šķiet. (“Lattelecom” aicina uzņēmējus vairāk domāt par digitāliem biznesa risinājumiem. Apollo, 2011. g. 7. apr. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234642?ref=news-btn-b4)
Planētas Zeme digitālā versija
(K. Gabrilovičas un U. Tatarčuka prezentācija)
Nākamās paaudzes komunikācija un mākoņpakalpojums
Inovācija, elastība, ātrums, jauda, mērogojamība, zems risks, pieejamība un vienkāršība ir īpašības, kas raksturo nākamās paaudzes komunikāciju, uzskata Lattelecom risinājumu pārdošanas konsultants Gatis Jāzeps. Tās visas ir cieši saistītas ar t. s. mākoņpakalpojumu. Mākoņskaitļošana (no angļu valodas cloud computing) nav nekas cits kā IKT infrastruktūras, programmatūras un datu pieejamība kā pakalpojums. Tradicionāli IKT izmaksas ir diezgan lielas, turklāt nav iespējams tās sākt lietot tūlīt pēc to iegādes, jo vispirms veicami ieviešanas darbi. Tāpat gan pamatīgus finanšu resursus, gan laiku prasa regulāra IKT atjaunināšana. Līdz ar to arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši mākoņpakalpojumu. “Lieto uzreiz un maksā par to, ko izlieto”, šādi Lattelecom E-darījumu biznesa daļas direktors Alvis Ērglis raksturoja mākoņpakalpojuma priekšrocības. Šo perspektīvo pakalpojumu saviem klientiem drīz piedāvās arī Lattelecom — A. Ērglis konferences dalībniekiem prezentēja topošo Lattelecom virtuālās pašapkalpošanās platformu, kas ļauj 20 minūšu laikā atvērt darbam gatavu virtuālo biroju. Šis birojs ir aprīkots ar visu nepieciešamo infrastruktūru un programmatūru, kuru ir izvēlējies biroja izveidotājs. Pēc biroja administratora izvēles jebkurā laikā infrastruktūru un programmatūru iespējams koriģēt: gan papildināt, gan mainīt, gan samazināt. Būtisks ieguvums ir arī lietotāju brīvība — darbinieks var strādāt no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets, un ar jebkādu gala iekārtu, kas spēj veikt nepieciešamās darbības.
Mākoņpakalpojums ir ne tikai ērtāks, bet arī lētāks — mākoņpakalpojuma lietotājs var ievērojami ietaupīt gan uz programmatūras licenču, gan infrastruktūras rēķina, jo maksājums tiek veikts tikai par izmantotajām licencēm un patērētajiem resursiem, kas vairumam uzņēmumu ir mainīgs lielums. Šādi uz licenču rēķina iespējams ietaupīt līdz pat 50 % finansējuma, bet uz IT apkalpošanas izmaksām — līdz pat 40 % izdevumu. Maldīgs ir uzskats, ka mākoņpakalpojuma izmantošana apdraud datu drošību. Drīzāk otrādi — tas garantē paaugstinātu datu drošības līmeni, jo dati tiek glabāti centralizētos datu centros un visas darbības tiek vadītas centralizēti. (“Lattelecom” prezentē virtuālās platformas prototipu. Apollo, 2011. g. 7. apr. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234641?ref=news-btn-b5)Mākoņpakalpojuma iespējas vēl tiek vērtētas, taču tas noteikti būs pakalpojums, kuru nākotnē savā darbā izmantos gandrīz ikviens uzņēmējs — informācijas tehnoloģiju izpētes uzņēmuma Gartner eksperts Maikls Moazs (Michael Moaz) paredz, ka līdz 2013. gadam vairāk nekā 75 % klientu apkalpošanas uzņēmumu kādu no programmatūras risinājumu veidiem lietos kā pakalpojumu.
Biznesa televīzija — jaunas iespējas televizorā
Lai dators neizspiestu no aprites televizoru, televīzijas pārstāvji izgudro arvien jaunus paņēmienus, kā piesaistīt auditoriju — Lattelecom Biznesa klientu daļas direktors Gints Miķelsons un režisore, raidījuma Viss notiek vadītāja Adriāna Roze konferences dalībniekiem demonstrēja, kādas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai piedāvā televīzija, proti, jaunā Lattelecom platforma Biznesa TV. Platforma ir balstīta uz Lattelecom interaktīvo televīziju, taču tā piedāvā ne tikai pārdošanu, bet arī citas klientu apkalpošanas iespējas. (“Lattelecom” uzņēmējiem prezentē jaunu biznesa platformu — Biznesa TV. Apollo, 2011. g. 7. apr. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234638)
Viens no pirmajiem projektiem ir uzņēmuma Pica Lulū piedāvājums, kas ļauj pasūtīt picu ar pāris televizora pults klikšķiem tieši no televizora ekrāna. Platforma dod iespēju arī reklamēt vai izlikt interaktīvā pārdošanā dažādus produktus vai pakalpojumus tieši tāpat, kā tas tiek darīts internetveikalā, tikai pirkums tiek veikts ar televizora pulti.
Cits saistošs piedāvājums ir jauna televīzijas kanāla izveidošana. Šo iespēju jau paspējuši izmantot Radio 101 pārstāvji, kuriem nu ir ne tikai sava radio stacija, bet arī video kanāls. Biznesa TV ļauj kanālam pievienot dažāda veida interaktivitāti: zvanīt, sūtīt SMS un sazināties sociālajos tīkos.
Ir izstrādāti arī tādi produkti kā Interneta TV un Mobilā TV. Interneta TV dod iespēju skatīties televīziju visur, kur ir pieejams internets: parkos, kafejnīcās, taksometros utt. Mobilā TV nodrošinās televīzijas tiešraides mobilajos telefonos.
Pilnveidojams ir Mākoņu TV piedāvājums. Šī interaktīvās televīzijas iespēja balstās uz iepriekšminētā mākoņpakalpojuma tehnoloģiju bāzes, proti, ļauj izveidot uzņēmumu, pieslēgties tā datiem un pat veikt dažas darbības, piemēram, atvērt televizorā prezentāciju vai teksta dokumentu un to izlabot.
Biznesa TV piedāvā attīstīt videokonferenču iespēju, kas nozīmē arī vienkāršu sazināšanos no attāluma. Televizorus aprīkojot ar videokonferenču iekārtām, var ne tikai rīkot publiskus pasākumus, bet arī risināt sarunas, ja kāds atrodas ceļojumā, ir saslimis u. tml.
Platformas galvenā ideja — panākt, lai televizorā arvien vairāk ienāk internets, lai televizora ekrānā var darīt faktiski to pašu, ko datorā. Šo nākotnes tendenci spilgti apliecināja izstādē apskatāmais uzņēmuma Samsung produkts Smart TV. Šis jaunākās paaudzes televizors piedāvā ne tikai trīsdimensiju attēlu, bet arī ļauj televizoru pieslēgt internetam un izmantot visas tā sniegtās iespējas.
Jāsaka gan, ka vismaz pagaidām televizora un datora saplūsme vērtējama visnotaļ kritiski, jo dators ir dators un televizors ir televizors. Var jau mēģināt abas iekārtas apvienot, lai visu varētu ērti veikt “vienā ekrānā” un ar “vienu pulti”, taču, kamēr nav izgudrota šāda apvienotā ierīce, katrai no tām būs savas priekšrocības un trūkumi. Īpaši noderīgs šķiet Interneta TV un Mobilās TV piedāvājums, jo ne vienmēr saistoša televīzijas raidījuma ētera laikā ir pieejams televizors. Vairumam Latvijas televīziju varētu ieteikt veidot pieejamāku raidījumu arhīvu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja viņus interesējošās pārraides noskatīties arī ārpus televīzijas programmā paredzētā raidlaika. Tāpat veicināma iespēja interesējošos raidījumus ierakstīt un veidot savu raidījumu ierakstu kolekciju. Televīzijai nebūtu jābaidās no iedomātas konkurences, bet gan jāizmanto datora un interneta piedāvātās iespējas savu reitingu un publiskā tēla celšanai.
Mobilā televīzija arī taksometros?(A. Rozes un G. Miķelsona prezentācija)
Man gan visā šajā sakarā radās pamatīgas pārdomas. Jā, tehnoloģijas, gadžeti (tā laikam sauc visas jaunākās mobilās izklaides ierīces jeb IT rotaļlietas) etc., bet kur paliek cilvēcība? Piemēram, vai pārtikas pasūtīšana internetā neradīs cilvēkus sēnes, kas reālajā dzīvē nemaz neeksistē. Sēžam blakus istabās un sazināmies ar datoru vai citu jaunāko ultraierīci, bet kur paliek cilvēciskā komunikācija? Tā zūd. Mēs vairs neprotam normāli kontaktēties! Kādas veidojas ģimenes attiecības? Māte ar bērniem sazinās virtuāli, sieva un vīrs bauda digitālo seksu... Mani tas neapmierina. Es gribu īstas attiecības, īstu seksu!! It kā neesmu ne vecmodīga, ne atpalikusi, bet es gribu dzīvot reālajā pasaulē. Sajust, izjust, būt. Reāli, dzīvi. Just pieskārienu uz savas ādas, aptaustīt, smaržot. Visu. Kur ir robeža, kad visas šīs tehnoloģijas vairs nav normālas? Laptopi, viedtālruņi, iPhone, planšetes... Cilvēki ir apkrāvušies ar visām šīm iekārtām tiktāl, ka pazūd normālai komunikācijai. Neatceros vairs, kurš tas bija, kas konferencē teica, ka cilvēkam piemītošās septiņas maņas virtuālajā pasaulē sarūk līdz divām — redzei un dzirdei. Mēs gadījumā nepaliekam primitīvāki?
Starp citu, sen nebiju bijusi tik smalkā pasākumā. Bet bija labi, neskatoties uz to, ka esmu plukata un kompleksu kalns. Ja ir pilns ar pazīstamiem, šādi pasākumi vispār ir bezgala jauki. Reizēm gan šķita, ka patiešām esmu kaut kādā citā realitātē. Ne nu gluži virtuālajā, bet kaut kur ārpus šīs pasaules noteikti. Atceros 2009. gada BarCamp. Toreiz tas pasākums gan bija daudz neformālāks, taču sajūtas bija aptuveni tādas pašas — balsu ņurdoņa, citas realitātes izjūta, neskatoties uz apkārt esošajiem daudzajiem cilvēkiem. Katrs iebāzis degunu datorā vai citā ierīcē un kaut ko knibinās, nav spējīgs ne normāli referātu vai prezentāciju noklausīties, ne kafijas pauzi izbaudīt. Deguns ekrānā, pirksti baksta klaviatūru, reizēm pat likās, ka vai nu es neesmu normāla, vai tie citi, kas ārpus savām tehnoloģijām neko citu neredz, nespēj atrauties no saviem gadžetiem. Tāda sirrealitātes izjūta — it kā esi te klāt, bet īstenībā neesi; nevienam neviens neinteresē, tikai sava tehnika. Varbūt mēs tomēr par daudz ieslīdam tajā virtuālajā realitātē? Dzīve ir viena un tā nav virtuāla! Galu galā mēs to zaudējam un beigās neesam nekur — ne šeit, ne tur, ne vēl kaut kur.
Īpašas paralēles ar manām sirreālajām izjūtām vilka konferences telpās tajā brīdī izstādītās Jura Zvirbuļa gleznas. Nosaukumi runā paši par sevi: “Priekšpilsētas motīvs”, “Pie upes”... Tajās bija vērojama īstā dzīve, ar visām tās smaržām un garšām. Prātā nāk Aleksandra Čaka dzeja. To lasot, var izbaudīt visas maņas. Virtuālajā realitātē tas nu nekādi nav iespējams.
Abonēt:
Ziņas (Atom)